No 31. oktobra līdz 6. novembrim pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Elija, Noa, Keita Reičela, Tomass Teo, Keita Beatrise, Alise, Annija, Marta Emīlija.
Lai gan vardarbība ģimenē ir viens no izplatītākajiem noziedzības veidiem, tuvinieki reti vēršas policijā. Tās ir gan bailes no atkārtotas izrēķināšanās, gan kauns no apkārtējiem. Tomēr, ja cietušā mērs ir pilns, varmākam par izdarīto nākas atbildēt tiesas priekšā. Zemgales rajona tiesa šā gada 14. oktobrī rakstveida procesā iztiesāja krimināllietu Arnolda A. (vārds mainīts) apsūdzībā par vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru viņš ir pirmajā radniecības pakāpē, nodarot šai personai fiziskas ciešanas.
Nejēdzību, to glābšanas izskaidrojums vienkāršs. Daži vazā, skandē vērtības, tajās maldās, neklausās vai arī ir par kūtriem, vai, atvainojiet, par stulbiem, lai saprastu, kas ir vērtība. Ja vērtība ir vērtība, tā nepadodas locīšanai, kropļošanai, gradācijām, stādīšanai pāri citām vērtībām vai apgriešanai kājām gaisā. Jāmēģina vienkāršot sarežģīto, nevis otrādi. Ir bezgala daudz lietu, pie kurām, ķeroties klāt, jāielāgo zināmais: pirms dari, apdomā galu! Jebkura vērtība ir tieši tāda: sāksi gar to grābstīties, pārtaisīt pa savam vai piemērot kaut kam nederīgam, cerības uz labu iznākumu jāatmet. It īpaši, ja netrūkst savējo kultūras, ētikas, estētikas revolucionāro – hunveibinu.
Braucot vilcienā uz Rīgu un atkal atpakaļ, ar dziļām simpātijām uzlūkoju cilvēkus, kas lasa. Nē, nevis ieurbušies telefonos šķirsta Tiktok video, bet lasa pa īstam. Avīzes, žurnālus, grāmatas. Tāda lasīšana šķiet īstāka un caur to iegūtā zināšana – vērtīgāka.
Grābu pie mājas lapas, līdz izdzirdu otrpus žogam esošajās tirgošanās nojumēs skaļas balsis. Nobrīnījos, ko tik vēlu babuļi tur dara. Sen taču bija jāsēž pie televizora. Pēkšņi ar lielu būkšķi uz ielas braucamās daļas izlidoja prāvs ķirbis. Atskanēja smiekli. Pārstāju grābt. Pēc pāris sekundēm sekoja otrs būkšķis, ķirbja puslodēm sašķīstot zem garām braucošas mašīnas kartera. Sapratu, ka tie nav babuļi.
Oktobra sākumā, neilgi pirms Starptautiskās skolotāju dienas, atjaunotās Ogres sanatorijas telpās norisinājās ikgadējais titula «Ogres novada Gada pedagogs» ieguvēju godināšanas pasākums. Nominācijā «Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem» balvu «Gada pedagogs 2024» saņēma arī Ogres novada Sporta centra futbola treneris Raivis Rubīns. Paralēli darbam ar Sporta centra jaunajiem talantiem Raivis Rubīns strādā arī par treneri futbola klubā «Ogre United». Viņš piedalās gan galvenās komandas trenēšanā, kura šogad veiksmīgi debitēja Latvijas čempionāta Pirmajā jeb Nākotnes līgā, gan vada «Ogre United» otro komandu. Savas trenera karjeras laikā Raivis Rubīns ir izskolojis daudzus audzēkņus, kuri nu jau spēlē futbolu augstākā līmenī – Nākotnes līgā un arī Virslīgā.
Pārlapojam vecas avīzes un ieskatāmies ne tik senās vēstīs par to, kādi Ogrē un tās apkaimē pastrādātie noziegumi bijuši aprakstīšanas vērti dažādos laikos un ir aktuāli mūsdienās. Gandrīz jāizsaucas: «O tempora, o mores!» Latviski sakot: «Ak, laiki, ak, tikumi!» Par dažiem presē publiskotajiem likumpārkāpumiem tagad varam uzjautrināties, par citiem pasmīnēt, bet kāds no tiem skaudri atgādina par politisko kontekstu.
Rudens lapkritis sācies. Kļavas, oši, bērzi, liepas, lazdas, ozoli… visi steidz ieziemoties. Atpūsties. Mūsu zemē tā no seniem laikiem ir. Ražas novākšana, klēšu, pagrabu piepildīšana un kluso ziemas vakaru laiks, kad var pārdomāt paveikto, izsijāt graudus no pelavām un apdomāt, kas paveikts sevis un citu labā. Ļoti liela svētība ir iespējama tādā apdomāšanā, jo arī doma (un pat varbūt vispirms tā) var kļūt par nozīmīgu vides sakopšanas vērtību.
