Jēgas spilgtākais pretmets ir bezjēdzība. Mēdz sacīt: atņemiet darbam jēgu, un to neviens nedarīs. Kurš kaut ko līdzīgu nav piedzīvojis, smagi strādājot! Piemēram, lejot sviedrus saules tveicētā karstumā, kaplējot sasodīti sazēlušās nezāles ar piktu apziņu – neizkaplēsi, sazels vēl trakāk! Tad pats no sevis izsprūk: katorga! Bet tā nav katorga, katorga ir tad, ja kaplēšanai nav jēgas, piemēram, ja ir tikai nezāles, bet iesētā kultūra vai nu nav uzdīgusi, vai vienkārši nav nemaz nav iesēta.
Kādā Džeka Londona stāstā divi draugi – raksturos neapvaldīti zeltrači – savstarpējā strīdā aizgājuši tik tālu, ka «āži» spējuši vienoties tikai par vienīgo un bezjēdzīgāko strīda izšķiršanas līdzekli – divkauju! Tātad tas, kas nošauj otru, paliek dzīvs, un tam ir taisnība! Vieta, kur iekārtojusies zeltraču kopiena, atradusies tik tālu no civilizācijas, no likuma, tiesas, ka kārtība nodrošināma pašiem. Nometnes neaprobežota autoritāte Meilmuds Kids lieliski sapratis, ka nevar strīdniekiem liegt duelēties, tālab galvā izperinājies viltīgs plāns, kura pamatdoma vienkārša: atņem jēgu, un viņi to nedarīs!
Noteiktajā laikā, kā pieņemts, klāt esot divkaujas sekundantiem, tiek nomērīta distance, un abi nemiernieki jau steiguši ieņemt pozīcijas pie šaušanās barjerām. Te pēkšņi viens no principiālajiem karstgalvjiem pamanījis Kida rokās virves vīstokli un ar nelabu aizdomu balsī jautājis: kādam nolūkam tas striķis tev līdzi? Kids stingrā, nosvērtā balsī noprasījis, vai kāds no abiem trakuļiem atceroties gadījumu, kad Kids nav turējis doto vārdu? Nē, nezinot vis, – tā attraukuši abi reizē! Tad nu autoritāte paziņojis lietišķi, nosvērti un strikti, ka nevarot liegt viņiem šauties, bet, lai tāds gadījums nometnē būtu pirmais un pēdējais, tad tas, kas divkaujā paliks dzīvs, – tik pakārts šai virvē! Un tā līdz nāvei sanaidojušies draugi palikuši dzīvi abi – vienkāršās atskārsmes dēļ: atņemiet darāmā jēgu, un neviens to nedarīs!
Valstsvīri dara arī to, kam nav jēgas. Ko saka lietpratēji, autoritātes? Piemēram, zvērināts advokāts Linards Muciņš par likumprojektu, kas paredz to, ka kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināms dzimumu līdzsvars: kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstēšot veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva. Nu, kas tas ir?! Nevis kompetence, bet dzimums būs tas gudrais? Kinorežisors, LZA Goda loceklis Jānis Streičs: «Negaidu tukšos solījumus. Svētku diena domāta priekam, vienotībai un stimulam dzīvot Latvijā ar ticību, ka uzradīsies Lāčplēsis ar drosmi plēst pušu mūsu ļaundabīgo briesmoni, kas ir izpildvaras un likumdošanas krustojums.»
JV un «Progresīvo» bezjēdzība uzpeld zināmajā, ka ar varu mīlēti netapsim! JV komandētās valdības žvadzinātais «dinamisms» izskatās konsekvents tikai vienā lietā: ar likumu noregulēt cilvēku attiecības guļamistabās, kā panākuma virsotni pasniedzot Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeimā, partnerības grozījumus un divu dūšīgu bārdaiņu kāzas – Latvijas Nacionālās bibliotēkas smailē pusnakts stundā, kad citi viedokļi guļ un šim «nacionālajam monstram» netiek ne tuvumā. Kāpēc tā? Premjere Siliņa pamato bezjēdzīgi: «Jo tie ir pamata cilvēktiesību jautājumi, lai katrs cilvēks, kas mīl Latviju, te varētu dzīvot.» Kāds sakars ar cilvēktiesībām, un kas neļauj dzīvot tiem, kuriem valsts rada privilēģijas laulāties LNB? Klau, kažoku grozītāji, aizmirsies, ka Trampam tas nepatīk? Izglītības ministre Čakša, jums pietrūkst saprašanas, ka praidi šķeļ un sanaido sabiedrību pašu žvadzinātajos «ģeopolitiskajos apstākļos»?
Kā ar mantru – «viss drošībai!»? Siliņa saka, ka aizsardzībai 3% no IKP, prezidents Rinkēvičs, ka 3,4%. Jūs nesatiekaties, nesarunājaties? Kā tur bija ar to dronu, un kas kam lika melot? Kā ar to 220 miljonu pārtikas iepirkumu armijas vajadzībām, kas nu jau izgaisis pavisam? Kā bija ar tām dāvātajām nakts redzamības iekārtām? Edgars Rinkēvičs: «Vai es ticu mūsu armijas spējai aizstāvēt valsti? Absolūti noteikti ticu.» Prezidentam aizmirsies, kas ir arguments un ko nozīmē vārdi «absolūti, noteikti, ticu»? Rinkēvičs: «Runājot par birokrātiju, man ir ļoti skumji.» Jūs esat prezidenta amatā, lai skumtu? Bezjēdzība bezjēdzības galā, un «absolūti» normāli, vai ne?
