Vecā džempera jaunā dzīve

Džemperis ir kā pamats, kurā kā pildījumu caur piedurknēm, kakla un apakšējo malu sapakoti citi savu laiku nokalpojuši tekstila gabali, tostarp veca spilvena pildījums, palags un segas pārvalks, izveidojot stingrus aizsargvalnīšus, uz kuriem mazam sunim vai kaķim ērti atbalstīt galvu.

Aizvadītajā sestdienā, 5. septembrī, «Latvijas Zaļais punkts», «Eco Baltia vide» un dzīvnieku patversme «Ulubele» labdarības pasākuma laikā aicināja brīvprātīgos uz meistarklasi, kuru vadīja Agnese Glezere, apģērbu tehnoloģe un dizainere, lai parādītu, kā pagarināt lietota un vairs nevajadzīga apģērba dzīvi, un tajā pašā laikā iepriecinātu patversmes iemītniekus.

Meistarklases vadītāja paskaidroja un nodemonstrēja, ka šādas gultiņas izgatavošanai nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai dārga tehnika – pietiek ar vienkāršām pamatiemaņām šūšanā, lāpāmo adatu un aptuveni divām stundām laika.

Un tomēr mana ar rokām sašūtā guļvieta ir tikai piliens jūrā. Kamēr pāris apģērba gabaliem izdevies «izbēgt» no atkritumu tvertnes, Latvijas poligonos situācija ir krietni drūmāka. Saskaņā ar poligona «Getliņi EKO» datiem ik gadu atkritumu poligonos nonāk 9500 tonnu apģērba. Savukārt «Eco Baltia vide» 2025. gada augustā veiktajā pētījumā secināts, ka joprojām 18% Latvijas iedzīvotāju sev nevajadzīgo tekstilu izmet sadzīves atkritumos, un, kā izrādās, nešķirots tekstils ir tāds pats piesārņojuma avots kā iepakojums un citi atkritumi, tāpēc tas ir jāšķiro.

Tādi uzņēmumi kā «Eco Baltia vide» sadarbībā ar «Latvijas Zaļo punktu» un «CleanR» un «Vides pakalpojumu grupa» Latvijā izvietojuši simtiem tekstila šķirošanas konteineru. Plašs tekstila konteineru klāsts izvietots pie tirdzniecības centriem un pat daudzdzīvokļu namu pagalmos gan Ogrē, gan Ķegumā, Lielvārdē, Jumpravā, Madlienā un citviet Ogres novadā.

Kur paliek sašķirotais tekstils?

Kā skaidro «Eco Baltia vide», no tekstila konteineriem savāktais tekstils tiek nogādāts uz šķirošanas centru, kur tas tiek sašķirots atbilstoši tālākās lietošanas veidam, sezonalitātei, materiālam, kvalitātei un citiem faktoriem. Pēc tam tiek meklētas iespējas tiem nonākt atkārtotā apritē, lai novērstu to nonākšanu sadzīves atkritumu poligonā. Kvalitatīvais apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai dažādās pasaules valstīs, jo kas vairs neder vienam, derēs kādam citam. Tāpat uzņēmums sadarbojas ar labdarības organizācijām Latvijā.

Taču tekstils, kas nonāk atkritumu poligonā, tiek krauts grēdās tā vietā, lai nonāktu otrreizējā apritē vai tiktu pārstrādāts. Tas notiek arī ar tiem tekstilizstrādājumiem, kas tiek izmesti sadzīves atkritumu konteineros. Arī ziedotie apģērbi, kuru kvalitāte šim mērķim neatbilst, nonāk turpat.

Lai gan iedzīvotāju ieradumi mainās lēnāk nekā garderobe, jāatzīmē, ka četros gados panākts būtisks progress – ja 2020. gadā poligonos nonāca 43% no savāktā tekstila, šogad tie ir vairs tikai 3%.

UZZIŅA

Tekstila konteinerā DRĪKST ievietot:

• tīru, atkārtotai lietošanai derīgu apģērbu un aksesuārus (kreklus, bikses, jakas, mēteļus, cimdus, cepures);
• tīrus, vēl lietojamu apavu pārus;
• tīrus palagus, segas, aizkarus, galdautus u. c.

Tekstila konteinerā NEDRĪKST ievietot:

• mitru, sapelējušu vai ar motoreļļām notraipītu tekstilu;
• saplēstas drēbes, lupatas, auduma atgriezumus;
• apakšveļu un zeķes;
• matračus;
• somas, makus, jostas;
• rotaļlietas;
• gumijas apavus;
• bojātus apavus, slidas.

Šāds tekstils ir sadzīves atkritumi, kas jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments