Vecā maniere – upuri pataisīt par vainīgu – ir veca kā pasaule. Tik pat stabili paliek centieni nešķirot apvainojumus un muldamo izraut no konteksta. Gan nesenajā Minhenes konferencē, gan pēc tās, ASV viceprezidentam Vensam viesojoties Ukrainā, viceprezidents deklarēja skaidri: «Galvenais mērķis ir panākt noturīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. ASV vēlas panākt tādu vienošanos, kas novērstu jaunu konfliktu iespējamo rašanos Austrumeiropā tuvāko gadu laikā. (..) Mums (ar Zelenski) bija vairākas auglīgas sarunas un vairākas lietas, kurām būs jāseko līdzi un pie kā būs jāstrādā.» Kur tas pazuda? Gan tur, gan tur Vensa un Zelenska sarunās dominēja sapratne un virzība uz to. Kārtējo reizi jāsaprot, cik rūgtiem maldiem pakļautas starptautiskās tiesības, morāle, ja sabrūk morāle.

Plosa karš, netaisnība, apvainojumi, neuzticēšanās

Ja neraustām gabalos vēsturisko kontekstu, tad Ukrainai ir visas tiesības prasīt tās pašas valsts suverenitātes, robežu neaizskaramības garantijas, kuras tieši ASV un Lielbritānija jau parakstīja 1994. gada Budapeštas memorandā apmaiņā pret Ukrainas atteikšanos no kodolieročiem. Ukraina savu apņemšanos izpildīja bez ierunām. Bet pārējie? Šo memorandu parakstīja arī Krievija, bet sabradāja jau 2014. gadā, iebrukdama Krimā un okupējot daļu Ukrainas teritorijas. Agresiju turpinot ar pilna mēroga iebrukumu 2022. gada 24. februārī. Tramps gan pirms, gan pēc ievēlēšanas skandinājis, ka jāizbeidz karš, bet Krievijai tā joprojām ir tikai militāra specoperācija – ar simtiem tūkstošu nāvēm, kur kapos guļ karavīri, civiliedzīvotāji ar sirmgalvjiem, bērniem, Bet, kad Tramps tiešā tekstā pasaka, ka Zelenskis ir diktators, bet citā tekstā, ka no Ukrainas nekas pāri nepaliks, tad īstais diktators vēl patēlo, ka viņam neticoties, ka viņš tā būtu teicis. Jā, Ovālais kabinets ieies vēsturē, bet ne ar kaut ko unikālu: pirms tā arī bijis visa kā diezgan.

Tā dēvētais Ovālais kabinets ir ASV prezidenta padomdevējorgāns, kas sastāv no ASV federālās izpildvaras departamentu vadītājiem, kurus izvēlas prezidents un apstiprina Senāts. Kabineta sēdēs piedalās arī departamentu vadītāju pienākumu izpildītāji, kas nav Senāta apstiprināti. Prezidents var noteikt citu iestāžu vadītājus un Senāta neapstiprinātus ASV prezidenta izpildbiroja locekļus par kabineta līmeņa locekļiem. Pats prezidents nav kabineta loceklis.

Mūsu pašu ekspertus var saprast. Bet! Diez vai vajadzēja notikumus attēlot «ak vai, manu dieniņ» stilā, kas tīši vai netīši norāda arī uz Zelenska vainu. Kā banālajā manierē, kad tev nekaunīgi «špricē acīs» un vēl pamuld par lietutiņu. Piemēram. Ģeopolitikas pētījumu centra direktora Māra Andžāna retorikai, ka «tādu sarunu, tikšanos ASV Ovālajā kabinetā es vēl nekad nebiju redzējis un dzirdējis. Es domāju, ka vēsturē nekas tāds nav bijis. Tik asa vārdu apmaiņa, sliktāk iet nevarēja», – nebija jāvēsta vismaz tā, lai dramatiskais neuzkurinātu satrauktos prātus vēl asāk un viss nerādītos tik bezcerīgs. Apvainojumi nepateicībā, necieņā, kara sākšanā no Trampa mutes – nu patiešām nebija nekas tāds, kas nekad vēsturē nav bijis! Iepretim Ovālā kabineta svētajam oreolam, par ko arī kaunināja Tramps, kā tad tur bija ar to Kapitolija šturmēšanu – prezidentu (Baidena un Trampa) statusu maiņas brīdī. Tas, ka «abi prezidenti sabļāvās», arī nav nekas sevišķs – kam nav gadījies pacelt balsi pret paceltu balsi – līdzīgā situācijā, kur apvaino ne vien Zelenski, bet arī viņa tautu, valsti, klaji melojot un šantažējot. Piedevām publiski televīzijas kameru priekšā, tiešraidē, kas sagroza cilvēkiem prātus un netaisnību iestāsta par taisnu lietu. Un nevajag piesaukt paraugus, kā vajadzēja uzvesties Zelenskim: «paraugoties, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons ar ķermeņa valodu strādāja, apkampa visu laiku Trampu, lika roku virsū, glaimoja viņam, komplimentus izteica.»

Vīrišķīgi – ir nepagriezt muguru

Zelenskis ir liels, spēcīgs un gudrs vīrs. Pēc dramatiskās tikšanās Baltajā namā Zelenskis saņēmās un sniedza tiešraides interviju Donaldam Trampam simpatizējošajā telekanālā «Fox News». Tās laikā Zelenskis centās labot pamatīgi sabojātās attiecības ar ASV prezidentu. Zelenskis sacīja, ka Baltā nama Ovālajā kabinetā notikušais strīds nenāca par labu nevienam. Zelenskis spēj to, ko pagaidām nespēj Tramps: izrādīt cieņu un neapvainoties: «Tās nav tikai manas attiecības ar ASV prezidentu. Tās ir vēsturiskas un spēcīgas attiecības starp mūsu tautām. Es cienu prezidentu, un es cienu Amerikas iedzīvotājus, un es domāju, ka mums ir jābūt ļoti atklātiem un godīgiem vienam pret otru. Bet es arī domāju, ka dažas lietas mums ir jāapspriež bez mediju klātbūtnes.»

Lieliski un vīrišķīgi: «Es runāju kā prezidents tautai, kas jau trīs gadus cīnās, un viņi vienkārši vēlas dzirdēt, ka Amerika ir mūsu pusē un ka Amerika paliks ar mums. Nevis ar krieviem, bet ar mums!» Zelenskis arī pateicās amerikāņiem par viņu sniegto atbalstu Ukrainai kara gaitā.

Laiki mainījušies, jāmainās ASV, Eiropai, it īpaši mums, jo šajos «ģeopolitiskajos apstākļos» ķeblīšu, krēsliņu bīdīšana beidzot kļuvusi pagalam nepiedienīga. Prezidentam nav pienācis laiks signālam: «Izbeidziet – nekavējoši!» Prasās nocitēt Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēstījumu Trampam, pasaulei: «Krievija ir agresors, Ukraina upuris. Pareizi darījām, ka pirms trim gadiem mēs sākām ieviest sankcijas. Pareizi darām, ka turpinām! Ar «mēs» domāju Ameriku, Eiropu, Kanādu un citas valstis.»