Jā, asarīši ir asakaini, un valodnieces un folkloristes profesores Janīnas Kursītes sastādītajā “Virtuves vārdenē” rodam dažādas latviešu atsauksmes par šo zivi: “Asakains kā asaris”, “Asaris ir viena no garšīgākajām zivīm, vienalga – cepts vai vārīts”, “Pasakaini servēti cepti asari ar kūpošiem, miltainiem kartupeļiem”. Tā vien gribas apciemot piekrastniekus un sēsties pie bagātīgi klāta galda, kur goda vietā celts asarītis, šurp ceļojis kā zivju karalis pašā laivas viducī. Labs, pat cēls nodoms!

Cik noslēpumains ir labi pazīstamais asaris

Asaris pārstāv pasaulē sugām visbagātāko kārtu – asarveidīgās zivis. Tā krāsa parasti ir zaļgani dzeltena, un uz sāniem tam redzamas piecas līdz deviņas tumšākas joslas. Tomēr ķermeņa krāsa var nedaudz mainīties atkarībā no ūdenstilpes ūdens, grunts un ūdensaugu krāsas. Vairums ezeros un upēs mītošo asaru ir tumšāki, ar izteiktāku svītrojumu, savukārt jūras piekrastē to krāsa ir gaišāka, vertikālās svītras mazāk izteiktas. Kā raksta ihtiologs Atis Minde, ir dzirdēts arī par gandrīz melniem asariem, kas noķerti purva ezeriņā, kur ūdens ir ļoti tumšs. Asariem uz žaunu vākiem to lejas daļā ir pa vienam asam dzelonim katrā pusē un vairāki mazi dzelonīši žaunu vāka augšpusē. It kā labi pazīstams, tomēr asaris vēl joprojām turpina glabāt daudzus noslēpumus par savu dzīvesveidu.

Asari Latvijā parasti sasniedz 300–700 gramu svaru un 30–35 centimetru garumu, taču to svars var būt lielāks arī par diviem kilogramiem. Alūksnes ezerā gadījies noķert pat 2050 gramus smagu īpatni, bet pasaulē lielākais reģistrētais asara svars ir 4,750 kilogrami. Rūpnieciskajā zvejā lomos pārsvarā ir 5–7 gadus veci 20–30 centimetrus gari un 150–350 gramus smagi īpatņi.

Asari uz nārstu ieceļo Rīgas līča dienviddaļas upēs un ezeros Daugavas un Lielupes lejtecē, Ķīšezerā, Lielajā un Mazajā Baltezerā un Lilastes ezerā. Nārsto pavasarī no aprīļa līdz maijam, kad ūdens temperatūra palielinās līdz 7–8 grādiem. Iznērstie ikri ir lentveida, un tie pielīp pie ūdensaugiem. Asara mazuļi barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem – sānpeldēm un citiem vēžveidīgajiem. Pieaugušās zivis ir plēsīgas un barojas ar citām zivīm – jūras grunduļiem, lucīšu un reņģu mazuļiem un zivju ikriem. Rūpnieciskajā zvejā minimālo pieļaujamo izmēru – 17 centimetrus – asari sasniedz trešajā dzīves gadā.

Asari ir bara zivis un barojoties veido lielākas grupas, kurās parasti ir līdzīga izmēra īpatņi. Vecākie no tiem, kuri jau sasnieguši cienījamus gadus un kuru svars jau tuvojas kilogramam, pārsvarā uzturas pa vienam. Tie pamatā apdzīvo ūdenstilpes piegrunts slāni, bet mēdz pacelties arī augšējos ūdens slāņos barošanās laikā. Tieši tad labi novērojams asaru uzbrukums mazajām zivtiņām. Kaut arī literatūrā minēts, ka asari pārsvarā uzturas pie akmeņainiem sēkļiem, tomēr pētījumi praksē rāda, ka tie vienlīdz bieži sastopami arī visdažādākajos zemūdens biotopos.

Arī augšanas ātrums atšķirīgs no asara dzīves vietas. Tā, piemēram, balstoties uz Latvijas zinātnieku pētījumiem, asari pirmajā dzīves gadā Rīgas līča dienviddaļā sasniedz vidēji 7,7 centimetru garumu, atklātās jūras piekrastē Jūrkalnē – 8,1 centimetra garumu. Arī turpmākajos dzīves gados asaru augšanas ātrums Rīgas līcī ir nedaudz mazāks nekā atklātās jūras piekrastē.

No dienvidu jūrām līdz pat Kolimai Sibīrijā

Asaris ir plaši izplatīts visā Eiropā, atskaitot Itālijas dienvidus un lielāko daļu Spānijas teritorijas. Uz ziemeļiem tas ir sastopams Skandināvijas valstīs un Krievijā līdz pat Kolimas upei Sibīrijā. Asaris dzīvo pat tik tālās zemēs kā Austrālija, Jaunzēlande un Āfrikas dienvidu daļa, taču tur tas ir nonācis introdukcijas rezultātā. Kopumā asaris ir toleranta suga ar visai plašu pielāgošanās amplitūdu apkārtējās vides apstākļiem.

Tā sastopamību galvenokārt nosaka ūdens temperatūra, nārsta sekmes un barības pieejamība, arī straumes ātrums. Asarim piemērotās ūdens temperatūras augšējā robeža vasarā ir +31 grāds, kas arī nosaka šīs sugas izplatību dienvidu virzienā. Savukārt ūdens temperatūras minimālā robeža vasarā ir +13 grādi, kas nosaka šīs zivs izplatību ziemeļu virzienā. Zemākā temperatūrā organisma vielmaiņas procesi pieaugušai zivij noris pārāk lēni un zivs kļūst neaktīva, tā nespēj baroties un augt.

Asaris ir nozīmīga zivs ūdeņu ekosistēmās. Kā viena no dominējošām sugām asaris ir būtisks elements barības ķēdēs un ir citu ūdens organismu skaita regulators. Kā plēsējs tas arī uztur citu zivju populācijas veselīgas, apēdot slimos un vārgākos īpatņus. Tieši tādēļ nesaimnieciska, tuvredzīga resursu apsaimniekošana var izraisīt ne tikai asaru krājuma strauju samazināšanos, bet arī negatīvi ietekmēt citus ūdeņu iemītniekus.

Ilgtspējīga resursu izmantošana garantē ne tikai veselīgu asaru un citu zivju populāciju pastāvēšanu, bet stabilus ienākumus arī turpmāk. Minimālā garuma ievērošana, kā arī saudzēšana nārsta laikā ir nepieciešama, lai arī turpmāk mūsu ūdeņos būtu asari, kas veiktu savu funkciju dabā un būtu pietiekamā daudzumā kā zvejnieku, tā arī makšķernieku lomos.

Nobeigums sekos.