Pārmaiņas ir pamatīgas, jo tik vērienīgu iekštelpu atjaunošanu šī skolas ēka, kas atklāta 1984. gadā, piedzīvojusi pirmo reizi. Līdz šim remonti veikti pakāpeniski – atjaunots kāds kabinets vai nomainīts grīdas segums. Tagad pārmaiņas aptvērušas visus trīs skolas stāvus. Atjaunotas mācību telpas un gaiteņi, grīdas, elektroinstalācija, apgaismojums un citas komunikācijas. Īpaši pārveidoti dabaszinību, dizaina un tehnoloģiju, mākslas un datorikas kabineti, izveidota jauna bibliotēka un lasītava, ierīkots jauns bezvadu interneta tīkls un mācību telpas aprīkotas ar interaktīvajiem ekrāniem.

Būvdarbi skolā sākās pagājušā gada 4. augustā, taču ceļš līdz rezultātam sākās vēl krietni agrāk. Pirms būvnieku ienākšanas skolā vairākus mēnešus notika projektēšana, meklējot piemērotākos telpu risinājumus. Ieceres tika pārrunātas ar pedagogiem, skolēniem, vecākiem un citiem iedzīvotājiem. Skolas direktors Mārtiņš Leja atceras, ka būvniecības gaitā no dažām sākotnējām iecerēm nācies atkāpties, jo, atsedzot konstrukcijas, atklājies, ka ēkā ir vairāk nesošo sienu, nekā sākotnēji paredzēts. Tas prasījis ātrus lēmumus un jaunus risinājumus, lai pēc iespējas saglabātu iecerēto rezultātu.

Visu iepriekšējo mācību gadu skolas ikdiena bija pakārtota būvdarbiem. Lielākā daļa mācību procesa tika pārcelta uz Suntažu pils ēku, kur tika ieviesta neierasta kārtība – skolēni lielākoties palika vienā klasē, bet pedagogi devās no telpas uz telpu pie bērniem. Jaunajā skolas korpusā tikmēr turpinājās sporta stundas un darbojās ēdnīca. Tagad būs jāpierod pie pretējā – skolēni atkal pārvietosies pa mācību kabinetiem, bet pedagogiem viens no uzdevumiem būs apgūt jaunās tehnoloģijas un pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko sniedz modernizētās klases.

Tieši jaunā vide direktoram šķiet viens no lielākajiem rekonstrukcijas ieguvumiem. Skola ieguvusi vienotu, gaišu un mūsdienīgu veidolu. Direktoram īpaši patīkot jaunais vestibils – ienākot skolā, uzreiz jūtams plašums un iespējams pārredzēt telpu. Prieks viņam ir arī par jaunajiem skolēnu krēsliem. Pirms mēbeļu izvēles skolas pārstāvji braukuši pieredzes apmaiņā uz citu skolu un pārliecinājušies, ka šādi krēsli kalpo jau aptuveni desmit gadu un ir piemēroti aktīvai bērnu ikdienai. Par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem direktors uzskata arī interaktīvos ekrānus. Līdzšinējos projektorus, no kuriem daļa jau bija nokalpojuši, nomainījušas tehnoloģijas, kas pēc būtības līdzinās lielām planšetēm pie sienas – tajās iespējams gan demonstrēt, gan veidot mācību materiālus un prezentācijas. «Mēs ejam līdzi laikam,» par jaunajām iespējām saka Leja. Mainīsies arī pedagogu ikdiena. Agrāk katram skolotājam lielākoties bija savs kabinets, taču tas ne vienmēr nozīmēja racionālu telpu izmantošanu – bija kabineti, kuros pedagogs strādāja tikai vienu dienu nedēļā. Tagad līdzīgu mācību priekšmetu skolotāji daļu kabinetu izmantos kopīgi. Direktors tajā saskata ne tikai praktisku ieguvumu. Viņš cer, ka pedagogi biežāk satiksies, sarunāsies un sadarbosies, nevis katrs visu dienu pavadīs savā kabinetā. Jaunais mācību gads nesīs vēl citas pārmaiņas. Skola turpinās dzīvot bez ierastā zvana. Šādu kārtību izmēģināja jau pagājušajā mācību gadā un secināja, ka zvans nemaz nav nepieciešams – gan bērni, gan pedagogi var paši sekot laikam un mācīties organizēt savu dienu. Saglabāsies arī mobilo tālruņu lietošanas kārtība – mācību laikā tie būs jāatstāj tiem paredzētā vietā.

Jauno mācību gadu Suntažu pamatskolā sāks 163 skolēni. Pirmajā klasē būs 13 bērnu, devītajā – 12, savukārt lielākā ir 5. klase ar 26 skolēniem, kas sadalīti divās paralēlklasēs. Kopumā skolā strādā ap 20 pedagogu. Vēl Atvērto durvju dienas rītā izdevies atrisināt vienu no pēdējiem kadru jautājumiem – atrasta vācu valodas skolotāja. Šogad kolektīvam pievienosies vēl viena pedagoģijā jauna skolotāja, kura mācīs sociālās zinības. Bērnu skaits gan ir jautājums, no kura lauku skola nevar izvairīties. Pērn Suntažu pamatskolā bija 171 skolēns, šogad – 163. Direktors atzīst, ka, raugoties uz pirmsskolas grupām, jau vairākus gadus uz priekšu iespējams aptuveni paredzēt nākamo klašu lielumu, un tendence liecina par pakāpenisku bērnu skaita samazināšanos. Nelielā skolā ļoti jūtama ir arī katras ģimenes pārcelšanās – ja dzīvesvietu maina ģimene ar trim bērniem, skolai tie uzreiz ir trīs skolēni mazāk. Tomēr jaunās telpas skolas vadība redz arī kā iespēju piesaistīt ģimenes, kuru bērni dzīvo Suntažu apkārtnē, bet pašlaik mācās citur. Jau Atvērto durvju dienā skolu kopā ar vecākiem apskatīja divas meitenes, kuras dzīvo netālu no Suntažiem, bet brauc uz citu skolu. Ģimene vēl apsver iespēju skolu mainīt. Direktors cer, ka modernā vide un iespēja parādīt, ko Suntažu skola var piedāvāt, palīdzēs ieinteresēt vēl citas ģimenes.

Tomēr ar skaistām telpām vien skolas nākotni nodrošināt nevar. «Lai mums izdodas šīs telpas piepildīt ar kvalitatīvu saturu,» jaunā mācību gada priekšvakarā novēl Leja. Skolas mērķi viņš formulē kā augstus sasniegumus katram bērnam, turklāt tas nebūt nenozīmē, ka visiem jāsasniedz vienādi rezultāti. Suntažu pamatskolā tiek īstenotas arī speciālās izglītības programmas, tādēļ bērnu spējas un vajadzības ir dažādas. Ja vienam augstākais sasniegums ir astotnieki un devītnieki, tad citam tas var būt brīdis, kad beidzot izdevies patstāvīgi aizskaitīt līdz simtam. Direktora ieskatā svarīgi ir pamanīt un novērtēt katra bērna individuālo izaugsmi. Lai gan tikko pabeigta vērienīga rekonstrukcija, ar to skolas attīstība nebeidzas. Nākamais darbs, ko direktors vēlētos paveikt, ir kāpņu telpu atjaunošana. Uzlabojumi nākotnē būtu nepieciešami arī ēdnīcā un daļā sanitāro telpu. Skola cer arī uz ventilācijas sistēmas atjaunošanu, ko pašreizējā projektā finansējuma dēļ nebija iespējams īstenot. Tagad gan galvenais esot iedzīvināt jau paveikto. Atvērto durvju dienā atjaunotie gaiteņi un kabineti pamazām piepildījās ar tiem, kuriem tie radīti – bērniem, vecākiem un pedagogiem. Kā jaunā skola izskatās viņu acīm un ko no tās sagaida jaunajā mācību gadā, jautājām pašiem Atvērto durvju dienas apmeklētājiem.

Ziņas