Vilcieni un autobusi te kursē, te nekursē

Dodoties uz dzelzceļa staciju vai autobusu pieturu, pasažieriem nav nekādas garantijas, ka transports atbrauks. Pat, ja kaut kad atbrauks, nevar paredzēt, vai tajā varēs iekāpt, vai tas neapstāsies pa ceļam kaut kur mežā. «Liepājas autobusu parks» turpina strādāt briesmīgi. Novadniekiem tas ir zināms vēl no iepriekšējā gada. Bet šogad satiksmes invalīdu pulciņam piebiedrojās VIVI. Jaunie elektriskie vilcieni, kas uzreiz pēc palaišanas līnijās salūza. Par laimi, gada garumā tie puslīdz salaboti un nu jau kursē glīti un precīzi. Prieks vizināties.

Drošāks un ekonomiskāks siltums

Novadā šogad pārbūvētas vienlaikus četras katlumājas. Viena Ikšķilē un trīs Lielvārdē. Tas nozīmē, ka siltumapgādes sistēmas lielākā problēma – pārmērīga atkarība no gāzes cenām biržā un neprognozējamām kurināmā piegādēm – ir novērsta. Šķelda ir vietējais un atjaunojams energoresurss. Tagad siltums daudzdzīvokļu namiem un iestādēm pamatā tiek gatavots, izmantojot šķeldu. Atkarībā no nepieciešamības papildus piesildīt sistēmu var ar granulām. Savukārt gāze kalpos kā alternatīva siltumapgādes drošībai vai, piemēram, situācijā, ja nez kādu tirgus apstākļu dēļ pēkšņi būs lētāka par koksni. Jāatgādina, ka apkures izmaksas uzskrēja debesīs uzreiz pēc krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Cilvēki taupīja un sala, mājas pelēja. Šajā sezonā tādas cenu svārstības vairs nedraud.

Ogresgalam 100

Šogad simtgadi nosvinējis Ogresgala pagasts. Iedzīvotāju skaits te arvien palielinās, jo cilvēkus vilina pilsētas un dabas klātbūtne. Ogres upes krastā var sagaidīt skaistus saullēktus, bet pie Daugavas – piedzīvot ļoti krāšņus saulrietus. Laika gaitā Ogresgala pagasts piedzīvojis daudz dažādu teritoriālu pārmaiņu. Katra atbilstoši laikam atstājusi savu nospiedumu pagasta vēsturē, cilvēku prātos un sirdīs. Ogresgala pagasta ļaudis cauri laikiem ir spējuši saglabāt pozitīvu enerģiju, darba prieku un attiecību siltumu, tāpēc tik krāšņs vēsturiskais mantojums un tik spilgti notikumi šai pusē. Starp citu – Ogresgalā ievāktais medus šogad atzīts par Latvijā garšīgāko.

Stjuarte «Brandīnā»

Februāra beigās dzeltenie mediji līksmoja par Holivudas superzvaigzni Kristenu Stjuarti, kas Ikšķiles restorānā «Brandīns» ieturējusi maltīti. Fotogrāfijā, ka apskrēja sociālos tīklus, vampīru sāgas «Krēsla» zvaigzne ir kopā ar restorāna oficianti Sindiju Maštalīri. «Brandīna» vadītājs Staņislavs Jonāns šo notikumu vērtē vispirms kā ieguvumu novadam un Ikšķilei, nevis tikai restorānam, un kodolīgi komentē: «Labi uzlikām novadu uz pasaules kartes.» Stjuarte uz Latviju atbrauca taisīt kino, taču Latvijas valdības solītais finansējums ārzemju filmu uzņemšanai ir ar jautājuma zīmi. Pēc grandiozas budžeta pļakarēšanas, tagad – taupība atkal pāri visam.

Lielvārde pārņem gaisa patruļu

Martā Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji Eurofighter Typhoon ieradās militārajā bāzē  «Lielvārde», lai pārņemtu NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu. Lielvārdes bāze kļūst par misijas mājvietu uz laiku, kamēr norisinājās remontdarbi Igaunijas Gaisa spēku bāzē «Emari«. Iznīcinātājiem sistemātiski veicot misijas uzdevumus, dažs vietējais Rembates iedzīvotājs jau sāka publiski burkšķēt, ka par skaļu, par biežu, par bailīgu, bet nu atkal tukšs un kluss ir klajumā...

Brieži it kā pie vietas

Uzņēmums «Rīgas meži», kas Ogres novadā apsaimnieko lielas mežu teritorijas un vides izglītības centru Tīnūžos, šogad neglīta skandāla pavadībā tika vaļā no briežu dārza iemītniekiem, taču tā arī neatklāja, kas ar dzīvniekiem izdarīts. Par briežu saglabāšanu tika vākti paraksti, apkaimes iedzīvotāji rakstīja petīcijas, tomēr šo cīņu zaudēja gan viņi, gan brieži. Arī kokzāģētavu «Norupe» «Rīgas meži» pārdevuši – lai nekropļotu konkurenci brīvajā tirgū.

Jauna Dzemdību nodaļa

Laist pasaulē bērniņu Ogres slimnīcas Dzemdību nodaļā izvēlas ne vien māmiņas no mūsu novada un tuvākās apkārtnes, bet arī no galvaspilsētas un tālākām vietām. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc nodaļas pakalpojumiem, Dzemdību nodaļai uzbūvēta jauna ēka. Zīmīgi, ka tā finansēta par pašas slimnīcas līdzekļiem. Lai arī šeit jauno māmiņu netrūkst, situācija ar dzimstību kopumā valstī arvien pasliktinās. Šogad oktobrī Latvijā mēneša laikā reģistrēto jaundzimušo skaits pirmo reizi bija mazāks par tūkstoti. Reģistrēti 994 jaundzimušie, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā mēnesī.

Palīdzība Ukrainai

Pavasarī «Ogres Vēstis Visiem» sadarbībā ar biedrību «Ogres novada attīstībai» īstenoja ziedojumu vākšanas kampaņu Ukrainas atbalstam. Akcijā «Sadziedē karavīru» vācām līdzekļus ievainoto karavīru rehabilitācijā nepieciešamā apģērba iegādei. Savukārt rudenī akcijā «Aizved karavīru frontē» nauda tika vākta ziedoto automašīnu pārrreģistrācijai un nogādāšanai frontē. Ogres mēra Helmaņa vadībā kārtējais konvojs un ziedojumi sasnieguši mērķi. Savu iespēju robežās ikviens cenšas palīdzēt ukraiņiem. Specializētajās darbnīcās tiek lietas ierakumu sveces. Tīnūžos tiek pīti aizsargtīkli. Ogresgala uzņēmums «LV-Teh» būvē dronus un pārbūvē kvadriciklus. Visi kopā – līdz uzvarai.

Māja te brūk, te nebrūk

Vasaras sākumā daudzdzīvokļu māju Ogrē, Draudzības ielā 4, piemeklēja sarežģīts komunāls incidents. Būveksperta slēdziens pavēstīja, ka māja ir uz sabrukuma robežas, un Būvvalde lika iedzīvotājiem ēku nekavējoties atstāt, līdz brīdim, kad tiks novērsti ēkas bojājumi. Tālāk sekoja vēl vairākas ekspertīzes, un galu galā nolemts, ka iedzīvotāji mājā var atgriezties, jo bojājumus var novērst arī, turpinot ēkas ekspluatāciju. Ogrē ir aptuveni pusotrs simts padomju gados celtu namu, kuru tehniskais stāvoklis, visticamāk, arī vairs nav tas labākais. Atšķirība vien tā, ka iedzīvotāji to, cik labā vai sliktā stāvoklī ir viņu nams, pagaidām gluži vienkārši vēl nezina.

Lielvārdes pils saudzīgās rokās

Rudenī neskaidrs kļuva Lielvārdes 12. gadsimta senlatviešu koka pils replikas Uldevenes liktenis. Pils saimnieks – mūsu kolēģis karikatūrists Agris Liepiņš – bija nolēmis to nojaukt, jo būves sliktais tehniskais stāvoklis varēja apdraudēt apmeklētājus. Baļķi iztrupējuši, laika zobs darījis savu. Tomēr risinājumu atrada pašvaldība. Tā pili pārņēmusi līdz ar tajā esošajiem mākslas darbiem. Vecajam saimniekam samaksāja kompensāciju, un tagad par šo kultūrvēsturisko mantojumu rūpējas Lielvārdes muzejs. Šis ir stāsts ar labu turpinājumu. Cilvēkiem arī turpmāk būs iespēja skatīt un aptaustīt Latvijas senvēsturi.

Nemākulīga evakuācija bīstamā situācijā

Ogres Kalna pamatskolā 9. oktobrī izcēlās ugunsgrēks – pie vainas īssavienojums elektrības sadales kastē. Šī bija nopietna mācība, pēc kuras skolas personālam un audzēkņiem nācās atsvaidzināt evakuācijas prasmes, jo ne viss vedās gludi. Trauksmes signāls tika vienkārši atslēgts, un bērni turpināja mācības. Tikai pēc atkārtotas trauksmes bērni tika evakuēti. It kā visa Latvija mācību no šādas aplamas rīcības nebūtu guvusi «Maxima» traģēdijā.

Kolaboracionisms un kolaboracionisti

Ogrē, kādreizējā dzelzceļnieku patvertnē kodolkara gadījumam Indrānu ielā 9, atvērta zemzemes ekspedīcija «Kolaboracionisms un kolaboranti». Ar padomju aģentu kartotēku, «stūra mājas» telefonu, ietekmīgu komunistu biogrāfijām. Tie, kas savulaik kaismīgi sadarbojušies ar okupācijas varu, tagad bauda labu dzīvi brīvā Latvijā un par šo izstādi pamatoti satraucas. Izstāde tapusi, sadarbojoties publicistam Lato Lapsam un Ogres novada pašvaldībai un muzejam. Sākotnēji autori saskārās ar centieniem nepieļaut tās organizēšanu, bet tagad daudzveidīgiem līdzekļiem tiek apkarota izstādes publicitāte. Savdabīgi, ka vienīgais no izstādes nozagtais eksponāts ir laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» numurs, kurā vēstīts par čekas maisos esošo Jaunogres skolas direktoru.

Muzejam jauns direktors

Ogres novada Vēstures un mākslas muzejs šogad ticis pie jauna un tiešām spēcīga direktora. Jānis Ziņģītis daudzus gadus vadījis elitāro Rozentāļu mākslas skolu. Pēc tam Nacionālo mākslu vidusskolu. Viņa paša gleznas top tepat novadā – Lēdmanē, dabā un darbnīcā. Viņš ir publikas un kritiķu atzīts mākslinieks un vienlaikus lielisks administrators. Pat Ogres principiālajiem oponentiem par šo izvēli nebija, ko piebilst. Muzeja tuvākais lielais izaicinājums ir pavasarī gaidāmā Brīvības ceļa ekspozīcijas atklāšana pilsētas sirdī. Tā vēstīs par Latvijas ceļu uz brīvību un arī par Ukrainu. Sabiedrībai jāsaprot, kāda spēle pašlaik tiek spēlēta uz ģeopolitiskās skatuves un kas ar mums var notikt, ja neizdarīsim pareizos lēmumus.

Neesošas mīnas un labsirdīgi droni

Gada sākumā publiskajā telpā izvērtās diskusija par Otavas konvencijas aizliegtajām kājnieku mīnām. Mīnas ir lēts, efektīvs aizsardzības ierocis, un Latvijas armijai tas ir nepieciešams jau drīz un tik lielā daudzumā, lai varētu pienācīgi aizsargāt Latvijas valsts – un pie reizes arī ES un NATO – robežu. Ja likme ir – būt vai nebūt valstij, sēņošanas ierobežojumi nav salīdzināma lieta. Tomēr gada laikā lēmums tā arī nav pieņemts, jo «Progresīvie», kas vada aizsardzības nozari, bažījas, ka ciest varētu Baltkrievijas un krievijas iesūtītie noziedznieki. Kliedzoša neizlēmība tika nodemonstrēta arī septembrī, Latvijas gaisa telpā ielidojot krievijas kaujas dronam. Tas netika notriekts. Amatpersonas dumji taisnojās, ka ar sprāgstvielām aprīkotajam dronam neesot bijis ļaunu nolūku.

Demokrātija ir trausla

8. jūnijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Uz kopējā fona vēlēšanu aktivitāte Ogres novadā nebija slikta – virs 46% balsstiesīgo. Par sešām krievu partijām jeb «sarkano stūrīti» kopumā nobalsoja 1578 vēlētāji jeb 7,73%. Nosacīti to var uzskatīt par piekto kolonnu mūsu novadā. Ja nacionālais balsojums būtu tuvāks Ogres novadā lemtajam, tad arī «Saskaņa» uz Briseli nebūtu aizbraukusi. Bet citādi novadnieku balsojums atspoguļo kopējās balsojuma tendences Latvijā. Labi, ka prokremliskā Latvijas krievu savienība netika ievēlēta un esam tikuši vaļā no Kremļa balss Briselē Tatjanas Ždanokas.

Kariņš aizlido uz pavisam

Vairākus mēnešus Latvijas publisko telpu izklaidēja ekspremjers, eksministrs un nu jau arī ekspolitiķis Krišjānis Kariņš. Skandāls bija saistīts ar viņa ilgi slēpto paradumu ārvalstu vizītēm fraktēt privātus avioreisus. Nepilnu triju gadu laikā no valsts budžeta Kariņa un viņa darbinieku privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu Kariņa lidināšanās izmaksāja 1,36 miljonus eiro. Padarīt šādu greznību par normālību neizdevās, un Kariņš lidoja no visiem esošajiem un iekārotajiem amatiem. Gada nogalē viņš arī izstājās no «Vienotības» valdes, jo «neatbalsta tās politiku».

Supervilciens neatbrauks

Gadiem ilgi būvējot un milzu naudu ieguldot, pēkšņi atklājies, ka ne nieka nav uzprojektēts un ne nieka nav uzbūvēts. Supervilciena «Rail Baltica» pamattrase pat nav sākta, bet visa nauda iegrūsta divos betona šķūņos – centrālajā stacijā un lidostā, kā arī Daugavā iedēstītā pālī tiltam, kas nekad netiks būvēts. Vēl ir veloceliņa serpentīns, kas beidzas virs Daugavas. Šī milzīgā izšķērdība jāapmaksā ikvienam Latvijas nodokļu maksātājam, turklāt pastāv nelāgas aizdomas, ka Eiropas Komisija atprasīs jau iztērēto naudu. Tad maksāsim vēl vairāk. Vienīgais iemesls, kāpēc satiksmes ministrs Kaspars Briškens joprojām saglabā amatu, ir valdības stabilitāte.