Vai 18. maijā Salacgrīvas Reņģēdāju festivālā no zivju ratiem tāpat sauks Bibliokuģa bocmanis, to vēl redzēsim, tomēr apgalvojums, ka reņģes arī mūsdienās ir piekrastnieku otrā maize, ir dzīvotspējīgs jau kuro gadsimtu. Tiesa, sen jau otrajā vietā mūsu zvejnieku lomos vairs nav pašmāju ierastās zivis, bet gan no aizjūrām ievazātais invazīvais apaļais jūrasgrundulis, kas nu papildina piekrastnieku ienākumus un gana labi jūtas tajos ūdeņos, kur izsenis valdījusi reņģe.
Līča reņģes un dižjūras reņģes
Latvijas ūdeņos jūrā ir sastopamas divas reņģu populācijas – līča reņģe un atklātās Baltijas jūras reņģe. Katrai no tām ir noteiktas savas nozvejas kvotas. Izmēros mazākā līča reņģe pamatā dzīvo un vairojas Baltijas jūras Rīgas līcī. Tikai neliela daļa līča reņģu, vecākās zivis, pēc nārsta vasarā, rudenī veic migrācijas uz Baltijas jūras Irbes šaurumu un Baltijas jūras centrālo daļu, tomēr pēc laika atgriežas līcī. Tajā iepeld reņģes arī no kaimiņu krājuma – Baltijas jūras centrālās daļas –, tāpēc Latvijas un Igaunijas zvejnieki, zvejojot Baltijas jūras Rīgas līcī, nelielā daudzumā nozvejo arī Baltijas jūras reņģi.
Kopš 2004. gada Baltijas jūras Rīgas līča reņģe ir izdalīta atsevišķā krājumā – Rīgas līča reņģe. Katru gadu, nosakot zivju vecumus pēc otolītiem, zinātnieki aprēķina proporciju, cik daudz zvejnieku lomos ir Rīgas līča reņģe un cik ir Baltijas jūras centrālās daļas reņģe. Šī informācija tiek ņemta vērā, aprēķinot nozvejas kvotas nākamajam gadam, jo valstīm ir dažādas kvotu proporcijas līcī un atklātās jūras centrālajā daļā. Izdalot atsevišķu krājumu, Baltijas jūras valstis vienojās, ka līcī nozvejas iespējas būs tikai Latvijas un Igaunijas zvejniekiem. Ņemot vērā šo faktoru, Latvijas zvejniekiem proporcionāli samazinājās reņģu zvejas iespējas atklātās jūras daļā.
Kā atzīst Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups, ilgtermiņā šis lēmums mūsu zvejniekiem ir bijis izdevīgs, jo pēdējos gados līča reņģes krājums ir labā stāvoklī, turpretī atklātās daļas reņģes nozvejas iespējas ir samazinājušās.
Līča reņģu nozveja pieaug
Lai aizsargātu līča reņģu populāciju, ir ieviesti papildu aizsardzības pasākumi. Viens no tiem –ierobežota kuģa maksimālā jauda. Zveja ar traļiem notiek visu gadu, izņemot 30 dienu zvejas liegumu maijā un jūnijā, kad vērojams aktīvākais reņģu nārsts. Rīgas jūras līcī galvenās reņģu nozvejas veido kuģu traļu zveja un piekrastes stāvvadu zveja. Pagājušā gadsimta beigās līcī zvejoja līdz pat 70 kuģiem, tagad flote samazināta līdz 20–25 kuģiem ar bāzes ostām Rojā, Mērsragā, Engurē, Skultē un Salacgrīvā.
Augstākās nozvejas līča reņģei bija 90. gadu beigās un šā gadsimta sākumā – 2003. gadā tika paceltas 44,7 tūkstoši tonnu reņģu. Tam gan sekoja nozvejas kritums, līdz pēdējos četros gados lomi pieauga, 2022. gadā sasniedzot 42 976 tonnas. Šīs Rīgas līcī nozvejotās reņģes bija gan līča, gan Baltijas jūras centrālās daļas reņģes, kopumā apgūstot 90% no pieejamās nozvejas kvotas.
Latvijas zinātnieki uzskata, ka kopš pagājušā gadsimta beigām reņģu krājumi atrodas bioloģiski drošās robežās. To veicinājuši labvēlīgi vairošanās un mazuļu attīstības apstākļi, jo ziemas bijušas siltas. Ražīgākās reņģu paaudzes bijušas 2015., 2016. un 2017. gadā, un tās ir zivis, kas vēl arvien ienāk zvejnieku lomos. 2021. gada nārsta novērtējums liecina, ka tā gada reņģu paaudze bijusi par 27% ražīgāka, nekā ilgtermiņā bijis šis vidējais rādītājs kopš 1989. gada.
Vai no Briseles viss labāk redzams?
Mūsu valsts zinātnieku ieskatā, Rīgas līča reņģu krājuma stāvoklis ir labs, un var pat apgalvot, ka tas ir viens no labāk pārvaldītajiem zvejas krājumiem visā Baltijas jūrā. Tomēr Eiropas Komisijas priekšlikums paredzēja samazināt nozveju par 20%, aprēķinos neiekļaujot reņģu migrāciju starp Baltijas jūru un Rīgas līci, kas ir pretrunā ar zinātnisko padomu un gadiem pastāvējušo kārtību. Lai arī Latvija un Igaunija iebilda pret aprēķinu izmaiņu ārpus zinātniskā padoma, tomēr beigās tika atbalstīts Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) rekomendētais zvejas apjoms, un šogad Rīgas līča reņģes zvejas iespējas samazināja par 17%.
Didzis Ustups prognozē, ka šis gads Latvijas zvejniekiem būs smags. Atklātajā jūrā zvejā būs samazinājums abos svarīgākajos zivju krājumos – Rīgas līča reņģei un brētliņai Baltijas jūrā. Jau pērn kvotas tika samazinātas, un šogad lēmums par kvotām savā ziņā ir piekāpšanās. Lai samazinātu negatīvo ietekmi, kas, visticamāk, radīsies no kvotu samazinājuma, kā uzsver Latvijas Zivsaimniecības asociācijā, zvejnieki pārcēluši neapgūtas zvejas iespējas no pagājušā gada uz šo gadu. Mazākā prognozējamā nozveja nopietni ietekmēs konservu, it īpaši šprotu, ražotājus, kuri lēš cenu pieaugumu par 10–15%.
Zemkopības ministrijas apkopotā informācija rāda, ka 2022. gadā zivju produkcijas, tostarp zivju konservu, eksporta apjoms vērtības izteiksmē sasniedza 304,5 miljonus eiro. Pagājušajā gadā zivsaimniecības īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā veidoja 1,43%. Zivju produkcija un to konservi no Latvijas pērn tika eksportēti uz 75 valstīm. Savukārt, vērtējot sardīnēm līdzīgo zivju konservu (te ietilpst arī šprotes) eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, 2022. gadā Latvija (27,8 eiro uz iedzīvotāju) bija pirmajā vietā pasaulē, atstājot aiz sevis tādas sardīņu ražotājvalstis kā Maroka, Horvātija, Namībija un Portugāle.
