Varas, pārvaldes kantori sirgst ar neārstējamu līderības deficīta kaiti. Ja nav līdera (un tāda nav), tad vajadzētu gudri vienoties, ko darīt, bet arī tā visa mums nav. Lai izvairītos no asām kustībām un atbildības, varas kungi līdz apnikumam skandējuši parocīgo mantru «šajos ģeopolitiskajos apstākļos». Ja tāda krēslu andele tagadējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā ar galvām?! Te nelīdz ne 4x4, ne 100x100, te vajadzīgi talantīgi, godīgi līderi un viņu darba spējas, enerģija, kas neiet kopā ar savtīgām, partijiskām interesēm!
Varas seriālu sižetos vecā āža kāja
Evikai Siliņai sen bija laiks atkāpties. Tādu cienījamu soli pieprasa viņas necienīgā rīcība jau skolotāju piketā. Ja premjere nav valstsvīrs, tad viņa nedrīkst būt valsts tante ar vaļīgu muti. Ja valsts tante piedraud skolotiem cilvēkiem – skolotājiem – nesaprast viņus, ja viņi tik, atvainojiet, stulbi, ka nesaprot Siliņu, tas ir ļoti necienīgi. Bet, raizējoties par Smiltēna gremošanas trakta darbību ar publisku uzbrēcienu «tikai neaizrijies, neapvemies!», savu «valsts tantes» apzīmējumu Siliņa godam nopelnījusi. Turklāt, neizmantojot burvīgo iespēju atvainoties, viņa vēl vairāk zaudēja morālisku iespēju palikt premjeres amatā. Nemaz nerunājot par tādu sīkumu, ka vadītājam savi apakšnieki un sabiedrība jāiedvesmo nevis ar varas spēku, bet ar autoritātes spēku. Kā ar pašas premjeres līderību?
Profesors Jānis Ikstens «Šodienas jautājumā» runāja izsvērti, atklāti: «Es domāju, ka tas ir kārtējais pierādījums tam, ka Siliņas kundze kā valdības vadītāja, kā koalīcijas vadītāja vienkārši nepienācīgi veic savus darbus, un tas ir arī viss. Viņa ir tas cilvēks, kuram visi šie jautājumi ir jārisina, to nevar deleģēt kādam no ministriem. (..) Nav tā, ka ar visiem tur ir ļoti sīki un smalki izrunāts, ka visi ir laimīgi un ka visi saprot, kas un kāpēc ir noticis. Tur ir vēl pietiekami daudz neskaidrību un rūgtumiņa. Līdz ar to tā ir kārtējā sērija visā šajā seriālā.»
Ikstens piebilst arī vienkāršāk un saprotamāk: «No ārpuses izskatās – partijā «Jaunā Vienotība» ir juceklis.. Tā pamatproblēma ir tā, ka nav tāda skaidra, koordinējoša centra, kas ir spējīgs šo partiju virzīt uz priekšu, jo acīmredzot partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ir ārkārtīgi aizņemts finanšu ministra amatā, premjere acīm redzami nevelk. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics arī ir salīdzinoši jauns cilvēks, un, es pieņemu, ka viņam arī šī iemesla dēļ varbūt nav tā iekšpartijiskā svara.» Man domāt, Edmunda Jurēvica vērtējumā Jānis Ikstens pārmēru saudzīgs. Jau agrāk esmu izteicies, ka šim vīram nav autoritātes. Šis jaunais cilvēks nav vairs nemaz tik jauns, ka šo to varētu norakstīt uz jaunības naivumu vai zēnības mulsumu. Jo partijiski nepieciešamo, arī apšaubāmo nodeklamēs kā no grāmatas. Edgars Rinkēvičs it kā apsauc valdību, bet drīzāk flegmatiski un rezignēti izdveš, ka jābeidz pašmāju cirki, ja pasaulē drāma. Alvis Hermanis Rinkēviču nodēvējis par šī cirka direktoru! Nu, jā: selfiji ar «Straumes» kaķi iet jau vaļā…
«Straume» staro, apžilbina!
Kad debesis nomācas melnas, uzspīd pēkšņa gaisma. Valsts līderi atkal var spīdēt skaisti! Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdienas rītā publiski apsveikuši režisoru Gintu Zilbalodi un pārējos animācijas filmas «Straume» veidotājus ar Latvijas vēsturē pirmo iegūto ASV Kinoakadēmijas balvu jeb «Oskaru». Filmas «Straume» radošajā komandā ir režisors, producents, scenārists un mākslinieks Zilbalodis, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža, producenti Rons Diānss un Gregorijs Zalkmans, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass, galvenais animators Leo Silī-Pelisjē, mūzikas autori Zilbalodis un Rihards Zaļupe, vizuālo efektu mākslinieki Konstantīns Višņevskis un Mārtiņš Upītis.
Skaisti, iedvesmojoši, lepni! To var paveikt talanti, līderi, komanda, nevis milzu nauda, kādas mums nav. Latvijai ir, ar ko lepoties: mākslā, kinomākslā, mūzikā, sportā… Bet vai latvietim pienāks arī tādi laiki, kad sajūsmā aizrausies elpa – kāda mums valdība, kāda Saeima, kāds Prezidents!?
