Lai nesadrūvētos pāri mēram, kaut kā jātveras pie nenopietnības, kas labam humoram un dzēlīgai ironijai rada. Komiskais labi iederas lietai, kas pasniegta kā būtību risinoša un uz labām pārmaiņām vedinoša, bet nekam nederīga. No ziņu aģentūras LETA saprotams, ka runa par viesmīļa pakalpojumiem Saeimā. Iniciatīva tādai «obera» kaismei piederot Valsts kancelejas direktoram Raivim Kronbergam, bet premjere Evika Siliņa šo lietu komentējusi cik mātišķi, tik bērnišķīgi: «Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā.» Kronbergs vēlējies «iepriecināt kā jaunam kancelejas vadītājam ministrus», paredzot jaunu kārtību, «kas arī būtu tikai saprotama un normāla, ka garās stundās būtu kāds, kas apkalpotu». Tā sakot, darba dunā visiem galvas un muguras tik ļoti kūp, ka Kronbergs vēlējies: «Lai izvairītos no tā, ka sēdes laikā tās dalībnieki dodas uz palīgtelpu gatavot sev kafiju, es personīgi īstenoju Eiropas Savienības institūcijās īstenoto praksi, kur sēžu laikā sēdes dalībniekiem kafija tiek pienesta.» Skaista «lielā ierosme» ar iespējām augt nekautrībā! Viesmīļu pulku varētu papildināt ar ģērbējiem, sēdinātājiem, guldinātājiem, kurpju šņorētājiem, zīdītājiem…
Kronbergs smalki maigā intonācijā aizrunājies tik tālu, ka viesmīļu pakalpojumi varētu uzlabot Saeimas uzvedības kultūru, lai deputāti sēžu laikā nesarunātos, neklaigātu, nevazātos apkārt un neknābātu savus viedos tālruņus. To varētu, ja vien netraucētu sasodītā sabiedrība, kurai tas nepatīk. Premjere Evika Siliņa tādā svarīgā jautājumā bija muļķīgi tieša un atklāta. «Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku! Bet, tā kā šis izraisījis tik lielu interesi, mēs paši iesim pēc savām papīra krūzēm,» apsolīja valdības vadītāja. Ja mēs teiktu – bērnudārzs, tas būtu apvainojums mazajiem ziķeriem no bērnudārza… Nepalaidīsim garām augsto kungu loģiku: nevis paši nekulturāli, morāli zaudējuši, bet nešķīstene sabiedrība (tauta), kurai tas nepatīk un traucē augsti dzimušajiem dzīvot pēc pašu līdz kaulam iezīstās morāles: mēs un trešās šķiras tauta! Bet valdības 100 dienu galēja lielība te uzjautrina, te sadusmo. Piemēram, Stambulas konvencijas ratifikācija un likumiskās iespējas personām nostiprināt viena vai dažāda dzimuma partnerattiecības. Tās ir tās JV kaldinātās uzvaras, ar kurām pēdējā laikā īpaši nelepojas: varbūt traucē apziņa, ka šim nolūkam notika Valsts prezidenta ievēlēšanas veikala publiskais iepirkums, kad pērnās vasaras aizkulišu slepenībā (ko zināja visi) veco koalīciju uz trim kājām nomainīja ar citu trijkāji – JV, ZZS un «Progresīvie», kur ZZS sarkanās līnijas pārtapa par zaļām kā spilgta savu vēlētāju nodevība un politiskais cinisms, kas no «Progresīvo» puses bija stipri līdzīgs Sprūda iebīdīšanai aizsardzības ministra amatā, kas itin «zinātniski» centies pierādīt, ka Krievija ir valsts, bet Ukraina tikai projekts, ar zemtekstu, kam nu šis projekta kumoss tiks. Šķebīgi, bet 100 dienu trijkājim parocīgi.
Sarkastiski smejas par trijkāja skandalozāko trijotni: Kasparu Briškenu (P), Andu Čakšu (JV) un Hosamu Abu Meri (JV). Trijotni raksturojot divas kopīgas īpašības – spēja visu «sačakarēt» un tajā maksimāli skaļi vainot visus citus un savus priekšgājējus, kā arī izcelties ar pilnīgu un bezjēdzīgu tukšmuldēšanu. Ir vēl arī ceturtais «talants» – Sprūds – Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, bet, cerams, ka mājiens ar draudzīgo dronu beidzot liks pieprasīt viņa nomaiņu un arī nomainīs! It īpaši, ja sāk iet no vietas: draudzīgs drons mīksti nosēdies pļavmalas krūmos, otrā gadījumā pilnīgi nekaitīgu putnu baru nespēj atšķirt no ļaunu objektu uzlidojuma. Visbeidzot. Ekonomikas izredzes, par kurām nebūs jāatbild nevienam no esošās varas, liek celties milzu līksmes spārnos: apstiprināta Latvijas izaugsmes «stratēģija», kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu, lai tas 2035. gadā sasniegtu jau 83 miljardus eiro!
