No 10. līdz 16. oktobrim mūžībā devušies: Ikšķilē Ženija Raica (1930), Jumpravā Jānis Dobelnieks (1951), Lauberē Ilgonis Jānis Vēveris (1937), Lielvārdē Māra Vīcupe-Balode (1952), Ogrē Vilma Skaidrīte Kalniņa (1935), Aleksandrs Sirmais (1938), Artūrs Slavinskis (1944).

Ja kara ministrs publiski raizējas tikai par civiliedzīvotāju likteni, viņš nevien neuztraucas par karavīriem, bet arī dod zīmi sabiedrībai, ka labāk par karavīriem nestrādāt, jo karavīri šitam te kara ministram nerūp. Tāds ministrs nekādi neveicina visas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, jo nepārprotami liek saprast, ka vērtīgāki ir tie iedzīvotāji, kas neiesaistās valsts aizsardzībā. Tie civiliedzīvotāji, kas savu zemi neaizsargā, ir vērtīgi. Par viņu dzīvībām un veselību ir publiski jāraizējas. Par karavīriem un zemessargiem ne, jo viņiem tāda profesija – nomirt. «Civiliedzīvotāju nogalināšana ir traģēdija,» saka ministrs Sprūds.

Veikali Meņģelē bijuši jau ļoti sen. Cik man zināms, reizē ar krogiem sākusies arī dažādu produktu un sadzīves priekšmetu tirdzniecība. Patiesībā vārds TIRDZNIECĪBA Latvijā bija pazīstams jau bronzas laikmetā, kad sāka attīstīties amatniecība, zvejniecība, medniecība. Sākumā tā bija vienkārša preču apmaiņa. Stacionāra vieta, kur vienmēr varēja kaut ko iegādāties par naudu, radās daudz vēlāk.

Kopš brīža, kad zāles pļāvēji kļuvis par neatņemamu dārza aprīkojumu, aktuāla kļūst arī to uzturēšana un apkope. Ne tikai lai nodrošinātu pēc labāku un vienmērīgāku zāliena izskatu, bet arī lai pagarinātu iekārtas kalpošanas ilgumu. Zāles pļāvēju kopšana un rezerves daļas nodrošina efektīvu to darbību ilgā laika periodā. Kvalitatīvas zāles pļāvēja rezerves daļas un regulāra apkope var būtiski samazināt nepieciešamību pēc dārgiem remontiem un garantēt, ka zāliens vienmēr izskatīsies labi kopts.