Kā iemīlēties vēja enerģijā

Pēdējais skaļais skandāls nozarē saistīts ar Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā iecerēto vēja parku «K2 Ventum». Trīs gadu garumā attīstītāji veica Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, notikušas piecas sabiedriskās apspriešanas, Enerģētikas un vides aģentūra devusi projektam labvēlīgu atzinumu, taču finālā Ministru kabinets jau pēc saskaņošanas galīgā termiņa ņēma un pateica projektam nē, jo dažiem ietekmīgiem «Jaunās Vienotības» biedriem tas nepatīk. Nepatīk vēja ģeneratori pie skaistās Pāvilostas. Nacionālā līmenī arī prokremliskās partijas cīnās pret zaļās enerģētikas un ražošanas projektiem principā. Tajā skaitā vāc parakstus par vēja enerģētikas aizliegšanu kā tādu sabiedrības iniciatīvu portālā Mana balss. Nu un tad nav brīnums, ka pie šāda spiediena arī vietējiem iedzīvotājiem nekas nepatīk. Protams, konkrētajā «K2 Ventum» gadījumā nozare sašutusi, uzņēmēju organizācijas arī, jo sanāk tā, ka projekta attīstītāji ir smagi apčakarēti. Viņi tiesāsies. Savukārt visiem pārējiem vēja biznesmeņiem šis gadījums kalpo kā brīdinājums turpināt neuzticēties valsts pārvaldei, jo politiķi runā vienu, bet dara citu. Tikmēr vējš joprojām ir un paliek izcils enerģijas avots, vien jātiek galā ar daudzveidīgajiem šķēršļiem tā ceļā.

Jaunumi regulējumā

Kārtējās izmaiņas normatīvajos aktos vēja konferencē prezentēja Klimata un enerģētikas ministrijas darbiniece Līga Rozentāle. Svarīgākais šā gada jaunums – ir atcelts iepriekšējās valdības pieņemtais Enerģētikas drošības likums, jo tas projektu īstenotājiem ļāva apiet pašvaldības, ignorēt objektīvus iedzīvotāju iebildumus un nepieciešamību vēja parku robežas un vējdzirnavu skaitu saskaņot ar pašvaldību teritoriju plānojumu. Ar šo normu saistās cits liels skandāls, kad iepriekšējās valdības ministrs patvaļīgi atcēla Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, jo novadi prasīja koriģēt ietekmīgu attīstītāju plānus.

Tagad pašvaldībām teikšana atdota atpakaļ, attīstītājiem ir noņemtas privilēģijas. Projektiem vairs netiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Tāpat vairs nebūs iespējama saīsinātā Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Vēja uzņēmējiem būs jāiziet pilns izpētes un saskaņošanas cikls. Vienlaikus viņiem arī iedotas zināmas drošības garantijas, lai nesanāk kā ar «K2 Ventum». Jau sākotnēji, lai uzsāktu Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, iecerei būs jāatbilst konkrēto pašvaldību teritorijas apbūves noteikumiem. Konsultācijas ar pašvaldībām pirms projekta virzīšanas būs obligātas. Turklāt pēc pašvaldību pieprasījuma ieceres virzītājiem būs jāvērtē arī kumulatīvais efekts, piemēram, ja līdzās jau ir cits vēja parks. Jārēķina abu parku kopēja ietekme nākotnē. Cik elektrības un naudas saražos, cik putnu nobeigs, cik iedzīvotāju traucēs. Vēja parku uzraudzībai top jauni Ministru kabineta noteikumi. Tie noteiks pieļaujamo trokšņu līmeni, mirgošanu, tehnisko aprīkojumu, utilizācijas prasības. Taču normatīva izstrāde kavējas, jo atbildīgā ministrija sabiedriskajā apspriešanā saņēmusi 303 individuālus iebildumus un 32 iestāžu un organizāciju iebildumus uz vairāk nekā 1500 lapām. Nav šaubu, ka vēlmi iesaistīties dokumenta veidošanā šādā apjomā veicina drīzās vēlēšanas.

Kalkulators labumu aprēķināšanai

Grozījumi sagaidāmi arī attiecībā uz vēja uzņēmēju maksājumiem vietējām kopienām, proti, jāmaksā būs jau no pirmā nepilnā gada. Līdz 3 minimālās mēnešalgas vienai mājsaimniecībai parka ietekmes 2 kilometru zonā, un, protams, arī lielais maksājums pašvaldībai.

Internetā ir pieejams speciāls kalkulators, ko vēja nozares lobisti izveidojuši iedzīvotāju labvēlības vairošanai: www.savaenergija.lv. Tajā iespējams sarēķināt, kādus labumus kurš vēja parks dod vai dos pēc uzcelšanas.

Piemēram, par Ogres un Bauskas novados iecerēto vēja parku «Stelpe 1» tur var uzzināt sekojošo. Iecerētas 11 turbīnas, jauda 77 MW, ietekmes vērtējums uztaisīts, atzinums pozitīvs, bet būvniecība vēl nav sākta. Tas, visticamāk, saistīts ar ministrijas atcelto Bauskas teritorijas plānojumu. Ja šīs turbīnas kādreiz tiks iedarbinātas, ikgadējais maksājums pašvaldībām kopā būs provizoriski 192 500 eiro. Un no šīs summas tiešmaksājumi iedzīvotājiem vējdzirnavu ietekmes zonā – 96 250 eiro.

Lai vairāk tērētu, vairāk jāražo

Vēja enerģētikas attīstītāji nīgrojas par sabiedrības nepārtrauktajām iebildēm un prasībām. Uzņēmuma «Utilitas Wind» vadītājs Latvijā Renārs Urbanovičs aicina samērot ekspektācijas ar realitāti:

«No mums prasa, lai mēs kļūtu par čempioniem visās jomās. Mums jāinvestē, jāmaksā, jābūt čempioniem nekustamā īpašuma nodokļu maksājumos, jādod darbs. Bet mēs nekad nebūsim tas lielākais darba devējs. Ieguvums no vēja parka ir liels, taču tas ir izkliedēts.» Piemēram, daudzās darba vietas tiek nodrošinātas projektēšanas un būvniecības laikā. Pēc parka palaišanas savukārt nepieciešami apkopes eksperti un inženieri mazākā skaitā. Urbanovičs arī uzsvēra, ka uzņēmēji ir gatavi sarunām ar sabiedrību, taču šī diskusija jāveido ar vietējo kopienu. Cilvēkiem, kurus šie projekti patiešām skar. Un nevis ļaudīm, kas ierodas viesizrādēs. Konferencē piedalījās arī vietvaru politiķi, un viņi apstiprināja, ka daudzos gadījumos vietējās sabiedrības iebildes pret vēja parkiem ir tīri subjektīvas un emocionālas. Kā atzina Tārgales un Ances pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs: «Tauta raud par betonu zemē, bet pati dzīvo dzelzsbetona mājās. Raud, ka vējdzirnavas piesārņos saulrietu pie jūras, bet tas jau ir piesārņots ar kuģiem.» Tas ir zināms paradokss.

Galu galā no patīk, nepatīk kategorijām, runājot par enerģētikas attīstību, visticamāk, nāksies atvadīties, jo elektrība ir visiem vajadzīga. Pašlaik saražojam 6,3 teravatstundas gadā, bet patērējam 7,1 teravatu. Un patēriņam ir tendence augt ar katru gadu. Ja gribam braukt ar klusiem elektroauto, darbināt mākslīgo intelektu, rakt kriptovalūtas, staigāt pa siltām grīdām, būvēt Rail Baltica utt., ir jāražo vairāk enerģijas. Vējš, saule, biogāze ir vietējie resursi. Taču tieši vēja enerģijas ieguvē Latvija būtiski atpaliek no saviem kaimiņiem. Latvijā uzstādītas vējdzirnavas ar 133 megavatu jaudu. Igaunijā piecas reizes vairāk – 694 MW. Bet visvairāk Lietuvā – 2535 MW. Uz šāda fona Saeimā tiek virzīts visai dīvains ierosinājums – likumā «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» tiek radīta jauna iespēja neakceptēt elektroenerģijas ražošanas projektus, ja pašvaldībā jau akceptēti vismaz 150 MW vēja elektrostaciju vai attiecīgajā plānošanas reģionā – 500 MW. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kāds attīstītājs uz papīra būs aizsitis sev vietu, citam vietas vairs nebūs.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Gatis Galviņš prognozē: «Ja šos grozījumus pieņems, sekas neparādīsies nākamajā dienā. Tās redzēsim pēc vairākiem gadiem, kad izrādīsies, ka jaunas ražošanas jaudas nav uzbūvētas, bet elektrības patēriņš ir audzis. Un tad politiķi atkal meklēs vainīgos augstajās elektroenerģijas cenās.»

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra lēš, ka enerģētikas projektu kopējais portfelis šobrīd ir 7,7 miljardus eiro vērts, un tā lielā mērā ir politiska izšķiršanās, vai šo naudu paturēt, vai no tās atteikties.

UZZIŅA

Vējš ir enerģijas avots, kurš pats pilnībā atjaunojas. Saulei spīdot, atmosfērā pastāvīgi kustas gaisa plūsmas, kuru radīšanai nav jāiegūst, jātransportē vai jāsadedzina izejviela. Vēja enerģijas avots ir neizsmeļams. Latvijā šis dabas resurss ir pieejams lielā daudzumā.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments