Kapsētas apskate kā strīdu izlīguma plāns

Garākas debates izvērtās, izskatot Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres komunikācijas» 2025. gada publisko pārskatu. Dace Kļaviņa vēlējās noskaidrot, vai Ikšķiles kapsētā esošā atvadīšanās nojume ir pietiekami cienījama šādam mērķim un vai 13 gadu laikā nav bijusi iespēja uzbūvēt ko vairāk par vienkāršu nojumi. Finanšu komitejas priekšsēdētājs Andris Krauja gan atgādināja, ka tas nav jautājums par pārskatu. Deputātiem tika paskaidrots, ka tā ir neliela atvadīšanās vieta, kur tuvinieki var ilgāk uzkavēties un aprunāties.

Tikmēr Santa Ločmele vērsa uzmanību uz pareizrakstības kļūdām pārskatā. A. Krauja aicināja novērtēt – tas nozīmē, ka dokuments nav rakstīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Savukārt Egils Helmanis uzslavēja aģentūras direktora pienākumu izpildītāju Artūru Robežnieku par to, ka netiek celti tarifi un iedzīvotājiem tas ir labvēlīgāk. Opozīcijas deputāti gan pauda bažas, ka amortizācijas izdevumu neiekļaušana tarifā nākotnē var radīt problēmas ūdenssaimniecības nozarē.

Ar to strīdi nebeidzās. E. Helmanis pārmeta opozīcijai, ka tā raugās tikai uz viņu pārstāvētajām apdzīvotajām vietām, nevis visa novada interesēm. «Jūs ienīstat Ogri,» viņš pavēstīja. Savukārt Uldis Skudra uzsvēra, ka nepieciešams taisnīgs tarifs visā novadā, jo viss maksā tik, cik maksā. Viņa kolēģis opozīcijā Mariss Martinsons šādu pieeju nodēvēja par sociālisma tarifu.

Beigās spriedzi palīdzēja izlādēt A. Robežnieka uzaicinājums deputātiem pašiem aizbraukt un apskatīt kapsētu. Opozīcija piekrita, bet A. Krauja jokoja, ka pēc kapiņu apskates nevajadzētu aizmirst atgriezties.

Deputāta palīgs – mākslīgais intelekts

Sēdes laikā M. Martinsons pāris reižu atzinās, ka izmantojis mākslīgā intelekta palīdzību. Vispirms deputāts pastāstīja, ka vaicājis mākslīgajam intelektam, kāpēc sociālisma laikā tarifi bija zemāki. Ar to konsultēšanās nebeidzās. Pēc neilga brīža viņš atkal piesauca mākslīgā intelekta sniegto informāciju.

Arī mēs nolēmām uzvaicāt mākslīgajam intelektam, ko var teikt par cilvēku, kurš visu vaicā mākslīgajam intelektam, nevis izmanto savas zināšanas vai informāciju meklē citos avotos. Tas esot cilvēks, kurš kritisko domāšanu nodevis ārpakalpojumā, informācijas patērētājs, nevis analizētājs. Bet – tāds nu reiz laiks iestājies… Kādreiz cilvēki informāciju ieguva enciklopēdijās, grāmatās un pie speciālistiem. Tagad konsultējas ar datorprogrammu.

Par siltām skolām un vēsām attiecībām

Lemjot par finansējuma piešķiršanu Ogresgala pamatskolas, Madlienas vidusskolas un Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, deputāti neaprobežojās vien ar skolu siltināšanas jautājumiem. Kā tas mēdz gadīties, siltināšana palīdzēja uzsildīt arī vārdu apmaiņu.

U. Skudra centās panākt konkrētu atbildi, kad līdztekus ēku energoefektivitātei beidzot tiks atjaunotas arī Madlienas vidusskolas iekštelpas. Meklējot atbildi uz šo jautājumu, viņš paspēja saplūkties ar E. Helmani par Neatkarības laukumu.

Savukārt E. Helmanis pateicās D. Kļaviņai par visas dienas filmēšanu un materiālu publicēšanu feisbuka kontā «Ogres Ziņas». Viņš norādīja, ka beidzot tapis zināms, kurš «izplata dubļus» par pašvaldību un pilda reportiera lomu. D. Kļaviņa gan iebilda, ka opozīcija tiešraidēs netiekot rādīta tuvplānā, tāpēc viņa atspoguļojot to, kas paliekot ārpus kadra. Vispār Helmanis pats esot nosūtījis citiem video, kur redzama deputāte Kļaviņa. Pie filmēšanas vēl atgriezīsimies.

Nedaudz saķērās S. Ločmele un Gints Sīviņš. Viņa aicināja kolēģi emocijas paturēt pie sevis un pārmeta domes vadībai augstprātīgu attieksmi, un pārmetumu adresēja ne tikai vadībai, bet arī tās «dīdītājiem un bīdītājiem».

Pat Ukraina neapturēja strīdus

Ja domājat, ka, lemjot par ziedojumu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, deputāti būs vienisprātis un iztiks bez savstarpējas kasīšanās, tad nāksies vilties. Arī šis jautājums pārtapa par vārdu apmaiņu. E. Helmanis saņēma opozīcijas pārmetumu, ka laikā, kad viņš gatavojas braucieniem uz Ukrainu, vienmēr atrodoties automašīnas, ko nogādāt Ukrainas aizstāvjiem. Tika prasīts publiskot informāciju par pašvaldības iestāžu rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, kurus iespējams ziedot, kā arī skaidrot, kāpēc daļa auto vairs nespēj iziet tehnisko apskati.

Atbilde ilgi nebija jāgaida. E. Helmanis aicināja U. Skudru pašu sēsties pie stūres un nogādāt automašīnu Ukrainā. Savukārt U. Skudra norādīja, ka Ukrainai palīdz regulāri, ir zemessargs un par savu pienākumu uzskata Latvijas aizsardzību uz vietas.

Diskusija beidzās ar S. Ločmeles ironisko piezīmi, ka uz Ukrainu varētu doties nevalstisko organizāciju pārstāvji, nevis riskam pakļaut vērtīgākos pašvaldības un domes darbiniekus.

Rezultātā jautājums par atbalstu Ukrainai atkal apliecināja senu patiesību: pat tad, kad visi ir vienisprātis par mērķi, ceļš līdz tam Ogres novada politikā reti kad iztiek bez kārtīgas viedokļu sadursmes.

Par ētiku runāja ne gluži ētiski

Pie jautājuma par deputātu ētikas kodeksu un ētikas komisijas izveidi bija pamats sagaidīt kārtējo kašķi. Un tas sekoja. Tiesa, nekas jauns zem saules nenotika. Visi pateica, ko gribēja pateikt, cits citam veltīja pa kādam pārmetumam, nolaida tvaiku un dzīvoja tālāk. Līdz nākamajai sēdei.

Vispirms deputāti sprieda par izmaiņām ētikas kodeksā un pašas ētikas komisijas modeli. Tika piedāvāts komisijā iesaistīt visus 23 deputātus, tomēr uzreiz izskanēja jautājums, vai šāda pieeja ir lietderīga. Vieni uzskatīja, ka komisijai jābūt kompaktai, ātri lemjošai un pēc iespējas mazāk politizētai, jo ētika nevarot būt politiska. Citi sprieda par proporcionalitāti un visu deputātu tiesībām piedalīties.

M. Martinsons šādu kārtību nodēvēja par tirgu. Sēžu klausītājiem un skatītājiem ir visas tiesības piebilst, ka tirgus jau tāpat norit gandrīz katrā sēdē. Opozīcija aicināja komisijā iekļaut neatkarīgus pārstāvjus, lai deputātu uzvedību nevērtētu tikai paši deputāti. D. Kļaviņai tas atgādināja sabiedrības dalīšanu «zilajās asinīs» un pārējos. Proti, politiķi tiekot uzlūkoti kā īpaša kasta, kamēr citi cilvēki, kuri arī varētu darboties ētikas komisijā, tiekot nostumti malā. A. Krauja nenoturējās – jā, Martinsons taču esot piedāvājis aicināt ļaudis no tirgus.

Māris Mežaks Ēzopa valodā jautāja, vai, veidojot ētikas komisiju, kurā būs visi deputāti, mērķis ir aizsargāt tikai vienu subjektu. Drošs paliek nedrošs, uzvārdā gan nevienu nenosauca.

Ar ētikas jautājumiem vien diskusija neaprobežojās. Tika pārmīti arī personiskāki pārmetumi. Vienā brīdī izskanēja aicinājums drosmīgiem būt ne tikai tad, kad darbojas kameras. Tam sekoja iebildumi. Pēc tam saruna nonāca līdz filmēšanai, fotografēšanai un senākiem notikumiem. Tika pārspriests, kurš kuru filmē, kurš kuru fotografē un kurš kādu informāciju sūta medijiem. E. Helmanis atkal aizrādīja D. Kļaviņai, ka viņa visu laiku filmē viņu. Toties pats skaidroja, kāpēc esot fotografējis, kā D. Kļaviņa ēda picu iepriekšējā domes sēdē. «Jo es neko tādu nebiju redzējis.» Savukārt D. Kļaviņa pārmeta E. Helmanim, ka viņš pats filmējis kolēģus brīžos, kad tiem pasaules redzējums bijis nedaudz miglaināks nekā parasti. Un kurš gan lai tagad pasakot, kāds tobrīd bijis paša operatora redzējums?

Arī jautājumā par pašas ētikas komisijas sastāvu emocijas nebija norimušas. Izskanēja priekšlikumi atsevišķiem deputātiem, proti, E. Helmanim, komisijā nepiedalīties, tika atgādināti seni konflikti, pārmests melnais PR, mobings, bosings un citi politiskās dzīves grēki. Opozīcijas pārstāvji atklāti norādīja, ka komisija viņu ieskatā būtu nepieciešama arī vairāku E. Helmaņa izteikumu un rīcības izvērtēšanai. S. Ločmele paziņoja, ka tagad opozīcijā esot «spēcīgāki vīri, kuri spēj iebilst», tāpēc kādam nākoties smilšu kastē raudāt.

Kāds gan brīnums, ka pēc visām šīm vārdu kaujām un savstarpējām dzēlībām Finanšu komitejas sēde ilga nepilnas septiņas stundas. Tas gan vēl nebija viss. Kopumā visu dienu komiteju sēdēs deputāti pavadīja astoņarpus stundas. Toties vismaz paspēja izrunāties par visu, kas sakrājies uz sirds.

Viedokļi