Vienīgos šāvienus sava ceļojuma laikā dzirdēju Rīgas lidostā. Satrūkās visi, kas tobrīd kāpa augšā pa trapu, taču tie bija tikai trokšņi putnu atbaidīšanai. Putni aizlidoja un pēc brīža mūsu lidmašīna. Arī Izraēlā sprādzienu un šāvienu troksnis cilvēkiem nesaistās ar izpriecām un uguņošanu, bet konstantu apdraudējumu no septiņām frontēm visā valsts perimetrā un vēl aiz tā. Taču Izraēlas sabiedrība spēj mobilizēties un izturēt.

Kārtējā Tīnūžu Iedzīvotāju padomes sanāksme 30. jūnijā izvērtās vairāku stundu garās diskusijās, kurās tikās iedzīvotāji, pašvaldības pārstāvji, deputāti un uzņēmēji. Tika pārrunāti Tīnūžu pagasta aktuālākie jautājumi – teritorijas attīstība, budžeta izlietojums, kā arī karjeru darbības radītais troksnis, par ko padome vērsīsies Tiesībsarga institūcijā.

«Laikam cilvēkam ir jābūt tur, kur viņam jābūt,» pēc savas pieredzes spriež Guntis Pētersons. Šī atziņa raksturo viņa paša dzīves ceļu. No lauksaimnieku ģimenes Mazozolos uz studijām Jelgavā, darbu Rīgā un atpakaļ uz laukiem, kur šodien viņš saimnieko savā zemnieku saimniecībā «Elksnīši». Gunta stāsts ir par izvēli atgriezties mājās, veidot savu saimniecību un saglabāt ticību tam, ka lauku nākotni nosaka cilvēki, kuri ir gatavi darīt.

Žurnālistikā nav labais tonis sākt rakstus ar personiskajām pārdomām un sajūtām, bet šī ir tā reize, kad citādi nevar. Vairākas dienas domāju, ko rakstīt ievadā, līdz sapratu, ka patiesībā svarīgāks ir jautājums, kam es šo rakstu, un ko vispār ir iespējams pateikt, ja vairumam cilvēku sirdis un prāti jau aizņemti ar interneta botu radītajiem efektiem. Uztvere jau ir koriģēta. Sava ceļojuma pēdējā dienā ieliku feisbukā saulrieta bildi no Telavivas ar parakstu: «Pēdējais vakars brīnišķīgajā Izraēlā. Lieliska valsts, lieliski ļaudis. Ar cieņu pret citādo un saudzību pret savējo. Un tik daudz līdzīgā ar Latviju.» Nācās slēgt komentēšanas iespēju, jo iekšā sāka līst arī tādi cilvēki, kas nav man ne kādi radi, ne draugi vai paziņas. Savukārt znota ģimenē izcēlās strīds, kura rezultātā es neklātienē tiku sodīts ar atdraugošanos, pat nezinot, ko un kā grasos pateikt. Tikai par saulrieta bildi no Telavivas. Vienu brīnišķīgu bildi no brīnišķīgās Izraēlas.

Patīkami raitā tempā un, jāatzīst, domes sēdēm neraksturīgi mierīgā un gandrīz draudzīgā noskaņā pirms Jāņiem, 18. jūnijā, aizritēja vasaras pirmā mēneša pēdējā pašvaldības domes sēde. Bez ierastajām garajām vārdu kaujām un pozīciju ierakumiem deputāti šoreiz lielākoties izteicās īsi un par lietu. Rezultātā pēc pusotras stundas visi varēja doties savās gaitās. Vien pie viena jautājuma diskusija mazliet ievilkās, taču arī tur viedokļi tika izklāstīti gandrīz bez liekas daiļrunības.