Februāris ir īpašs mēnesis Ogrei, jo saistīts ar vairākiem zīmīgiem datumiem. Pēc Latvijas Brīvības cīņām Ogre ieguva miesta tiesības, tika izveidota sava pašvaldība. Tolaik Ogrē dzīvoja 600 pastāvīgo iedzīvotāju. Līdztekus vasarnīcām tika uzsākta māju būvniecība pastāvīgai dzīvošanai, līdz ar to auga arī pastāvīgo iedzīvotāju skaits, un nepagāja ne desmit gadu, līdz Ogre ieguva pilsētas tiesības. 1928. gada 11. februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tostarp Ogres miestam. Uz pirmo sēdi jaunievēlētie domnieki pulcējās 25. februārī.

Atkritumu apsaimniekotāji jau vairākus gadus brīdina, ka līdzšinējā prakse kraut nešķirotus atkritumus Getliņu everestā un citās arvien lielākās kaudzēs beigsies ar to, ka nebūs vairs pietiekami vietas, plus poligonu radītais piesārņojums kļūst arvien grūtāk savaldāms. Salīdzinoši nesen ieviestā šķirošanas kārtība risina nozīmīgu problēmas daļu, taču ne visu. Tikmēr atkritumu reģenerācija enerģijas ieguvei tikpat kā netiek pielietota.

Par Ogres novada domes priekšsēdētāju ievēlēts ANDRIS KRAUJA. Domes priekšsēdētāja vietnieks – JĀNIS IKLĀVS 3. februārī tika sasaukta Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēde, jo līdzšinējais domes priekšsēdētājs Egils Helmanis bija paziņojis par atkāpšanos no amata veselības stāvokļa dēļ, izmantojot Pašvaldību likuma 18. pantā paredzētās tiesības. Paziņojums pašvaldībā reģistrēts tajā pašā dienā.

Ogres novada domes sēdē 29. janvārī novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Sapožņikovs informēja, ka 3. oktobrī notiks Saeimas vēlēšanas un šogad novada vēlētājus sagaida būtisks jaunums – izbraukuma balsošanas iespēja. Šāda balsošanas forma būs jauna pieredze gan vēlētājiem, gan vēlēšanu organizatoriem, kaut gan līdz šim tāda bijusi pašvaldību vēlēšanās.

Pāces vilnas fabrika Dundagas pagastā ir viena no retajām vietām Latvijā, kur vilnas pārstrāde joprojām notiek gandrīz tāpat kā pirms simts gadiem – ar vēsturiskām iekārtām, bez ķīmijas un ar cieņu pret dabisko materiālu. Tā ir fabrika, kur saglabāts ne tikai ražošanas process, bet arī attieksme pret darbu, cilvēkiem un mantojumu. Šī stāsta centrā ir tās saimnieks – ogrēnietis Dins Derkevics, ar kuru ikvienam bija iespēja iepazīties, tiekoties Radošajā telpā Ogrē.