Elektroenerģijas apgādes pārrāvuma dēļ lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejams arī internets, taču daļai bija – un šai iedzīvotāju daļai informāciju varējām sniegt lielākā apjomā savos portālos. Jā, tas tiesa, ka no oficiālajām institūcijām tā nāca skopi un novēloti, gan nacionālā, gan arī novada līmenī. Taču lietišķus padomus un atgādnes rīcībai krīzes situācijās bija iespējams sarūpēt jau laikus un publicēt brīdī, kad cilvēki bija apjukuši. Ko darīt, ja nav elektrības, kā tikt pie siltas maltītes, uz kurieni zvanīt pēc palīdzības. Un tam nav nepieciešamas iestāžu preses relīzes un oficiāli paziņojumi. Lai turpmāk šāda informācija būtu pa rokai, izveidojām uzņēmuma iekšējā sistēmā mapi ar nosaukumu X_stunda. Apskatīsimies, kas tad tajā ir iekšā. Pamatā – dažādu dienestu padomi. No Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, kā rīkoties dažādu traumu gadījumos, kā sniegt pirmo palīdzību. No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – kā rīkoties dažādos ārkārtas gadījumos – ja plūdi, ugunsgrēks, ja nav elektrības, ja ēka draud sabrukt. No Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – ko darīt, ja karš sācies, ja droni gaisā. Kā izdzīvot pirmās 72 stundas un ilgāk. Ieliku mapē arī rokasgrāmatu, kā pretoties okupācijas apstākļos. No Ogres novada pašvaldības paņēmu patvertņu sarakstu un civilās aizsardzības plānu. Tur ir noderīgas lietas, ko nepieciešamības gadījumā paņemt laukā un nopublicēt pat, ja iestāžu preses dienesti klusē, bet valsts radio atskaņo dziesmiņas, kā tas bija lielajā vētrā. Informācijas tai mapē daudz, priekšā vēl liela kārtošana, bet uzreiz redzams, ka tās lietošanu apgrūtina atšķirīgie veidi un formāti, kādos tā pieejama. Ātrās palīdzības padomus pat izdrukāt lāgā nevar. Savukārt drošības padomu bukleti, kas maketēti tiešām kā bukleti, nav ērti digitālai lietošanai. Un galu galā krīzes situācijā jārēķinās, ka cilvēki ir satraukušies, un tad patiešām jārunā vieglajā valodā, nevis ierēdņu valodā ar atsaucēm uz MK noteikumiem un iestāžu instrukcijām.

Labas iestrādes drošības informācijas apkopošanā ir vietnei 112.lv. Jāatgādina, ka tas ir arī nosaukums lietotnei, ko ir ļoti lietderīgi instalēt telefonos. Te vienuviet pieejami drošības padomi sadaļā «Rīcība apdraudējuma gadījumā». Taču ir sadaļas, kas pagaidām saturiski ir pārāk skopas. Piemēram, attiecībā uz karu. Konkrētu padomu vietā tur var lasīt par visādiem normatīviem un aktiem, kas ko nosaka. Labi, ka vismaz ir saite uz 72 stundu bukletu. Bet arī – saišu spaidīšana un pāriešana no lapas uz lapu ir lieks laika un interneta patēriņš. Vēl viens secinājums, pie kā nonācu pētot daudzās un dažādās pamācības, ir norādījums izsaukt un gaidīt palīdzību. Taču pat nesen piedzīvotā vētra apliecināja, ka palīdzība var kavēties. Var šodien neatbraukt, un rīt arī varbūt – ne. Un varbūt pat veselu nedēļu. Un tādā gadījumā svarīgākais jautājums, kas drošības padomos jāatbild, kā rīkoties, ja paļauties un cerēt var tikai uz sevi vai labākajā gadījumā kaimiņu. Gatavojoties jebkādai krīzei, vienalga, vai tas būtu dzeramā ūdens trūkums, vai amputēts pirksts, apsverama ir arī šāda iespēja. Katram gadījumam.

Viedokļi