25. martā saņemta informācija, ka Ogrē, Ausekļa prospektā, notiek konflikts, iespējams, vīrietis fiziski iespaido sievieti. Ierodoties un zvanot pie norādītā dzīvokļa durvīm, sieviete atbildēja, ka policijas palīdzība vairs nav nepieciešama. Likumsargi paskaidroja, ka tomēr vēlas pārliecināties, vai ar viņu viss ir kārtībā. Uz vairākkārtējiem lūgumiem sieviete durvis tomēr atvēra, bet atteicās nosaukt savus datus. Vizuāli apskatot, redzami miesas bojājumi netika konstatēti. Sieviete paskaidroja, ka strīds esot radies sabojājušās veļas mašīnas dēļ.

Jau labs laiciņš, kopš restartējamies, uzraujamies, bet ka tik nenoraujamies. Patiesībā valsts vadība dzīvo savu dzīvi kā Paula Putniņa lugā «Ar būdu uz baznīcu», kur darbības imitācija slēpās aiz «vērojam, raugāmies, apsekojam». Pirmais solis jau sperts: nodibināta komisija, darba grupa birokrātijas apkarošanai. Lai apliecinātu birokrātiskās bezdarbības, tukšgaitas likuma juridisko un faktisko dzīvotspēju, patiesībā vajadzēja sākt ar vēl vienas darba grupas izveidošanu, kura varētu saukties Darba grupa darba grupu organizēšanai un bezgalīgai koordinēšanai – ar galveno uzdevumu: lai nekas, nekas nemainītos!

Rīts laiski grūstīja nakts tumsu. Bija tik nepiedienīgi agrs, ka reti kurš gribētu mesties tumsā un aukstumā no laba prāta. Izņemot tos, kuri posās uz kaimiņvalsts slavenāko tirgu. Tas ik gadu notiek marta sākumā. Norunātajā tikšanās vietā braucēju nebija daudz. Kompakta kompānija, daži cits citu zināja no iepriekšējiem ceļojumiem. Kad visi bija iekārtojušies autobusa salonā, grupas vadītājs informēja, ka brauciena laikā pievienosies vēl pa kādam ceļotājam. Viss, kā parasti.