Likuma burtam ir arī tā gars!

Nekā jauna šai pasaulītē nav. Vienīgi jābrīnās, ka Adventa gaismā arī netīkamiem plankumiem gribas paspīdēt. Tāda savāda «apolitiska» indeve, kas nevainīgi piekļaujas, iekļaujas, ja vajag, atgrūžas un kā bumerangs atsitas pret sevi. Šīs rindas būs viedoklis, nevis patiesība pēdējā instancē. LETA ziņo – «Tiesībsargs Juris Jansons Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja Egila Helmaņa apsveikumos iedzīvotājiem saskatījis politiskās «neitralitātes» pārkāpumus un dezinformāciju».

«Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības» aktīvisti saskatījuši to pašu. No viņiem arī «čuksti Jansona ausī», ka atsevišķos pašvaldības informatīvajos kanālos regulāri tiek publicēti teksti, viedokļi un attēli, kas pauž viena politiskā spēka viedokli un dezinformāciju. Bet, ja tik kvēli jāapkaro tas «viens politiskais spēks», neizskatās, ka pulgotāji no pašu cīnītās «neitralitātes» atrodas nesniedzami tālu. Iespējams, no Tiesībsarga atbildes garām paslīdējis teikums, ka «Tiesībsarga atzinumam ir rekomendējošs saturs».

Kas tā par «dezinformāciju» Ogres novada «Savietī», ko tikumiskie cīnītāji ieslavē par «slavieti»? Izrādās, ka Egils Helmanis, apsveicot novada iedzīvotājus, izteicies arī par ģimenes vērtībām. Piemēram: «Laikā, kad būtu jācīnās par vīrišķības un kareivīguma noskaņojumu tautā, mums ir valdība, kas cīnās par divu vīriešu laulību tiesībām…» Biedrība gauži nemierā, ka pašvaldības mājaslapā publicēts arī Helmaņa aicinājums iedzīvotājiem doties parakstīties, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par prezidenta apturētajiem «Grozījumiem Notariāta likumā». Stop! Aicinājums pilsoņiem – izmantot likumiskās tiesības, lai rosinātu referendumu, ir pārkāpums, dezinformācija? Tādā gadījumā arī es esmu sitams pie kauna staba, jo OVV /09.07.24./ rakstīju: «Valsts prezidents PIRMS parakstu vākšanas nespēja būt NEITRĀLS, Saeimas lēmumu publiski nosaucot par pareizu. Rīcība likumiska, bet vai politiski neitrāla, ētiska, ja reiz zvērējis – «Pret visiem es izturēšos taisni…»» Kā tad sanāk? Satversmes garantēto parakstīšanos var interpretēt komiski, tā sakot, nāciet parakstīties, bet nenāciet? Loģiski, ka referenduma ierosināšanai nesamērīgi augstās latiņas un varas saskanīgā toņa dēļ nepieciešamo parakstu nebija daudz.

Valsts prezidents savā X kontā ziņoja: «No šodienas Latvijā ir spēkā partnerības regulējums, dodot tiesisko aizsardzību visiem partneriem. Ilgs ceļš, pareizs solis! Sveicu visus tos, kam tas ir būtiski un kas pie tā ilgstoši strādāja!» Neitrāls patoss, vai ne? Droši vien tāpēc tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere pirmā vīriešu pāra svinībās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – naktī uz 1. jūliju mirdzēja tik spoži, ka notikumu nodēvēja par cilvēktiesību uzvaru!

Kā būtu pēc būtības? Ne visas nevalstiskās organizācijas, kuras neiztiek bez valsts (mūsu!) naudas, ir patīkamas, bet – atkarībā no tā, ko tās dara! Pieņemsim, ka visas biedrības darbojas nepolitiski. Tādā gadījumā – visu cieņu! Bet neizskatās. Ko nozīmē jēdziens «politika»? Vienam tā ir godīga un prasmīga valsts vadīšanas māksla, cits to iedomājas kā māku iekārtoties, lai varonīgi izturētu pārbaudi ar naudu, varu, slavu, godu. Adamss Bruks ir nesaudzīgs: «Politika, lai arī kāds nebūtu tās kredo, praksē ir sistēmiski organizēts naids.» Naida vietā es liktu – vienam otra apkarošanu: pie durvīm nemitīgi klauvē vēlēšanas.

Neko, par ko būtu jāžēlojas Tiesībsargam, roka neceļas attiecināt ne uz Ogres novada pašvaldību, ne tā vadītāju Egilu Helmani, kurš jau nez cik reižu, riskēdams ar dzīvību, kopā ar citiem drosminiekiem bijis Ukrainā, organizējot palīdzību ukraiņiem gan tur, gan šeit. Neidealizēju Helmani, bet arī «nesitu krustā». Novada vadība, lietpratēji aiz sevis atstāj labi redzamus darbus, piemēram, Ogres Centrālo bibliotēku (viena no četrām labākajām pasaulē!), moderno Ogres ģimnāziju, daudzos ieguldījumus laukos, lauku ceļos, skolās… Raujas tik uzkrītoši, ka sabiedriskie mediji arī tik «neitrāli», ka nevienam atzinīgam vārdam neatrod vietu!

Pašvaldības likuma 52. pantu nevajadzētu vienkāršot – tam ir gan burts, gan tā gars. Piemēram, «Pašvaldība (..) informē vietējos iedzīvotājus par pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi...». Atvainojiet, nedz ļaužu drošība, nedz citas bezgala daudzās pašvaldību funkcijas nav absolūti autonomas. Arī pakalpojumu nedienas pārstāj būt nepolitiskas, ja kādam gribas «neitrāli» pazāģēt zaru, uz kura jāsēž visiem. Šajos bīstamajos laikos nedrīkstam būt tik autonomi, lai atgaiņātos ar «ne mana cūka, ne mana druva». Bet cilvēki, kas drosmīgi iet citiem pa priekšu, pelnījuši atbalstu, pacēlumu, nevis sišanu krustā.

Citi raksti « Krievs

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali