No 21. līdz 27. novembrim pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Sofija Marija, Kristens, Artūrs, Jeva, Haralds, Rēzija, Evelīna, Arnolds, Jānis, Leo.
Saņemta informācija, ka 19. novembrī daudzdzīvokļu mājas pagalmā Ogrē kaimiņiene ar olām apmētājusi D. lietošanā nodoto automašīnu «VW», tādējādi pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru. Uzsākts administratīvais process.
Neviens taču nenoliegs, ka vismaz reizi dzīvē ir pateicis kādu frāzi vai vārdu, ko labprāt paņemtu atpakaļ un labāk nekad nebūtu teicis. Taču sabiedrībā labi zināmām personām ir papildu slogs un pienākums divreiz pārdomāt, ko un kāpēc rakstīt un teikt, jo viņu sacīto vēro. Un vēro daudzi. Tā nu sociālajos tīklos «ūdeni» tīši vai netīši izlējusi politiskās partijas «Progresīvie» ģenerālsekretāre Olga Paožole, un viņas centieni to sasmelt nu ir pavisam lieki.
Pārāk daudz pārpratumu runās, rakstos, darbos rodas no tā, ka nezinām vārda nozīmi, arī jēdziena «jēga» saturu un ciešam no bezjēdzības. Gan ikdienā, gan svētkos, gan darbos, gan nedarbos. Vārda «jēga» saturs akcentējas uz būtību, nozīmi – cilvēka darbībai. Jēga nosaka galveno visā, ko domājam, darām.
Valstij atkal dzimšanas svētki – Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembrī. Latvijas simtajai gadskārtai klāt piepulcētie seši gadi kā tāds mirklis īss vien paskrējis. Patiesībā taču arī pati cilvēka dzīvīte pildās no īsām garām zibošām sekundēm. Priecīgām, laimīgām, bēdīgām, nelaimīgām, spilgti krāsainām, blāvām un pelēcīgām, tālab kāri jātver tās laimīgās.
Zivju kulinārs Armands Belasiks no Salacgrīvas puses, kam nav svešas dienvidzemju ēdmaņas, saka, ka apaļais jūrasgrundulis ir jāpopularizē arī mūsu ēstuvēs. Viņa ģimenē to ēd, arī bērni labprāt bauda balto, maigo gaļu.
“Apaļajam jūrasgrundulim, kura dabiskais izplatības areāls ir Ponto-Kaspijas reģions un kurš Baltijas jūrā ieceļojis, visticamāk, ar kuģu balasta ūdeņiem, ir ļoti laba apetīte. Ienācis jaunās teritorijās, tas izēd teju visu vietējās dzīvotnēs esošo. Baltijas jūrā tas barības ziņā konkurē ar vietējām plekstēm, barojoties ar abām sugām tik tīkamajām gliemenēm.”
Asaris jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus ir ekonomiski nozīmīga zivs. Tam ir samērā augsta tirgus cena, ko nosaka augstvērtīgā un garšīgā gaļa. Gadsimtu mijā asaru nozveja Latvijas piekrastē vidēji bija apmēram 30–40 tonnas gadā. 1996. gadā Latvijas piekrastē nozvejoja 35 tonnas asaru, no kurām 33,7 tonnas – Rīgas līcī. Tos nozvejoja galvenokārt vasaras sezonā no maija beigām līdz septembrim ar zivju murdiem un tīkliem.
