Gan viņi paši – jūs jau viņus visus zināt – saka un rāda visiem, sak, skatieties uz maniem darbiem, tfu, klausieties manos vārdos, bet neskatieties uz maniem darbiem, bet jūsu varā ir likt deputātu kungiem, lai viņi atminētos, ka arī es esmu šai pasaulē dzīvojusi, elpojusi un nodokļus maksājusi, tādēļ man pienākas vairāk nekā citiem no elektorāta. Ja arī viņi tomēr lems dot vēl citiem, tad – lai šiem ir mazāk nekā man. Mīļais kungs Jānus, pestītāj Hermes un biedri Protej, kā redzat, es ne druskas neesmu skaudīga, nedz savtīga, nedz sava labuma vien meklētāja. Es tik vien lūdzu, lai citiem netiek vairāk kā man. Tikpat skaidra un kristāltīra ir mana sirds kā mūsu tautas kalpu sirdsapziņa priekšvēlēšanu laikā, kad visi ceļi ved uz vēlēšanu iecirkņiem. Tikpat šķīsta ir mana sirds kā deputātu kandidātu kungu nodomi priekšvēlēšanu laikā, kad viņi tautu mīl vairāk nekā paši sevi.

Bet jo labāk būtu, ja jūs, romiešu dievi, dotu visiem citiem tādu prātu, lai viņi dzenas, kā sacīt jāsaka, pēc tām mantām, kuras nāk dvēselei par labu. Tad viņi būtu daudz gudrāki, nekā skriedami, braukdami un stumdamies pēc šās pasaules niekiem un labumiem. Manta īstu labumu nenes, bet garīga barība baro dvēseli, un es to labi zinu. Tādēļ jau lūdzu jūs, lai uzvedat visus citus uz pareizā ceļa un novēršat viņu prātus no mantkārības un zemes labumu kārošanas. Esmu ar mieru upurēt savu grēcīgo dvēseli viņu labā un stiept šo pasaulīgo nastu viņu vietā. Lai citi mielojas ar garīgo barību, bet es, pazemīgs cilvēks būdama, uzņemtos šo smago pārbaudījumu ar pensijām, pabalstiem un kompensācijām. To pensiju dikti kārojas un kompensācijas arī, bet ne jau manis pašas dēļ. Lielākā labuma labad, kā sacīt jāsaka.

Mīļais kungs Jānus, pestītāj Hermes un biedri Protej, jūs jau zināt, ka pensionāri mūsu zemītē, dievamžēl, tīko pēc zemes labumiem un maz domā par dvēseles barību. Kā sacīt jāsaka, es lūdzu, lai viņi vairāk domā uz savu pēdējo stundiņu, jo nav vis vairs nekādi jaunie. Jūs redzat, ka es jūs lūdzu viņu dēļ, jo man ir žēl un bail, ka melnais, kurš iet apkārt kā rūkdams lauva, nenogriež viņu prātus uz šās pasaules lietām un neierauj viņus ar nesataisītu sirdi mūžībā.

Jo jūs zināt, ka visi mēs pliki šai pasaulē ienākuši un arī pliki kā zuši no viņas aiziesim. Ko tad viņiem līdz par pasaules mantām tā plēsties un zūdīties? Vai tad viņi nevarētu gulēt mierīgi sila malā pavējā un domāt uz mūžīgām lietām, nevis kārot uz pensiju indeksācijām? Kad reiz pienāks tā lielā diena, aizvedīsim viņus uz kapsētu kā brūtgānus, ar godu un cieņu, bet līdzi jau neko nepaņems.

Tādēļ lūdzu jūs iedvest, lai viņi mazāk raugās uz šīs pasaules labumiem un vairāk uz debesu valstības mantām. Bet dzīvot viņi var, ja vien grib, arī bez tiem zemes gabaliņiem un visādām pensiju piešpricēm, jo vai tad nav jau visu mūžu mācījušies iztikt ar mazumiņu? Lai tad turas pie šās labās paražas arī turpmāk, bet es, grēcīgs cilvēks būdama, uzņemšos to nastu viņu vietā.

Labi būtu arī, mīļais kungs Jānus, pestītāj Hermes un biedri Protej, ja jūs dažam labam deputāta kandidātam sajauktu dienas un stundas tā, ka viņš nezinātu, kurā vietā un kurā laikā viņam priekš vēlētāju acīm jāparādās. Un, ja arī viņš būtu tik apķērīgs, ka kalendārā ieskatītos, tad lai ieskatās šķībi vai otrādi. Bet, ja viņš tomēr, kā sacīt jāsaka, no paša rītiņa dodas tautu mīlēt un savus solījumus izrādīt, tad aptumšo viņa valodu, lai viņš pats nezina, ko runā, un klausītāji nesaprot, ko dzird. Lai viņa mutē visi skaistie vārdi sametas vienā kamolā kā dzijas kamols kaķa nagos.

Un, ja viņš arī būtu tik stūrgalvīgs, ka turpina skaidrot savus lielos nodomus, tad dodiet vēlētājiem tik stipru atmiņu, lai tie atceras ne vien viņa šās dienas vārdus, bet arī vakardienas darbus. Jo bieži vien, kā redzams, vārdi skrien pa priekšu kā kumeļš, bet darbi velkas nopakaļ kā smags vezums dubļos.

Un pasargiet mūs no tiem kandidātiem, kuri visus četrus gadus tautu nav redzējuši ne sapnī, ne nomodā, bet vēlēšanu laikā pēkšņi uzrodas katrā pagastā, katrā tirgū un pie katra žoga. Lai viņi turpat arī paliek, kur tik ilgi bijuši!

Bet visvairāk es lūdzu par saviem kaimiņiem un citiem elektorāta ļaudīm, kuri mēdz noticēt katram spožam solījumam kā bērns gadatirgū stabulītei. Dodiet viņiem tādu prātu, lai viņi izvēlas kandidātus, kuri domā tieši tāpat kā es. Jo, kā jums pašiem labi zināms, mana gudrība šai lietā ir vismaz divtik liela kā visu manu kaimiņu gudrība, kopā ņemta.

Ak, mīļais kungs Jānus, pestītāj Hermes un biedri Protej! Dažs varbūt brīnīsies, kāpēc es savās vēlēšanu rūpēs nevēršos pie parastiem svētajiem un dieviem, bet saucu palīgā tieši jūs. Tomēr tas notiek pēc nopelniem un katram pēc viņa amata. Senajiem grieķiem un romiešiem jeb mūsu, kā sacīt jāsaka, civilizācijas šūpulim, nebija atsevišķa dieva deputātiem, jo šīs funkcijas veiksmīgi sadalīja Hermess, Protejs un Jānuss. Viens mācīja runāt, otrs mainīt uzskatus, trešais dzīvot ar divām sejām. Ja arī būšu sajaukusi kādu grieķi ar kādu romieti, tad lai visgudrie man to piedod. Esmu vienkāršs cilvēks un neturu galvā visas tās pagānu radniecības. Mans prāts aizņemts ar daudz svarīgākām lietām, kad jādomā par pensijām, pabalstiem un citām zemes lietām, no kurām, kā zināms, es pati ne druskas neesmu atkarīga. Pietiek, ka jūs visi trīs savu amatu pie deputātu kārtas labi pazīstat. Tas, kā sacīt jāsaka, šai lietā ir pats galvenais.

Tu, mīļais kungs Jānus, esi divsejains dievs, kas ar vienu vaigu skatās pagātnē, bet ar otru nākotnē. Tādēļ tev politikas lietas nevar būt svešas, jo tu labi saproti, kā vienlaikus rādīt vienu seju vēlētājiem un otru – partijas sponsoriem. Šī māksla, kā redzams, nav zudusi arī mūsu laikos. Tāpēc tavs amats pie deputātu kārtas allaž ir turēts lielā godā. Kurš gan spētu to visu pārraudzīt labāk par tevi? Ja romieši šodien dibinātu Saeimu, tās aizbildnis droši vien būtu tu, jo neviens cits dievs tik labi nesaprot politikas būtību – vienlaikus skatīties vismaz divos pretējos virzienos.

Un tu, pestītāj Hermes, esi veiklas mēles aizbildnis. Tev dota tāda dāvana vienu un to pašu lietu izstāstīt desmit dažādos veidos, pie kam katrā reizē tik pārliecinoši, it kā tā viss būtu patiesība. Tādēļ arī deputātu kandidātu pulkā tev jābūt visnotaļ cienītam patronam.

Bet tu, biedri Protej, esi pats vajadzīgākais šajos laikos, jo mācīji ļaudīm mainīt veidolu, es domāju – partijas, pēc vajadzības. Šodien viens uzskats, rīt otrs, bet parīt jau trešais, pie kam visi vienlīdz stingri un nelokāmi. Tādēļ arī tevi tur augstā godā visi tie, kuri nekad neatkāpjas no saviem principiem, jo viņiem to vienkārši nav. Fui, fui, kā man mēle ceļas ko tādu teikt! Kā sacīt jāsaka, tu esi ideāls politiskās pārliecības elastības simbols.

Tālab es jūs trīs esmu izraudzījusies par savas lūgsnas aizbildņiem. Jo, ja senajiem romiešiem un grieķiem būtu gadījies dibināt parlamentu, tad diez vai viņi būtu pūlējušies meklēt atsevišķu dievu deputātiem. Jūs trīs šo amatu būtu sadalījuši savā starpā: viens mācītu runāt, otrs pārvērsties, bet trešais dzīvot ar divām sejām. Tāpēc nu nododu savas vēlēšanu rūpes jūsu ziņā. Dodiet maniem izredzētajiem kandidātiem uzvaru, dodiet man lielāku pensiju, vairāk pabalstu un citu labumiņu, bet visiem pārējiem dodiet skaidru prātu samierināties ar to, kas viņiem tiek. Jo laime jau nav mantā, kā mēs visi labi zinām, sevišķi tad, kad manta tikusi citam.

Un, ja arī ne visu manu lūgšanu jūs varētu piepildīt, tad piepildiet vismaz to daļu, kas attiecas uz mani. Jo, kā sacīt jāsaka, ar kaut ko taču jāsāk.

Āmen, jeb, kā pagānu dieviem pienāktos, lai notiek pēc mana prāta. Tfu! Gribēju sacīt, pēc jūsu svētās gribas. Kā sacīt jāsaka, tas man viss.

Foto: PIXABAY

Lasāmgabali