“Visvairāk trimdā Zviedrijā pēc trakā laivu brauciena uz Gotlandi man pietrūka Latvijas maizes. Arī žāvētas butes,” – tik augstu vērtību skalā “bēgļu laivu” latvieši ierindojuši plakano zivtiņu, ko vasaras sezonā Kurzemes zvejniekciemos mūsdienās piedāvā kā īpašu šī krasta delikatesi. Butes, plekstes, arī grabas, kambas, kambaraiņi, lestes, pīklestes, skales – kā tik nesauc šo zivi, kas cepta vai kūpināta spēj iekarot ikkatra visizsmalcinātākā tautieša sirdi.

Kopējā plekstu nozveja Baltijas jūrā šajā gadsimtā svārstījās no 15 līdz 20 tūkstošiem tonnu, lielākos koplomus reģistrējot no 2013. līdz 2016. gadam. Pēdējā laikā ir novērojams būtisks samazinājums, un 2021. gadā reģistrētas zemākās plekstu nozvejas šajā gadsimtā – 10 471 tonna, vairāk nekā divas reizes mazāk nekā 2013. gadā.

Vai zinājāt, ka vārda “zandarts” pamatā ir indoeiropiešu vārdsakne ar nozīmi ‘zods, žoklis’? Nosaukums izskaidrojams ar zandarta dzeloņainajiem žaunu vākiem, garajiem, smailajiem zobiem un plēsonīgo rijību. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados zinātnieki brīdināja, ka zandarta krājuma stāvoklis ir apdraudēts, un tas attiecas arī uz ģenētisko resursu.

Mūsu valstī zandarts ir ielaists vai mākslīgi pavairots vairāk nekā 150 ezeros, 16 ūdenskrātuvēs, iekaitot Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu uzpludinājumus, dzirnavezerus, un trīs upēs. Vairākos ezeros ir veiksmīgi izveidojušās tā populācijas.