Visgardākā pildītā zivs – no Lielezera
“Pildītās zivs pagatavošanai parasti izmantoju zandartus vai līdakas, apmēram 1,5–2 kg smagas, tad zivju gredzeni ir piemērotā lielumā. Zivi atzvīņoju. Nepārgriežot tai vēderu, to sagriežu apmēram 2,5–3 cm biezās šķēlēs, iztīru iekšas katram gabaliņam atsevišķi. Galvu un astes galu saglabāju, jo no zivju gredzeniem veidošu veselu zivi. Tad uzmanīgi ar asu un piemērotu nazi katram gabaliņam izgriežu mīkstumu no muguras daļas tā, lai izveidotos divas atsevišķas kameras vidējās asakas abās pusēs un vēdera dobuma tukšums, kopā trīs kameras. Darbojoties ar zivi, cenšos izmantot salvetes, nevis skalot gabaliņus ar ūdeni.
Kad gabaliņi sagatavoti, izņemto zivs mīkstumu bez asakām un papildu mīkstumu no citas tādas pašas zivs vai astes gala samaļu, pievienoju garšvielas – “Vegetu”, “Santa Maria” piecu piparu maisījumu, sīksīki sagrieztus vai samaltus ķiplokus, sīpolus, smalki sakapātas dilles, ja vajag, arī sāli. Pievienoju divas olas un visu masu kārtīgi samīcu, lai olas labi iestrādājas masā. Ar garšvielām iesaku neaizrauties, lai aiz tām nepazustu pašas zivs brīnišķīgā garša.
Ja izvēlētā zivs ir līdaka, piemaļu 100–200 g svaiga speķa, lai līdakas masa būtu sulīgāka. Kad masa gatava, ar to piepildu visus sagatavotos gredzenus (katrā trīs kameras) bagātīgi, lai gredzena ādiņa iztaisnojas augstuma ziņā. Kad gredzenu tukšumi ir aizpildīti, ar putu karoti katru gabaliņu uzmanīgi ievietoju katliņā ar verdošu ūdeni, kam pievienoti sīki sagriezti sīpoli, ķiploks, smalki sagrieztas dilles, sāls vai cita tīkama garšviela. Kad gredzeni sāk vārīties, uzpasēju, lai tie nepiesēžas pie katliņa dibena, tos ar putu karoti nedaudz pacilāju. Ja gredzenu daudz, tos vāru vairākos paņēmienos tajā pašā buljonā. Tāpat izvāru zivs galvu un astes galu, lai tie nesašķīst.
Ar 10–15 minūtēm pietiks, lai katrs vārījums būtu gatavs. Pildītās zivs gredzenus izceļu no katla un kārtoju uz piemērota šķīvja (var būt apaļš vai garens). Ja gribu, lai zivs izskatītos kā viena vesela, gredzenus uz šķīvja salieku kopā, pievienoju izvārīto galvu un astes galu. Buljonu, kurā vārījās pildītās zivs gredzeni, nokāšu vai nostādinu un pasniedzu kopā ar pildīto zivi, katrā trauciņā iemetot pa šķipsnai sagrieztu diļļu un pētersīļu zaļumu.”
Varena recepte, ko, cerams, Vidzemes jūrmalā izmantos arī Mājas kafejnīcu dienās.
Dižjūras un mazjūras aicinājums
Abos Kurzemes krastos – gan līča, gan lielās jūras apkaimēs – Mājas kafejnīcu dienas ienāks augustā. 17. un 18. augustā Ventspils novada Jūrkalnē, Piltenē, Užavā, Ventavā un Tārgalē gaidīs laipnās kurzemnieces ar sev vien raksturīgo šarmu un virtuves brīnumiem. Savukārt Ventspils novada Zlēkās, Usmā, Ugālē, Popē, Ancē un Puzē savas sētas viesmīlīgi atvērs 24.un 25. augustā. Talsu novada Rojas un Mērsraga pagasts aicinās 31. augustā un 1. septembrī, Lībiešu krasts, Pāvilosta un Vērgale – 7. un 8. septembrī, Tukuma novads un Jūrmala – 14. un 15. septembrī.
Te nu vietā atgādināt, ka pirms došanās uz konkrēto sētu ieteicams iepriekš pieteikties pie tās saimniekiem, lai rezervētu vietas, jo gribētāju baudīt lauku un jūras labumus allažiņ ir ļoti daudz. Tāpat jūsu maciņā jābūt arī skaidrai naudai, jo reti kur noderēs tik ikdienišķās maksājumu kartes.
Mazjūras krastā Vidzemes jūrmalā Mājas kafejnīcu dienas 17. un 18. augustā ienāks Saulkrastu novadā, Ādažu novadā piecpadsmit mājsaimniecībās viesi tiks gaidīti 7. un 8. septembrī (detalizēta informācija atrodama tīmekļvietnē exit.riga.lv), savukārt Kurzemes pievārtē divdesmit deviņas mājas kafejnīcas tiks atvērtas 14. un 15. septembrī – “Izgaršo rudeni Tukuma pusē!”.
Ko mēs zinām par kafejnīcām? Savdabīgu atbildi varam rast 1973. gadā izdotajā Laimas Zālītes grāmatā “Galda kultūra”: “Kafejnīcā visi izturas brīvāk nekā restorānā, jo apkārtne ir omulīga, nav tik oficiāla, nav iecietināto salvešu, daudzo rīku, atturīgo oficiantu. Bet vispārpieņemtie pieklājības likumi jāievēro arī mazās kafejnīcās.” Lai labi garšo!
