Apaļais jūrasgrundulis ir jāpopularizē
Savulaik Armands mēģinājis to kūpināt, bet klienti raukuši degunus. Nostalģiski atcerējušies kūpinātos lucīšus, kas tagad jau ir retums, bet par labu jūrasgrundulim nav nosliekušies. Svētciema pusē no jūrasgrunduļiem gatavojot konservus, ko arī sūtot uz dienvidvalstīm. Restorānos, iespējams, varētu cept grunduļa fileju, bet atbaidot roku darbs, lai sagatavotu zivi cepšanai un tiktu vaļā no milzu galvas.
Pie darba ķērušās biedrības. 2022. gada 18. jūnijā “Liepājas rajona partnerība” visus aicināja uz Grunduļu dienu Promenādē. Biedrības izpilddirektore Inita Ate zināja stāstīt, ka pasākuma iniciatori bijusi paši zvejnieki. Viņi pat darījuši zināmu, ka Ukrainā uzcelts piemineklis apaļajam jūrasgrundulim, kas holodomora laikā 1932.–1933. gadā glābis cilvēkus no bada nāves. Ukraina arī šodien ir liels un pastāvīgs šīs zivs noieta tirgus, tomēr, eksportam samazinoties, aktuālāka kļuvusi vietējā patēriņa veicināšana. Grunduļu dienā svētku dalībnieki cienāti ar garšīgu zivju zupu un iepazīstināti ar veidiem, kā zivi pagatavot. “Grundulis nav liels, tāpēc jāmāk to izfilēt,” atzīst I. Ate.
Šo prasmi demonstrēja Promenādes zivju restorāna “Spīķeris” pavāri, kuri sezonā no maija līdz Jāņiem jūrasgrunduli ņēmuši savā ēdienkartē. Tos, kam ir interese par apaļo jūrasgrunduli, viņi aicina sociālajos medijos uzmeklēt profilu “Zivju sezona”, kur var noskatīties video, kas filmēts ar mērķi reklamēt zivi un parādīt, kā to labāk gatavot un servēt azaida galdā. Gan video, gan Grunduļu svētki Liepājā ir projekta “Zivju sezona” aktivitātes.
Svešzemnieku iezīmē ar enkurzīmītēm
Gan nozvejas rādītāji, gan pētījumi liecina, ka apaļajam jūrasgrundulim ir bijis pa spēkam izveidot tik stabilas un reproduktīvi aktīvas populācijas, ka tā izskaušana no vietējās ekosistēmas vairs nav iespējama. 2022. gadā “BIOR”, sadarbojoties ar piekrastes zvejniekiem, uzsāka apjomīgu pētījumu, kas veltīts apaļā jūrasgrunduļa ceļojumam Latvijas piekrastes ūdeņos. Divu gadu laikā kopumā 8000 apaļo jūrasgrunduļu tika iezīmēti ar T veida enkurzīmītēm, kas ir plaši pazīstama prakse zivs migrācijas pētījumos. Pēc iezīmēšanas šīs zivis atkārtoti tika atlaistas Dienvidkurzemes piekrastes un Rīgas līča ūdeņos.
Kā vēsta institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta darbinieki Loreta Rozenfelde un Kārlis Heimrāts, pētījums norit sekmīgi, un līdz 2023. gada augustam tika ziņots par 245 iezīmēto jūrasgrunduļu noķeršanas gadījumiem. Pirmie secinājumi jau izdarīti: jūrasgrundulim ir raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids un slikta peldētspēja (66% no visiem iezīmētajiem apaļajiem jūrasgrunduļiem vidēji 15 dienu laikā tika atkārtoti noķerti zvejas rīkos, kas atradās tikai divu kilometru rādiusā no sākotnējām izlaišanas vietām). Zivs pamatā uzturas vienā vietā, ierobežoti kustinot krūšu spuras.
Tāpat zivs izplatību lielā mērā ietekmē arī ūdens viļņošanās aktivitāte, tādēļ sezonās ar izteiktām vēja brāzmām jūrasgrunduļi kļūst pasīvāki attiecībā uz migrācijas aktivitāti. Migrācijas ātrums dienā aprobežojas ar 391 metru. Ir, protams, arī izņēmumi. Piemēram, Jūrmalciema–Nidas gadījumā jūrasgrundulis noķerts 30 kilometrus no tā izlaišanas vietas.
Ja zvejniekiem vai makšķerniekiem lomā gadās ar sarkanu zīmīti (uzraksts “BIOR RIGA” un četri skaitļi) iezīmēti apaļie jūrasgrunduļi, zinātnieki lūdz piereģistrēt zīmītes kodu, zvejas ilgumu, noķeršanas vietas GPS koordinātas un datumu un ziņot institūta “BIOR” Jūras nodaļai, zvanot uz tālruņa numuru 20239304 vai rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Tā kā Latvijas Folkloras krātuvē un arī senās apdzeltējušās pavārgrāmatās nav rodamas receptes par un ap apaļajiem jūrasgrunduļiem, šoreiz nevarēsim lasītājus iepriecināt ar savdabīgiem šīs zivs pagatavošanas stāstiem. Cerēsim, ka vēl kaut kur piekrastē kāda biedrība vai pašvaldība sarīkos Grunduļu svētkus, kas vienos kopienu un parādīs cieņu ne tikai zivij, bet arī mūsu līdzcilvēkiem no Ukrainas, ka arī svešzemju ūdeņu iemītnieks var kļūt par mūsu sabiedroto, ja spējam to prasmīgi likt lietā, vienlaikus rūpējoties par dzimtā krasta ekosistēmas ilgtspējību.
