Izmeklējos pa vārdnīcām, sakāmvārdiem, aforismiem, kas ir atbildība. Saliekot kopā dzejiski patētiskos cildinājumus par šo cēlo lietu un attiecinot uz mūsmāju realitāti, sanāk, ka atbildība ir viens no bezatbildības paveidiem. Nedrīkst skaisties, bet pagalam nepatīkama, klaji tukša un demagoģiska muldēšana, sak, mēs neesam katrs par sevi, mēs esam saliedēta komanda, kurā viens par visiem un visi par vienu. Šī banalitāte apriebusies no senajiem pionieru laikiem, kad pieprasīja būt vienādi pareiziem un gataviem lēkt akā, ja kāds duraks pavēlēs. Arī zekiem, bandītiem, līdzīga morāle, kur tikumiski uzvesties nozīmē dzīvot pēc laupītāju likumiem, kur galvenā baušļa cienīgs nēsātājs ir tāds, «kas viens otru nenodod». Neesmu slēpis, ka necienu Valsts prezidentu, respektēju, bet necienu, jo viņš jau ar sevis ievēlēšanu pakļāvies politiskam tirgum, kādu Edgars Rinkēvičs nedrīkstēja pieļaut, lai nekļūtu par aizkulišu politveikala preci. Viņš ir atbildīgs par visu, kas valstī notiek, bet – vai ir atbildīgs? Prezidents bija atslēgas vārds tam, kā tika slepus sabīdīta Kariņa «otrā» valdības koalīcija, kura pagājušā gada nogalē lielījās ar galvenā mērķa sasniegšanu, ar Stambulas konvencijas ratifikāciju Saeimā un ar tā saucamajiem partnerības grozījumiem, par ko nupat vēl paspējusi padižoties premjere Evika Siliņa (JV) savā informatīvajā ziņojumā. «Konvencijas ratifikācija pauž Latvijas apņemšanos izveidot visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu, lai aizsargātu sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargātu sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. (..) No 2024. gada 1. jūlija Latvijā tiks ieviests partnerības institūts, kas ļaus divām pilngadīgām personām – gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma – juridiski nostiprināt savas attiecības un saņemt sociālo un ekonomisko aizsardzību, veicinot iekļaujošu sabiedrību, kurā ikviens ir vienlīdzīgs.»
Kā ar atbildību? Vai cīnītāji par viendzimuma laulībām nekā nezināja par projekta «Rail Baltica» haosu, par draudošajiem katastrofālajiem projekta sadārdzinājumiem, neko nezināja par haosu stilā, kas līdzinās tādam, ka kaut ko darām un tad redzēs, kas sanāks? Bet, pats galvenais, neko negribēja zināt par atbildību, kurā nav neviena atbildīgā! Kur tai laikā atradās valsts kuģa kapteinis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kuģa stūrmane premjere Evika Siliņa? Kad Kariņš nespēja vadīt un atbildēt par kovida laika peripetijām, vainu uzvēla toreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kas vērsās tiesā un Kariņu satiesāja visos punktos.
Kāda šodien ir Rinkēviča retorika? Citēju ar visām valodas kļūdām: «Mana baža ir tā, ka mēs tūliņās izdarīsim visu (! – A. U.), kas mums parasti Latvijā notiek. Mēs aktīvi meklēsim vainīgos, aktīvi diskutēsim par pagātni. Bet mums ir jāpieņem lēmumi arī, ko darīt tālāk, kā darīt tālāk. Un vēl ir jāizšķir, kas ir tie mūsu nacionālpieņemamie lēmumi, un vēl ir vesela rinda jautājumi, kas jārisina visām trim Baltijas valstīm kopā. To gan es varu teikt, ka tas nav tik vienkārši.» Nu jautri! Evika Siliņa «Šodienas jautājumā» smīdināja labāk – apmēram tā, ka pēdējos piecus gadus neviens par projektu neesot interesējies (pati bija Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, Kariņa portfelīša nēsātāja), tā sakot, neko nezinu, neko nesaprotu, es tikai visu vadu, un nu «pašplūsma ir beigusies», beidzot viss sāksies un būs! Pilnai laimei – finanšu ministrs Ašeradens (JV) ziņo, ka ar topošo valsts budžetu situācija ir saspringta, var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā. Ministrs nācis klajā ar ideju Latvijā celt PVN pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Bet ar to vien būs krietni par maz.
Palasīju Evikai Siliņai speciāli sagatavoto ziņojumu par valdības paveikto. Nu nav cita apzīmējuma: sacerējums savirknēts birokrātiski sausā «disertācijā». Bet Harijs Rokpelnis (ZZS) glaimo aizgūtnēm, pārvēršot ziņojumu parodiju: «Ļoti, ļoti daudz lietas tiek darītas visiem kopā kā tādai kārtīgai, stingrai dūrītei.» Toties atkārtoti prasti un augstprātīgi (kā nesen skolotāju piketā) no premjeres mutes skanēja biedinājums: «Jūs varat kliegt un bļaut…, no tā sabiedrība stiprāka nekļūs!» Pietrūka galvenā, ka valdībai no tā ne silts, ne auksts…
