Pavasarī uz netālu esošas mājas sienas tika uzpūsts glīts jumis Ukrainas un Latvijas karogu krāsās, kā mūsu tautu vienotības simbols. Un jau pavisam drīz kāds vatenis ar derdzīgu rūpību izgreba šo zīmi laukā no apmestā putuplasta. Varbūt ar dzīvokļa atslēgu, bet varbūt pat ar nagiem. Naids ir motivējošs.

Dvēsele jēdzieniskajā izpratnē ir gan mīlestība, gan bezgalīgs ceļš uz mīlestību, gudrību. Kuram gan negribas kaut maķenīt labākam un gudrākam kļūt un jaukā vakarā paciemoties kādā paradīzes stūrītī še pat – uz mīļās zemītes?

Tas nu ir noticis. Vasariņa vēl gaiša, saulaina un silta, arī bērnības saule tepat, bet dzīves ceļš jau ieved skolā. Tās ir ikviena cilvēkbērna gaitas, kuras līdzīgas viena otrai, bet nav vienādojamas. Jo dažādāki bērni, jo vairāk galvas lauzīšanas skolotājam: sava bēda katram, sava pieeja katram.

Lai glābtu savu pļāpīgo biedru Briškenu no ieilgušās publiskās iztirzāšanas sačakarētajā superdzelzceļa projektā, «Progresīvo» aizsardzības ministrs Sprūds pametis jaunu tēmu kolektīvai paneļdiskusijai – par sieviešu iekļaušanu valsts aizsardzības dienestā un armijas rezervē.