Taču pat tad, ja atkritumu reģenerācijas stacijas tiks uzbūvētas, smēķētāji vispirms jāpieradina izsmēķus izmest atkritumu urnās, lai izsmēķi vispār nonāktu līdz atkritumu savākšanas punktiem. Ar to sekmes varētu būt labākas. Gadu no gada publiskajā telpā tiek īstenotas dažādas sociālās kampaņas, kas māca pīpmaņus neizmētāt izsmēķus, kur pagadās. Stāsta, cik vienkārši ir cigareti nodzēst un aiznest līdz urnai. Kampaņotāji uzstāda plakātus, taisa lielas putuplasta cigaretes, ko uzstāda piemēram pie izejas uz pludmalēm. Šīs kampaņas līdzfinansē Eiropas Savienība un arī paši cigarešu ražotāji, jo klientu huligāniska uzvedība diskreditē smēķēšanu kā tādu.

Vienu no šādām kampaņām vada Klimata un enerģētikas ministrija 15 miljonu vērtā Eiropas Savienības atbalstītā atkritumu apsaimniekošanas sistēmas projektā Waste To Resources IP – no atkritumiem uz resursiem. Stāsts te ir par aprites ekonomiku – visi atkritumi ir efektīvi jāapsaimnieko un jāpārstrādā, tādējādi samazinot poligonos apglabājamo apjomu. Taču attiecībā uz izsmēķiem koncepcija – atkritumi kā resurss – nestrādā, un arī šajā projektā netiek meklēti risinājumi izsmēķu pārstrādei, bet tikai pētīta patērētāju uzvedība. Tā «Ogres Vēstīm Visiem» skaidro projekta vadītāja Alise Vecozola. Līdz šim, piemēram, īstenoti pāris pilotprojekti pludmalēs – izvietoti plakāti un vides instalācijas. Esot novērots, ka šīs kampaņas patiešām strādā, un kopējā tīrība pludmalēs uzlabojas.

Dabā gan novērojams arī blakus efekts, un, piemēram, Vecāķos, izsmēķa makets burtiski pievilina smēķētājus un vēstījums tiek pārprasts, jo smiltis ap to ir mūždien piemētātas ar izsmēķiem. Bet nu labā ziņa, ka smēķētāji vismaz sākuši pārdomāt, kādēļ tieši no viņiem laukā birst atkritumi.

Ko dabā dara ar izsmēķi

Kā liecina projektā veiktais pētījums, pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis to smēķētāju īpatsvars, kuri jau pirms smēķēšanas domā par to, kur izsmēķi būs iespējams izmest. Šogad aptaujājot 522 tabakas cigarešu smēķētājus visā Latvijā, redzama šāda aina:

* 77% aptaujāto vienmēr vai bieži pirms smēķēšanas noskaidro, vai tuvumā ir atkritumu tvertne. 2023. gadā tā rīkojās 44% respondentu. Tādējādi šis rādītājs palielinājies par 33%.

* 80% respondentu norāda, ka situācijā, kad tuvumā nav atkritumu tvertnes, viņi nesmēķē vai savāc izsmēķi un nes to līdzi līdz piemērotai izmešanas vietai.

2023. gadā šādi rīkojās 68% aptaujāto, kas nozīmē pieaugumu par 12%.

* 78% respondentu norāda, ka nekad nenomet izsmēķi zemē, ja tuvumā nav atkritumu tvertnes. 2023. gadā šādu atbildi sniedza 46% aptaujāto. Trīs gadu laikā rādītājs uzlabojies par 32%.

Rezultāti liecina, ka lielākajai daļai aptaujāto atbildīga rīcība ar izsmēķiem kļūst par ikdienā ierastu uzvedības normu. Smēķētāji biežāk laikus pārliecinās par atkritumu tvertnes pieejamību un ir gatavi izsmēķi paturēt pie sevis, nevis atstāt to apkārtējā vidē.

Taču vienlaikus aptauja arī uzrāda negatīvas tendences un paradumus. Katrs ceturtais aptaujātais smēķētājs atzinis, ka gadījumos, kad tuvumā nav atkritumu tvertnes, vienmēr vai bieži izmet izsmēķi notekā, aprok to smiltīs vai sniegā vai citādi cenšas paslēpt. Šāda rīcība dažkārt kļūdaini tiekot uztverta kā videi mazāk kaitīga, tomēr arī šādi izmests izsmēķis nonāk apkārtējā vidē. Savukārt 5% aptaujāto atzina, ka izsmēķi vienmēr vai bieži vienkārši nomet zemē, ja tuvumā nav atkritumu tvertnes. Vēl 7% ir gatavi izsmēķi nomest zemē situācijās, kad konkrētā vieta jau ir redzami piegružota. Līdz ar to aptaujas rezultāti parāda, ka apkārtējās vides stāvoklis ietekmē arī cilvēku turpmāko rīcību un piegružota vieta daļai sabiedrības rada maldīgu priekšstatu, ka vēl viens nomests izsmēķis jau neko būtiski nemainīs. Lūk, tāpēc putuplasta instalācija Vecāķos pievelk izsmēķus.

Vēl pētījums rāda, ka biežāk atkritumus izmētā neinteliģenti un mazāk izglītoti pīpmaņi. Videi atbildīgāku rīcību biežāk norādījušas sievietes un cilvēki ar augstāko izglītību. Savukārt vīrieši biežāk atzinuši, ka izsmēķus izmet notekās, aprok smiltīs vai sniegā vai atsevišķos gadījumos nomet zemē. Jaunieši līdz 24 gadu vecumam biežāk nekā citas vecuma grupas lieto elektroniskās cigaretes, tām nav izsmēķu. Vienlaikus šajā vecuma grupā biežāk novērota arī neatbilstoša rīcība ar atkritumiem un izsmēķu nomešanu zemē. Projekta īstenotāji uzskata, ka smēķētāju tālākai paradumu maiņai publiskās vietās nepieciešams izvietot vairāk viegli pamanāmu un ērti pieejamu atkritumu tvertņu. Taču, jo vairāk tvertņu, jo vairāk atkritumu tās piesaista, ož slikti, un vairāk darba sētniekiem.

Kāpēc izsmēķi jāsavāc

Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā smēķē ap 32% iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 75 gadiem – galvenokārt cigaretes, elektroniskās cigaretes un smēķējamo tabaku. Savukārt tieši tabakas izstrādājumus 2025. gadā regulāri lietoja 24% iedzīvotāju. Tātad gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju krāmējas ar izsmēķiem, tostarp izmētā, kur pagadās. Kāpēc tas ir slikti. Par smēķētāja paša veselībai nodarīto kaitējumu un saīsināto dzīvildzi šajā gadījumā nerunāsim, bet par nospiedumu apkārtējā vidē. Pirmkārt, izsmēķos esošie filtri satur plastmasu – celulozes acetātu, kas vidē nesadalās vairākus desmitus gadu, veidojot mikroplastmasas daļiņas. Otrkārt, smēķēšanas procesā cigaretes filtrs sasūcas ar arsēnu, benzolu, kadmiju un svinu, kas ir toksiskas un kancerogēnas vielas, kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas atzinumu rada nozīmīgu sabiedrības veselības apdraudējumu.

Nule ikgadējo kampaņu smēķētāju paradumu maiņai atsācis uzņēmums «Latvijas Zaļais punkts». Tas darbojas kā ražotāju atbildības sistēma, organizējot dažādu veidu atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi un reģenerāciju. Kampaņas nosaukums ir «Nesēj zemē cīgas!». Arī «Zaļais punkts» problēmas risinājumu redz izglītošanā un atkritumu tvertņu pieejamības vairošanā. Lai mazinātu izsmēķu nonākšanu dabā un tādējādi novērstu izsmēķos esošo kaitīgo vielu piesārņojumu videi, «Latvijas Zaļais punkts» dāvina pašvaldībām izsmēķu tvertnes. Trīs gadu laikā kopumā ir uzdāvinātas jau 508 tvertnes.

Ogrē 13% izmesti nepareizi

Uzņēmums ir pētījis izsmēķu apsaimniekošanas paradumus pašvaldību griezumā. Visvairāk novēroto gadījumu skaits, kad smēķētāji nepareizi izmet izsmēķus, – teju ceturtdaļa jeb 24% – ir fiksēts Talsos, kam seko Rīga ar piektdaļu jeb 21% gadījumu, kad izsmēķi tiek izmesti nepiemērotā vietā, kā, piemēram, uz ietves, peļķē, zālē vai notekā. Tāpat samērā liels gadījumu skaits (16%) fiksēts Jelgavā, kam seko Alūksne ar 13%. Arī Ogrē 13% jeb katrs astotais izsmēķis tiek izmests nepareizi. «Latvijas Zaļā punkta» valdes loceklis Kaspars Zakulis skaidro, ka Latvijā katru gadu legāli tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu. Tātad vismaz 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Un vēl taču ir arī kontrabanda.

«Pētījumi liecina, ka viena izsmēķa radītais piesārņojums var apdraudēt līdz pat 1000 litriem ūdens. Ja šo apjomu attiecinām uz visiem dabā nonākušajiem izsmēķiem, tie ir 80% no Rāznas ezera tilpuma. Izsmēķis ir mazs, bet tā radītais kaitējums var būt milzīgs, lietus kaitīgās vielas ieskalo augsnē, upēs, ezeros un gruntsūdeņos. Tāpēc risinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs – nesēj zemē cīgu, bet atkritumu tvertnē.»

Par izcilu risinājumu to dēvēt gan būtu pārspīlēti, jo saskaņā ar pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas risinājumu izsmēķi netiek šķiroti. Pat priekšzīmīga pīpmaņa izmesti, tie nonāk tikai nešķiroto atkritumu konteineros un krautuvēs. Lai iedarbinātu kādu jēdzīgu pārstrādes sistēmu, izmesto izsmēķu kopējam tilpumam vajadzētu būt lielākam. Tādam, kas spēj ieinteresēt atkritumu pārstrādes uzņēmumus. Un arī atkritumu reģenerācijas stacijas jāuzbūvē. Tad cigaretes varēs sadedzināt līdz galam, iegūstot elektrību, siltumu un tīrāku vidi.

UZZIŅA
Lai pareizi izmestu izsmēķi, tas ir pilnībā jānodzēš un tikai tad jāizmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros vai īpašajās izsmēķu urnās. Izsmēķi nav šķirojami vai pārstrādājami, tāpēc tos kategoriski aizliegts izmest šķiroto atkritumu – vieglā iepakojuma, bioloģisko atkritumu, stikla iepakojuma – konteineros.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments

Sadarbības materiāli