Ētikas komisija kļūst par politisko kaujas lauku

Skatot jautājumu par Ogres novada pašvaldības domes deputātu Ētikas komisijas izveidošanu un tās sastāva apstiprināšanu, koalīcijas un opozīcijas deputātu domas dalījās. Galu galā deputātiem tika piedāvāts lemt komisijā iekļaut visus 23 domes deputātus, kaut gan 2025. gadā pieņemtajā Ētikas kodeksā paredzēts, ka Ētikas komisijā tiek ievēlēti pieci deputāti.

Pret lēmumu komisijā iekļaut visus deputātus iebilda opozīcija. Santa Ločmele atgādināja, ka sākotnējā iecere paredzēja Ētikas komisijā deleģēt pa vienam pārstāvim no katra politiskā spēka. Viņa uzsvēra, ka proporcionāla pārstāvniecība nav tas pats, kas visu 23 deputātu iekļaušana komisijā. Deputāte pauda pārliecību, ka atteikšanās no sākotnējā modeļa saistīta ar vienas politiskās grupas vēlmi izmantot vairākumu, lai vērstos pret saviem politiskajiem oponentiem. Viņas ieskatā komisija šādā sastāvā zaudē savu būtību, jo tās lēmumus noteiks nevis ētikas apsvērumi, bet politiskais spēku samērs un attiecīgi – politisks balsojums. Viņa norādīja, ka šādi tiks turpināta opozīcijas apspiešana domē.

Gints Sīviņš neslēpa, ka S. Ločmeles aprakstītajā modelī Ētikas komisijas vadības groži varētu nonākt opozīcijas rokās, jo domē opozīciju pārstāv trīs politiskie spēki, bet koalīciju tikai divi. Viņa ieskatā visu 23 deputātu iekļaušana komisijā ir proporcionālākais iespējamais risinājums, jo precīzi atspoguļo domē esošo spēku samēru. Deputāts arī atgādināja, ka proporcionalitāte iepriekš tikusi aktīvi aizstāvēta, lemjot, piemēram, par komiteju sastāvu. Tāpēc, pēc viņa domām, nav iemesla no šī principa atkāpties arī Ētikas komisijas gadījumā. G. Sīviņš gan piebilda, ka labākais scenārijs būtu tāds, kurā komisijai darba vispār nebūtu: «Strādājam tā, lai Ētikas komisijai nav, ko skatīt.»

Debatēs iesaistījās arī Uldis Skudra, kurš norādīja, ka ētikai nav proporcionalitātes. Viņaprāt, svarīgākais ir nevis komisijas locekļu skaits, bet spēja strādāt efektīvi un pieņemt pamatotus lēmumus. Deputāts uzsvēra, ka komisijas locekļiem jābūt gataviem publiski izskaidrot savu balsojumu un argumentus. Pēc viņa domām, svarīgāk par 23 deputātu iekļaušanu komisijā ir izveidot tādu Ētikas komisiju, kurai uzticas un kuras lēmumi sabiedrībai ir pamatoti un saprotami.

Savukārt Matīss Mežaks atgādināja, ka bija piedāvājis Ētikas komisijā līdzās piecu politisko spēku pārstāvjiem iekļaut arī divus neatkarīgus ekspertus. Taču šo priekšlikumu deputāti jau komitejas sēdē neatbalstīja.

Opozīcijas pārstāvis Kārlis Avotiņš izteicās, ka Ētikas komisijā nevienam politiskajam spēkam nevajadzētu būt vairākumam un visām domē pārstāvētajām partijām būtu jānodrošina vienāds balsu skaits. Debašu laikā viņš paziņoja, ka nevēlas darboties komisijā, ja tās sastāvā būs arī Egils Helmanis, jo tas, pēc Avotiņa domām, rada būtiskus reputācijas riskus. Tādēļ deputāts lūdza svītrot savu kandidatūru no Ētikas komisijas sastāva. Dome šo priekšlikumu atbalstīja.

Rezumējot diskusiju, G. Sīviņš norādīja, ka opozīcija nereti padara domes sēdes garākas, pārtrauc kolēģus un kavē iedzīvotājiem nozīmīgu jautājumu izskatīšanu. Viņš izteica cerību, ka turpmāk sēdes kļūs ētiskākas, nevis politiskākas. Savukārt domes priekšsēdētājs Andris Krauja aicināja deputātus darīt visu iespējamo, lai Ētikas komisijai nebūtu darba. Pēc viņa domām, tas panākams ar savstarpēju cieņu, spēju respektēt atšķirīgus viedokļus un ētikas normu ievērošanu gan domes sēdēs, gan publiskajā telpā.

Konsultācijas ar sarunrobotu

Plašākas diskusijas deputātu vidū izraisīja jautājums par naudas piešķiršanu projektam «Lielvārdes bibliotēkas un jauniešu centra vienotas ēkas būvprojektēšana un autoruzraudzība». Projekts paredz Lielvārdē, Lāčplēša laukumā 4, uzbūvēt jaunu ēku, kurā zem viena jumta atrastos gan bibliotēka, gan jauniešu centrs. Atbilstoši iepirkuma dokumentācijai iecerēts projektēt energoefektīvu A+ klases ēku, kurā būtiska loma atvēlēta ilgtspējīgiem un koka būvniecības risinājumiem.

Kā sēdē skaidroja pašvaldības pārstāvji, iepirkuma procedūra jau ir nonākusi stadijā, kurā sākta līguma slēgšana ar izraudzīto pretendentu, tādēļ domei bija jālemj par naudas piešķiršanu un saistību uzņemšanos no pašvaldības budžeta.

Jautājuma izskatīšana gan neiztika bez asākas vārdu apmaiņas. U. Skudra norādīja, ka plānotās izmaksas ir būtiski pieaugušas, un vēlējās noskaidrot, vai izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Mēģinot iegūt detalizētākas atbildes par iepirkuma norisi un vērtēšanas kritērijiem, viņš iesaistījās diskusijā ar domes priekšsēdētāju A. Krauju arī par to, kam sēdē pienākas atbildēt uz deputātu jautājumiem. Uz U. Skudras jautājumu, vai viņš turpinās atbildēt citu vietā, mērs atcirta – jā, uz jautājumiem, uz kuriem būs nepieciešams, viņš turpinās atbildēt. A. Krauja vairākas reizes aicināja ievērot izskatāmo lēmumprojektu pēc būtības un pārmeta U. Skudram jautājumu atkārtošanu un laika vilkšanu, savukārt par iepirkuma procedūras detaļām solīja rakstisku skaidrojumu no iepirkuma komisijas.

Savukārt debatēs U. Skudra norādīja, ka, analizējot iepirkuma nolikumu, izmantojis arī mākslīgā intelekta rīka, sarunrobota ChatGPT, palīdzību. Viņaprāt un laikam arī ChatGPTprāt, konkursā noteiktās prasības speciālistu pieredzei varētu būt sašaurinājušas potenciālo pretendentu loku un līdz ar to ietekmējušas cenu.

Opozīcijas deputāti uzsvēra, ka neapstrīd ne bibliotēkas, ne jauniešu centra nepieciešamību, tomēr aicināja rūpīgi vērtēt budžeta līdzekļu izlietojumu. Viņu ieskatā, ņemot vērā ievērojamo izmaksu pieaugumu gandrīz par 100 procentiem, būtu apsverama arī atkārtota iepirkuma rīkošana. Koalīcijas pārstāvji šiem pārmetumiem nepiekrita. G. Sīviņš aicināja neradīt iespaidu, ka tiek apšaubīts Iepirkuma komisijas darbs, savukārt A. Krauja uzsvēra, ka sadārdzinājums esot objektīvs un saistīts ar aktuālo situāciju būvniecības tirgū.

Vienojas par ieguldījumiem novada skolās

Ja, skatot jautājumu par bibliotēkas projektu, netrūka savstarpēju pārmetumu, tad citos sēdes darba kārtības jautājumos valdīja ievērojami lielāka vienprātība. Neviens neapšaubīja, ka novada skolām nepieciešami uzlabojumi.

Bez plašām debatēm dome deva zaļo gaismu vairākiem izglītības iestāžu energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Pašvaldība plāno īstenot pārmaiņas Ogresgala pamatskolā, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā un Madlienas vidusskolā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

No trim iecerēm apjomīgākās pārmaiņas paredzētas Ogresgala pamatskolā. Tur ieplānota ne vien ēkas energoefektivitātes uzlabošana, bet arī ēkas pārbūve. Projekta kopējās izmaksas lēstas 2,7 miljonu eiro apmērā, no kuriem aptuveni miljons eiro paredzēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Savukārt pašvaldībai būs jānodrošina gan līdzfinansējums, gan neattiecināmo izmaksu segšana.

Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā iecerēto darbu kopējās izmaksas plānotas 2,3 miljonu eiro apmērā. Ja projekts saņems apstiprinājumu, tad vairāk nekā pusi nepieciešamās summas segs ERAF finansējums, bet pārējo finansēs pašvaldība.

Līdzīgs finansēšanas modelis paredzēts arī Madlienas vidusskolas projektam, kura kopējās izmaksas sasniedz 2,2 miljonus eiro. Arī šajā gadījumā aptuveni pusi līdzekļu plānots piesaistīt no Eiropas fondiem.

Kopumā visu trīs projektu īstenošanai paredzēti vairāk nekā 7,2 miljoni eiro. Pašvaldība iecerējusi tos pieteikt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas projektu atlasē, kuras mērķis ir samazināt ēku enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus uzlabojot mācību vidi skolēniem un pedagogiem.

Ziņas