13. novembrī sašutusi persona vērsās policijā, informējot, ka Ogrē, Grīvas prospektā, jau no pulksten astoņiem mājas pagalmā sētnieks strādā ar benzīnmotora lapu pūtēju, kuram ir ļoti liels troksnis, un tas zvanītājam traucē.
Valstij atkal dzimšanas svētki – Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembrī. Latvijas simtajai gadskārtai klāt piepulcētie seši gadi kā tāds mirklis īss vien paskrējis. Patiesībā taču arī pati cilvēka dzīvīte pildās no īsām garām zibošām sekundēm. Priecīgām, laimīgām, bēdīgām, nelaimīgām, spilgti krāsainām, blāvām un pelēcīgām, tālab kāri jātver tās laimīgās.
Nejēdzību, to glābšanas izskaidrojums vienkāršs. Daži vazā, skandē vērtības, tajās maldās, neklausās vai arī ir par kūtriem, vai, atvainojiet, par stulbiem, lai saprastu, kas ir vērtība. Ja vērtība ir vērtība, tā nepadodas locīšanai, kropļošanai, gradācijām, stādīšanai pāri citām vērtībām vai apgriešanai kājām gaisā. Jāmēģina vienkāršot sarežģīto, nevis otrādi. Ir bezgala daudz lietu, pie kurām, ķeroties klāt, jāielāgo zināmais: pirms dari, apdomā galu! Jebkura vērtība ir tieši tāda: sāksi gar to grābstīties, pārtaisīt pa savam vai piemērot kaut kam nederīgam, cerības uz labu iznākumu jāatmet. It īpaši, ja netrūkst savējo kultūras, ētikas, estētikas revolucionāro – hunveibinu.
Braucot vilcienā uz Rīgu un atkal atpakaļ, ar dziļām simpātijām uzlūkoju cilvēkus, kas lasa. Nē, nevis ieurbušies telefonos šķirsta Tiktok video, bet lasa pa īstam. Avīzes, žurnālus, grāmatas. Tāda lasīšana šķiet īstāka un caur to iegūtā zināšana – vērtīgāka.
To, kas notika Madlienas bibliotēkā un bērnudārzā «Taurenītis» pašā svētku priekšvakarā, var dibināti saukt par īstajiem svētkiem. Par notikumu, sirsnīgu sadraudzību, par tautisku lugu – ar sapostu, saviļņojošu sākumu, sirds dinamisma apgarotu lidojumu augšup un brīvi, dabiski izrietošu fināla kulmināciju, kurā iemantojām dvēselisku bezsvara stāvokli, kas atvadu brīdī nevienu negrib atstāt vienu. Kaut kā iekārtojies, ka kaut kāds nezināms, bet blakus jaušams sadraudzības gars visam ļauj notikt bez vadītājiem, reveransiem un pieņemtai etiķetei. Šķiet, nav ne scenārija, ne vadītāju, pajautrināšanas tamadu, ne referātu, ne runu, ne citu nodevu paragrāfu rāmjiem. Ir gleznu izstāde, vairāk nekā izstāde – ielūkošanās cilvēka, cilvēcības, dabas un arī tās stihijas bangojošās dzīlēs. Sadraudzības temats vienkāršs, nemākslots, bet ar nelielu noslēpumainību, intrigu apvīts Daigas Avotiņas gleznu izstādes nosaukums – «Izrādās, ka jebkurš var gleznot».
Oktobra sākumā, neilgi pirms Starptautiskās skolotāju dienas, atjaunotās Ogres sanatorijas telpās norisinājās ikgadējais titula «Ogres novada Gada pedagogs» ieguvēju godināšanas pasākums. Nominācijā «Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem» balvu «Gada pedagogs 2024» saņēma arī Ogres novada Sporta centra futbola treneris Raivis Rubīns. Paralēli darbam ar Sporta centra jaunajiem talantiem Raivis Rubīns strādā arī par treneri futbola klubā «Ogre United». Viņš piedalās gan galvenās komandas trenēšanā, kura šogad veiksmīgi debitēja Latvijas čempionāta Pirmajā jeb Nākotnes līgā, gan vada «Ogre United» otro komandu. Savas trenera karjeras laikā Raivis Rubīns ir izskolojis daudzus audzēkņus, kuri nu jau spēlē futbolu augstākā līmenī – Nākotnes līgā un arī Virslīgā.
Pārlapojam vecas avīzes un ieskatāmies ne tik senās vēstīs par to, kādi Ogrē un tās apkaimē pastrādātie noziegumi bijuši aprakstīšanas vērti dažādos laikos un ir aktuāli mūsdienās. Gandrīz jāizsaucas: «O tempora, o mores!» Latviski sakot: «Ak, laiki, ak, tikumi!» Par dažiem presē publiskotajiem likumpārkāpumiem tagad varam uzjautrināties, par citiem pasmīnēt, bet kāds no tiem skaudri atgādina par politisko kontekstu.
