Izlietu ūdeni nesasmelsi

Neviens taču nenoliegs, ka vismaz reizi dzīvē ir pateicis kādu frāzi vai vārdu, ko labprāt paņemtu atpakaļ un labāk nekad nebūtu teicis. Taču sabiedrībā labi zināmām personām ir papildu slogs un pienākums divreiz pārdomāt, ko un kāpēc rakstīt un teikt, jo viņu sacīto vēro. Un vēro daudzi. Tā nu sociālajos tīklos «ūdeni» tīši vai netīši izlējusi politiskās partijas «Progresīvie» ģenerālsekretāre Olga Paožole, un viņas centieni to sasmelt nu ir pavisam lieki.

Par visu no sākuma. Publiskajā telpā bija izveidojusies diskusija par sievietēm, kuras izvēlas pēc sevis neatstāt pēcnācējus, un šāda lēmuma sekām. Daži prātoja: ja nebūs bērnu, nebūs, kas pienes ūdens glāzi vai maksā nodokļus pensijai. Citi piebilda, ka izvēle neradīt bērnus var novest pie dzīves veco ļaužu namā. Sieviete, vārdā Krista Egle, piebilda, ka «aizmirsts pieminēt tādu «maznozīmīgu» sīkumu, ka nebūs arī Latvijas un latviešu». Uz to jau pieminētajai Olgai Paožolei bija skaidra un tieša atbilde (tulkojot no angļu valodas, kurā viņa, visticamāk, augstprātības vadīta, izvēlējās rakstīt): «Man nevarētu būt vēl vairāk vienalga.» 

Nevarētu būt vēl vairāk vienalga, ka nebūs Latvijas un latviešu. Tieši tā rakstīja sieviete, kura ļoti «godprātīgi» pilda savus pienākumus politiskajā partijā, kas Saeimā veido koalīciju. Tas nu man šķiet pilnīgi nepieņemami un, par laimi, ne tikai man, bet lielākajai sabiedrības daļai, kas publiskajā telpā nebeidza šausmināties par šo «progresīvo» komentāru. Pamatoti.

Vai tiem, kuri pārstāv mūsu tautu un valsti, nebūtu jārāda piemērs, kā ir pareizi, nevis galīgi aplami? Manuprāt, būtu. Taču netiešā veidā pateikt, ka viņu neinteresē valsts nākotne, jau ir pavisam cits līmenis. Mēģinot labot situāciju, viņa sociālajos tīklos, kuri čumēja un mudžēja no kritikas, publicēja atvainošanos: «Ar savu sākotnējo komentāru vēlējos paust, ka starp Latvijas pastāvēšanu un sieviešu tiesībām izvēlēties radīt pēcnācējus nevajadzētu būt pretrunām. Vienlaikus apzinos, ka manu komentāru varēja pārprast, tāpēc vēlos atvainoties.»

Manuprāt, ne visiem cilvēkiem vajag bērnus, jo ne visi ir spējīgi par viņiem pienācīgi parūpēties, taču brīdī, kad demogrāfijas rādītāji ir sasnieguši tik zemu punktu, nav īstais brīdis runāt par sieviešu tiesībām nekļūt par māmiņām. Daudz vērtīgāk būtu pievērsties jautājumam, ko darīt, lai sievietes par to sāktu domāt, lai justos droši, radot pēcnācējus tieši Latvijā, lai viņas justu, ka valstij rūp gan viņa, gan viņas mazulis un viņa nākotne. Esmu uzklausījusi daudz pieredzes stāstu no jaunajām māmiņām, kuras bērna slimošanas dēļ izjūt milzīgu spiedienu no darba devēju puses. Kad kāds sāks risināt šo problēmu? Ir tik daudz pārbaudījumu, tik daudz nezināmā, tik daudz nedrošības… Bet, kā mēs noskaidrojām, dažiem tas nerūp. Tieši tik vienkārši.

Izlietu ūdeni nesasmelsi…

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali