Lai nokļūtu zemnieku saimniecībā «Rudzīši» Lēdmanes pagastā, jāmēro garš, līkumots grants ceļš. Tā pašā galā paveras plaša, gaumīgi iekopta lauku sēta – pamatīga dzīvojamā māja, ziedos slīkstošs pagalms, dīķītis, dārzs un saimniecības ēkas, ko visapkārt ieskauj plaši apstrādāti lauki un meži. Šo vietu deviņdesmito gadu sākumā iegādājās Mamerts un Velta Kūliņi, kuri ar neatlaidīgu darbu pamazām izveidoja spēcīgu zemnieku saimniecību. Šodien viņu iesākto turpina meita Līga Liepiņa ar vīru Oskaru un bērniem, ģimenes saimniecībā līdzās tradicionālajai graudkopībai attīstot arī jaunas un mūsdienīgas uzņēmējdarbības formas.

Aizdomās par seksuāla rakstura nozieguma pastrādāšanu policija aizturējusi vienu no bērnu un jauniešu hokeja kluba «Ogres novada lāči» treneriem. Pašlaik viņam piešķirts aizdomās turamā statuss un piemērots drošības līdzeklis– apcietinājums.

Ogres novada pašvaldības komiteju sēžu maratons 23. jūlijā aizritēja vairāk nekā septiņu stundu garumā, iedzīvotājiem dodot iespēju sekot līdzi gandrīz visām diskusijām, izņemot Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdes slēgto daļu. Kā jau bija prognozējams, opozīcijas deputāti vairākkārt atgriezās pie Valsts kontroles atzinumā paustā, bet darba kārtībā izskatāmo jautājumu loks bija plašs – no saimnieciskiem un attīstības jautājumiem līdz kultūras norisēm.

Īsākas rindas pie ārstiem, pieejamākas zāles, lielāks atbalsts ģimenēm un drošākas vecumdienas – šiem jautājumiem ir nozīmīga vieta Saeimas vēlēšanu programmās. Vienas partijas piedāvā pārveidot veselības aprūpes finansēšanu un pārvaldību, citas liek uzsvaru uz konkrētiem pabalstiem, nodokļu atvieglojumiem vai noteiktām pacientu grupām paredzētiem pakalpojumiem. «Ogres Vēstis Visiem» piedāvā ieskatu partiju solījumos veselības un sociālajā jomā, kas atrodami Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. Galvenokārt pievērsīsimies partijām, kuras SKDS 2026. gada jūnija aptaujā pietuvojušās piecu procentu barjerai vai saņēmušas lielāko potenciālo vēlētāju atbalstu. Vienlaikus jāņem vērā, ka reitingi vēl var mainīties atkarībā no neizlēmušo potenciālo vēlētāju izvēles.

Centralizēto eksāmenu sākotnējie rezultāti atklāj satraucošu situāciju – valstī simtiem devītklasnieku nav nokārtojuši vismaz vienu eksāmenu, bet vidējās izglītības posmā vairāk nekā divarpus tūkstoši kārtotāju nav sasnieguši minimālo slieksni matemātikā, ņemot vērā, ka prasības par minimālo zināšanu slieksni joprojām ir ļoti zemas. Vismaz vienu 9. klases centralizēto eksāmenu šogad nav nokārtojuši 818 skolēni. Iepriekšējā mācību gadā tādu bija 376, tātad skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes. Divus eksāmenus nav nokārtojuši 82 devītklasnieki, salīdzinot ar 53 skolēniem gadu iepriekš.