No 6. līdz 12. martam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Elza, Florence, Alberts, Vasiļisa, Marija, Dārija, Eduards, Toms Alberts.
1. martā policijā saņemta informācija, ka vilcienā «Rīga–Lielvārde», otrajā vagonā, atrodas agresīva sieviete reibumā. Sagaidot vilcienu Ogres stacijā, likumsargi iekāpa norādītajā vagonā, kur uz zemes gulēja sieviete, nespējot pārvietoties. Viņa sākotnēji nereaģēja, un likumsargi pasažieri ar visām mantām izcēla no vilciena un apsēdināja uz soliņa. Nedaudz atžirgusi, viņa paziņoja, ka vēlas nokļūt mājās.
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paziņoja, ka apspriedīsies ar Eiropas sabiedrotajiem par ideju izmantot Francijas kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu no Krievijas draudiem. Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā. Televīzijas uzrunā tautai Makrons raksturoja Krieviju kā draudu Francijai un Eiropai un sacīja, ka ir nolēmis sākt stratēģiskas debates par sabiedroto aizsardzību Eiropas kontinentā, izmantojot kodolatturēšanas līdzekli. Viņš teica, ka Francijas kodolieroču izmantošana paliks tikai un vienīgi Francijas prezidenta rokās.
Parīze, 5.marts, LETA-AP
Ne ministru nomaiņa valdībā, ne veids, kā to dara premjere Siliņa, neliecina ne par redzes asumu situācijas apzināšanā, ne prātu tās labošanā. Vārdiem, ko sauc par uzrāvienu, restartu, nav nekādas nozīmes. Teiciena par to zivi un galvu vietā – jēdzīgāk būtu atsaukties uz atziņu, ka, lai tiktu ar sevi galā, vajadzīga galva, lai tiktu galā ar sevi un citiem, nepieciešama arī sirds un sirdsapziņa.
Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski izdotos pazemot, ja viņam nebūtu vīrišķīgās stājas, mugurkaula un kara laika uzvalka mugurā. Jā, arī par to uzvalku Tramps iebakstīja kā ar pirkstu acī, sak, kā tu esi ģērbies šajā svētajā vietā? Uzbrukumu, apvainojumu, moralizēšanas nav trūcis. Tas viss šķita darīts ar nodomu pazemot suverēnas valsts prezidentu. Nav šaubu, ka tiesiski, demokrātiski un taisnīgi domājošu cilvēku acīs šī ASV pozīcija morāli ir bankrotējusi.
Latvijas Muzeju padome februārī atzina, ka atbalstāma ir privātā Purvīša muzeja iniciatīva un līdzšinējā aktīvā darbība, lai veicinātu gleznotāja Vilhelma Kārļa Purvīša atstātā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Tomēr muzejs vēl esot veidošanās stadijā, tāpēc tas šobrīd neatbilst visām Muzeju likumā noteiktajām akreditācijas prasībām. Ko pēc tāda atzinuma dara muzejs? «Strādājam, darbojamies tik un tā,» saka Vilhelma Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende. Šonedēļ muzejs plāno informēt par kādu atradumu, kas saistīts ar Purvīšu ģimeni. Un vēl – gleznotāja dzimtā māja «Vecjauži» Taurupes pagastā tiek gatavota rekonstrukcijai.
Iespējams, atceraties filmu par Vistlera māti. To, kurā misters Bīns izlikās par speciālistu, kāds viņš patiesībā nebija. Līdzīgi jutos pie arodveselības ārsta. Jau tā šis pasākums ir diezgan apšaubāms, bet, ja Ministru kabinets tā ir lēmis, lai nu būtu.
24. februārī, apritēja trīs gadi kopš dienas, kas radikāli izmainīja ne tikai Ukrainas un Eiropas drošības situāciju, bet arī pasaules kārtību. Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā lika Rietumiem beidzot atbrīvoties no ilūzijām par iespējamu dialogu ar Kremli un atklāja, cik tālu agresors ir gatavs iet savu imperiālistisko ambīciju dēļ. Šo gadu laikā karš Ukrainā ir kļuvis par daļu no mūsu ikdienas – mēs par to lasām ziņās, analizējam un skaitām dienas līdz brīdim, kad taisnība uzvarēs. Taču ir cilvēki, kuri šo realitāti piedzīvo nepārtraukti – ne tikai frontes līnijā, bet arī informatīvajā telpā, skaidrojot, analizējot un izgaismojot kara patiesās sekas. Viens no viņiem ir Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks JĀNIS SLAIDIŅŠ, kurš šo trīs gadu laikā kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Latvijas militārajiem ekspertiem. Aicinājām viņu uz sarunu ne tikai par karu, bet arī par to, kā tas ir mainījis viņa ikdienu.
