Ziema liks savilkt jostas — Ogres Vēstis Visiem

Taču gan senioru, gan strādājošo stāstos atkārtojas viena doma – rēķins būs jāsamaksā, un īstais jautājums ir, cik daudz pēc tam paliks pārtikai, zālēm un visam pārējam. No 1. oktobra centralizētās siltumapgādes tarifi Ogres novadā mainīsies ļoti nevienmērīgi. Ja raugās procentuāli, tarifu kāpums vismazāk skars Ikšķili, kur apkures tarifs varētu pieaugt par 2,21 procentu, un Jumpravu, kur tas pieaugs par aptuveni 8,7 procentiem. Ķegumā un Birzgalē prognozēts nepilnu deviņu procentu kāpums, bet Madlienā, Suntažos, Ķeipenē, Lauberē, Taurupē un Meņģelē – aptuveni 12 procentu. Ogrē sadārdzinājums sasniegs nepilnus 15 procentus, Lielvārdē – aptuveni 17,6 procentus. Vislielākais apkures sadārdzinājums gaidāms Lēdmanē, kur pašreizējo 89,52 eiro vietā par megavatstundu paredzēti 150,54 eiro bez PVN – tātad kāpums par vairāk nekā 68 procentiem.

Kāpēc siltums kļūst dārgāks

Tarifu pieauguma galvenais iemesls ir energoresursu sadārdzinājums. Klimata un enerģētikas ministrijas dati liecina, ka gada laikā būtiski palielinājusies gan enerģētiskās šķeldas, gan dabasgāzes cena. Šķeldas cenu ietekmējusi iepriekšējā aukstā apkures sezona un lielāks patēriņš, augsts pieprasījums, ierobežotāka izejmateriālu pieejamība, eksports un transporta izmaksas. Dabasgāzes cenu savukārt nosaka Eiropas un pasaules enerģijas tirgus, sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu pieejamība, ģeopolitiskie riski un nepieciešamība pirms ziemas papildināt Eiropas gāzes krātuves.

Tomēr ar kurināmā cenu vien nav iespējams izskaidrot, kādēļ pat viena novada robežās atšķirības ir tik lielas. Tarifu ietekmē arī siltumapgādes sistēmas tehniskais stāvoklis un efektivitāte, siltuma zudumi, saražotās un pārdotās siltumenerģijas apjoms, ekspluatācijas izmaksas, noslēgtie kurināmā un siltumenerģijas piegādes līgumi, kā arī iepriekšējo periodu neparedzēto izmaksu vai ieņēmumu korekcijas.

Piemēram, Ogrē SIA «Ogres Namsaimnieks» tarifa izmaiņas saista ar iepirktās dabasgāzes un siltumenerģijas cenu kāpumu, kā arī 2025. gada neparedzēto izdevumu komponentes iekļaušanu tarifa aprēķinā.

SIA «Lielvārdes Remte» pārziņā ir siltumapgāde Lielvārdē, Jumpravā un Lēdmanē. Uzņēmuma izpilddirektors Andris Sirsniņš galveno iemeslu formulē vēl vienkāršāk – tās ir kurināmā izmaksas. Tomēr viņa skaidrotais vienlaikus labi parāda, cik atšķirīgi vienas un tās pašas tirgus svārstības ietekmē dažādas siltumapgādes sistēmas.

Lēdmanē – granulas par 405 eiro tonnā

Visgrūtākā situācija veidojas Lēdmanē, kur centralizētajā siltumapgādē izmanto kokskaidu granulas. A. Sirsniņš stāsta, ka iepirkumā Lēdmanei piedāvātā granulu cena bijusi ap 405 eiro par tonnu. Tieši tādēļ gaidāmais tarifs pacēlies līdz līmenim, kas no pārējā Ogres novada izceļas ļoti krasi.

Situācija varēja būt citāda, ja būtu izdevies īstenot iecerēto šķeldas katlumājas projektu. Projekts jau bija izstrādāts, un A. Sirsniņš sākotnēji cerējis, ka jauno katlumāju varētu uzbūvēt līdz šai apkures sezonai. Taču ieceri aizkavējuši vairāki šķēršļi, tostarp tas, ka katlumājas vieta bijusi ļoti tuvu dabas liegumam. Tagad nākotnes plānus ietekmē arī gaidāmās pārmaiņas pašvaldības kapitālsabiedrību struktūrā.

Arī šobrīd nav iespējams vienkārši iepirkt granulas visai ziemai un tādējādi nofiksēt cenu. «Lielvārdes Remtes» rīcībā Lēdmanē ir tvertnes aptuveni 50 tonnu granulu uzglabāšanai, un ar to faktiski pietiek tikai aptuveni vienam apkures mēnesim. Pēc tam kurināmais būs jāpērk atkārtoti. Tas nozīmē arī zināmu nenoteiktību: ja granulu cenas ziemā samazināsies, var rasties iespēja iegādāties tās lētāk. Taču paļauties uz to šobrīd nevar, un iedzīvotājiem jāvadās pēc tarifa, kas iesniegts regulatoram.

Izpilddirektors uzsver arī citu ceļu – samazināt nevis megavatstundas cenu, bet patēriņu. Lēdmanē tiek renovētas un siltinātas divas līdz šim energoietilpīgas daudzdzīvokļu mājas – «Avoti» un «Bērzi». Vienā no tām tiks izbūvēta horizontālā apkures sistēma, un katram dzīvoklim būs savs siltuma skaitītājs. Tas ļaus daudz precīzāk redzēt un regulēt konkrētā dzīvokļa patēriņu. Pēc renovācijas būs iespējams salīdzināt šo māju izmaksas ar nesiltinātajām ēkām. A. Sirsniņa ieskatā Lēdmanē ilgtermiņā nepieciešama gan šķeldas katlumāja, gan arī pārējo māju siltināšana.

Interesanti, ka vienā no Lēdmanes dzīvokļiem īpašnieks jau izvēlējies alternatīvu – uzstādījis siltumsūkni un centralizētajai apkurei šobrīd pieslēgties neplāno. Pēc izpilddirektora aplēsēm, pie jaunā centralizētās siltumapgādes tarifa šis cilvēks sev siltumu varētu nodrošināt ievērojami lētāk. Tomēr šāds risinājums nav automātiski pārnesams uz jebkuru dzīvokli vai māju, un centralizētajai siltumapgādei ir arī sava infrastruktūra un izmaksas.

Cilvēki jau iepriekš sūdzējušies

Lēdmanes pagasta pārvaldes vadītājam Dzintaram Laganovskim ziņa par tik lielu tarifa kāpumu pašam bijusi pārsteigums – sarunas brīdī viņš atzina, ka informāciju tikai nesen ieraudzījis publiskajā telpā un iepriekš par to nav ticis informēts.

Viņš gan labi zina, ko apkures izmaksas nozīmē vietējiem cilvēkiem. Iedzīvotāji par dārgajiem rēķiniem sūdzējušies jau iepriekšējā sezonā, un tiem, kuriem ir grūtības, iespēju robežās palīdz Sociālais dienests. Daļa pensionāru savus dzīvokļus pārrakstījuši bērniem vai mazbērniem, kuri palīdz segt izdevumus, citi jau vasarā cenšas kaut ko iemaksāt uz priekšu, lai ziemā slogs nebūtu tik smags.

Dz. Laganovskis arī uzsver, ka no malas šķietami vienkāršais padoms «nomainiet kurināmo» praksē nav tik viegli īstenojams. Esošā katlumāja atrodas starp daudzdzīvokļu mājām, un šķeldas uzglabāšanai nepieciešamās platības tur nav. Turklāt arī šķelda ir sadārdzinājusies. Viņaprāt, ilgtermiņa risinājums nevar būt nemitīga mētāšanās – vienu gadu granulas, nākamajā malka, pēc tam šķelda, jo cenu svārstības skar visus kurināmā veidus.

Lēdmanes situācija tādēļ labi parāda, cik grūti vienas apkures sezonas laikā labot lēmumus vai infrastruktūras ierobežojumus, kas veidojušies gadiem. Katlumāju nevar pārbūvēt tad, kad cilvēki jau saņēmuši pirmo lielo rēķinu. Arī mājas siltināšana prasa laiku. Šīs ziemas problēmai tūlītējs risinājums drīzāk būs atbalsts cilvēkiem, kuri rēķinus paši nespēs segt, savukārt tehniskās pārmaiņas ir darbs nākamajiem gadiem.

Jumprava – cita tehnoloģija, cita aina

Jumpravā situācija ir ievērojami mierīgāka. Tur gaidāms viens no mazākajiem tarifu kāpumiem novadā – aptuveni 8,7 procenti.

A. Sirsniņš stāsta, ka Jumpravā sākuši darboties siltumsūkņi, kuri vasaras režīmā nodrošina karstā ūdens sagatavošanu mājām. Jaunās iekārtas nozīmē arī pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kas tarifā jāiekļauj, tomēr kopumā tehnoloģiskais risinājums sevi esot attaisnojis. Viņa iecere ir sistēmu nākotnē papildināt ar saules paneļiem vai kolektoriem.

Vienlaikus arī Jumpravu skar šķeldas sadārdzinājums. «Lielvārdes Remte» šobrīd to iepirkusi par 17,77 eiro beramajā kubikmetrā, kamēr iepriekš cena bijusi tuvu 13 eiro. Atšķirībā no Lēdmanes Jumpravā ir laukums, kur šķeldu iespējams uzglabāt, un daļa kurināmā jau sagādāta pirms apkures sezonas.

A. Sirsniņš sarunā norāda uz vēl kādu šā brīža tirgus īpatnību – liela apjoma iepirkums ne vienmēr nozīmē zemāku cenu. Pēc viņa teiktā, daudzi šķeldas piegādātāji nav milzīgi uzņēmumi ar ļoti lielām rezervēm, tādēļ lielāks pieprasītais apjoms piegādātājam nozīmē arī sarežģītāku nodrošinājumu un cena var būt augstāka. Tas savukārt parāda, ka kurināmā iepirkumu nevar vērtēt tikai pēc ierastā principa «jo vairāk pērk, jo lētāk».

Lielvārdē – starp cenu un patēriņu

Lielvārdē no 1. oktobra līdz nākamā gada jūnija beigām siltumenerģijas tarifs noteikts 84,80 eiro par MWh līdzšinējo 72,13 eiro vietā. Pieaugums ir aptuveni 17,6 procenti. «Lielvārdes Remte» oficiālajā pamatojumā norāda, ka izmaiņas saistītas ar iepirktās siltumenerģijas cenu. No 2027. gada jūlija jau paredzēts nākamais tarifa līmenis – 90,18 eiro par MWh.

A. Sirsniņš uzsver, ka arī Lielvārdē uzmanība tiek pievērsta ēku siltināšanai. Šobrīd renovācijas procesā ir vairākas daudzdzīvokļu mājas. Tas ir būtiski, jo iedzīvotājam gala rēķinu nosaka ne tikai tas, cik maksā viena megavatstunda, bet arī tas, cik daudz šo megavatstundu konkrētā ēka patērē.

Tieši šeit arī parādās siltumapgādes ilgtermiņa loģika. Kurināmā cenu pašvaldība vai apsaimniekotājs nevar kontrolēt. Var mēģināt izvēlēties izdevīgāko iepirkuma brīdi, diversificēt enerģijas avotus, uzlabot ražošanas efektivitāti un samazināt siltuma zudumus. Savukārt ēku siltināšana mazina to siltuma daudzumu, par kuru iedzīvotājiem galu galā jāmaksā.

Kā piemēru A. Sirsniņš min Salaspili, kur ir viszemākā megavatstundas cena visā valstī. Tur ir uzstādīti saules kolektori, izbūvēta liela siltuma akumulācijas tvertne un vasarā būtiski samazināta nepieciešamība izmantot šķeldu un gāzi. Viņš pozitīvi vērtē arī Salaspils pieeju māju siltināšanai. Tas nenozīmē, ka šo modeli var vienā dienā pārnest uz Lielvārdi vai Jumpravu, taču parāda, ka zemāks tarifs bieži nav viena veiksmīga iepirkuma rezultāts – aiz tā stāv gadiem veidota infrastruktūra.

Arī Latvijas mērogā siltuma cenu kartē nav vienas kopīgas tendences. Ir vietas, kur tarifi pieaug, ir teritorijas ar daudz mērenākām izmaiņām, un atšķirības starp pašvaldībām ir ievērojamas. Tādēļ arī Ogres novadu nevar raksturot ar vienu skaitli.

Kā jau iepriekš minēts, Madlienā, Suntažos, Ķeipenē, Lauberē, Taurupē un Meņģelē paredzētie nepilni 80 eiro par MWh ir pavisam cita cenu kategorija nekā Lēdmanes 150,54 eiro. Jumprava un Lielvārde atrodas pa vidu, savukārt Ķeguma un Birzgales prognozētais tarifs pārsniedz 100 eiro.

Salīdzināšana ar citām Latvijas pilsētām ir noderīga, taču jāuzmanās ar secinājumiem, jo zemāks tarifs pats par sevi vēl nepierāda, ka citur vienkārši saimnieko «labāk». Lielās pilsētās ir cits patērētāju skaits un pārdotās siltumenerģijas apjoms, citāds tīklu garums un blīvums, atšķirīgi enerģijas avoti un iepriekš veiktās investīcijas. Taču tieši šie piemēri atgādina, ka ilgtermiņa lēmumiem ir nozīme. Ja sistēmā ir vairāki enerģijas avoti, modernas iekārtas, mazāki zudumi un nosiltinātas mājas, tā ir mazāk ievainojama brīdī, kad viena kurināmā cena strauji kāpj.

Pat īsti nav no kā atteikties…

Tarifu tabulā nav redzams, kas dzīvo aiz konkrētā skaitļa. Ogres Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Vita Bormane stāsta, ka viņai vienai trīsistabu dzīvokļa komunālie maksājumi ziemā jau līdz šim sasnieguši ap 300 eiro. Pārcelties uz mazāku mājokli nav vienkārši, turklāt arī divistabu dzīvokļa uzturēšana, viņasprāt, nav būtiski lētāka.

Runājot par to, kur pensionārs vēl varētu taupīt, V. Bormane nopūšas: «Pat īsti nav no kā atteikties.» Drēbes seniori bieži valkā gadiem, apavi tomēr nolietojas, bet ikdienas nauda galvenokārt aiziet dzīvoklim, pārtikai un zālēm. Kultūra un izklaide jau tagad daudziem ir kļuvusi par retu greznību.

Daļai senioru palīdz dārziņš – pašu izaudzēti dārzeņi, marinējumi, konservi, sīpoli un ķiploki ļauj vismaz kādu laiku samazināt pārtikas izdevumus. V. Bormane pati cenšas Pensionāru biedrības cilvēkiem vasarā organizēt ekskursijas par iespējami zemu cenu un samaksu par savu darbu neņem. Taču arī autobuss, degviela un gids maksā aizvien vairāk.

Viņas teiktajā nav bezcerības – drīzāk ļoti pazīstamais senioru princips: rēķini ir jāsamaksā. Vitas kundze uzskata, ka pensionāri ir vieni no godprātīgākajiem maksātājiem. Taču tieši tādēļ īstais jautājums nav, vai cilvēks samaksās par siltumu. Jautājums ir, kas pēc tam paliks pāri.

Līdzīgi spriež arī pensionāre Vita no Meža prospekta Ogrē. Viņasprāt, apkures tarifu nevar izraut no kopējā dzīves dārdzības pieauguma. Cilvēki, kuriem naudas nav daudz, jau tagad meklē akcijas, skatās, kur prece maksā lētāk, savlaicīgi pierakstās uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem un izvairās no liekiem tēriņiem. Teikt šādam cilvēkam, ka tagad vienkārši vajadzēs sākt taupīt, nav īsti korekti – viņš jau taupa.

Vita ļoti precīzi formulē izvēles loģiku: dzīvokļa rēķinu būtiski samazināt nevar un «rēķinu neviens tev neatcels». Tātad jāsamazina pārējais. Kādam tā būs pārtika, citam medicīnas pakalpojumi, hobiji, kultūra vai kāds pirkums, kuru var atlikt. Kāds vēl rūpīgāk sekos elektrības patēriņam vai ies uz tālāku veikalu tikai tāpēc, ka konkrētā prece tur ir lētāka.

Un tie nav tikai pensionāri. Daudzbērnu ģimenei vienlaikus jāmaksā par pārtiku, skolas vajadzībām, sportu, apģērbu, transportu un veselības aprūpi. Ja strādā abi pieaugušie, lielākus izdevumus vēl var sadalīt starp diviem pelnītājiem. Cilvēkam, kurš dzīvo viens no nelielas pensijas, viss rēķins gulstas uz vienu maciņu.

Vita runā arī par neredzamāku cenu – pastāvīgu spriedzi. Ja cilvēkam nav finansiāla drošības spilvena un viņam visu laiku jāskaita, ko vēl drīkst atļauties, tas ietekmē ne tikai maku, bet arī pašsajūtu. Gaidāmā pensiju indeksācija daļai senioru dos dažus desmitus eiro vairāk, tomēr, viņasprāt, lielāks apkures rēķins šo pieaugumu var vienkārši «apēst».

Šoziem – atbalsts, nākotnē – mazāka atkarība

Ogres novada pašvaldība ir paziņojusi, ka vērtē iespējamus atbalsta mehānismus, īpaši ņemot vērā dramatisko situāciju Lēdmanē un energoresursu cenu kāpumu kopumā. Īstermiņā tas var būt svarīgi cilvēkiem, kuri jaunus rēķinus paši vairs nespēs nosegt.

Taču nākamajās sezonās ar pabalstiem vien nepietiks. A. Sirsniņa stāstītais par trim atšķirīgām teritorijām labi parāda, kur meklējami ilgtermiņa risinājumi. Jumpravā jau darbojas siltumsūkņi un ir iespējams uzglabāt šķeldu. Lielvārdē tiek siltinātas mājas. Lēdmanē sāpīgi izjūt gan granulu cenas kāpumu, gan to, ka plānotā šķeldas katlumāja nav tapusi. Turpat ēku renovācija rāda arī otru ceļu – ja megavatstundu nevar padarīt lētu, vismaz jāpanāk, lai tās vajadzētu mazāk.

Šīs ziemas tarifa tabulu vairs nevar pārrakstīt ar vienu lēmumu. Taču tā ļoti skaidri parāda, cik svarīgi ir šodien pieņemt lēmumus, kuru rezultātu iedzīvotāji sajutīs pēc vairākiem gadiem.

Un aiz visām tabulām paliek cilvēks. Viņam rēķinā nebūs ailītes «energoresursu tirgus», «siltuma zudumi» vai «neparedzēto izmaksu komponente». Tur būs konkrēta summa, kas jāsamaksā. Vienam tā nozīmēs tikai nedaudz mazāku uzkrājumu. Citam – atteikšanos no teātra, jauniem apaviem vai kāda pirkuma. Vēl citam būs rūpīgāk jāskaita pārtikas un zāļu nauda. Tieši tādēļ gaidāmās apkures sezonas svarīgākais jautājums nav tikai, cik maksās megavatstunda. Tas ir daudz cilvēcīgāks: cik paliks pāri pēc tam, kad par siltumu būs samaksāts.

Jāpiebilst, ka noteiktie tarifi stāsies spēkā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nebūs pieņēmusi un publicējusi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» lēmumu par noteikto tarifu spēkā stāšanās atsaukšanu.

UZZIŅA

No 1. oktobra siltumenerģijas tarifi centralizētajā siltumapgādē Ogres novadā mainīsies šādi (EUR/MWh bez PVN):

Teritorija	Spēkā esošais tarifs, EUR/MWh	Plānotais tarifs/prognoze, EUR/MWh
Madliena	71,36	79,91
Suntaži	71,36	79,91
Ķeipene	71,36	79,91
Laubere	71,36	79,91
Taurupe	71,36	79,91
Meņģele	71,36	79,91
Jumprava	78,67	85,50
Lēdmane	89,52	150,54
Ogre	83,41	95,58
Lielvārde*	72,13	84,80
Ikšķile*	90,16	92,15
Ķegums*	101,63	110,66
Birzgale*	101,63	110,66