Kā jau teicu, krogi bija gan atpūtai, gan dzeršanai, gan arī tur varēja nopirkt pirmās nepieciešamības preces – sāli, garšvielas, petroleju un citas. Par Meņģeles krogiem jau rakstīju, bet bez tiem uzradās arī nelielas bodītes, kurās preču klāsts jau bija krietni plašāks. Īpaši mazās bodeles saradās pēc cara ieviestā valsts monopola uz spirtotajiem dzērieniem. Atvēra speciālas to tirgotavas, kuras tad arī tā sauca – monopols vai monopolveikals. Tur varēja nopirkt ne tikai kortelīšus, bet arī galošas, zābakus, kurpju auklas, naglas, konfektes, siļķes un vēl daudz ko citu. Meņģeles pagastā šie monopolveikaliņi bija «Linkās», «Vecgabaliņos» un stikla fabrikas teritorijā. Tomēr neviens no tiem īsti nespēja apmierināt vietējo vajadzības. Viss mainījās, kad uz Meņģeli izlūkos atbrauca Aiviekstē dzimušais ebrejs Haims Cibulis (dažos avotos saukts Cibuls). Jēkabpils un Pļavinu pusē dzīvoja diezgan daudz ebreju tautības cilvēku. Krustpilī bija vesela iela ar viņiem piederošiem nelieliem veikaliņiem, bet Zīlānus diezgan ilgi sauca par žīdu miestu. Starp citu, 19. gadsimtā vārdam ŽĪDS nebija negatīvas nozīmes. 1932. gada presē oficiālā ziedotāju sarakstā lasāms: «Jēkabpils žīdu skola armijas vajadzībām ziedojusi 52 latus…»

Bet tagad turpinu par Haimu Cibuli. Piedzima viņš 1893. gadā Latvijas ebreju ģimenē. Pieaudzis turpināja tēva iesākto – turēja veikalus. Vairāki no Haima veikaliem atradās Krustpilī un Pļaviņās. Nolēmis paplašināt savu tirgotavu tīklu, Cibulis ieradās Meņģeles pagastā. Izpētījis vietējās piparbodes un darbojošos krogus, uzzinājis, ka pagastā ir apmēram tūkstotis iedzīvotāju, rosīgais veikalnieks nosprieda, ka te ir vērts kaut ko uzsākt.

Kad ir celta Meņģeles centrā esošā ēka «Baloži», pagaidām man nav izdevies uzzināt. Iespējams, to uzbūvēja pats Cibulis, jo 1937. gada laikrakstā «Brīvā Zeme» var lasīt, ka Pļaujas svētkos tika apbalvotas «meitas, kas pie viena saimnieka nokalpojušas 10 gadus», un nosaukta tiek kāda A. Dudarova Meņģeles pagasta «Baložos». Tā kā pēc arhīvā esošiem avotiem zināms, ka Haims Cibulis savu darbību Meņģelē uzsāka 19. gadsimta divdesmito gadu sākumā un A. Dudarova bija viņa kalpone, tad, visticamāk, māju uzbūvēja uzņēmējs pats. Ēkas konstrukcija skaidri parāda, ka tā domāta kādai ražotnei vai tirgotavai.

Tātad Haims Cibulis nolēma uzsākt darbību Meņģelē, bet sākumā atvēra tikai maizes ceptuvi. Svaigā, smaržojošā maizīte pievilināja cilvēkus kā lāčus uz bišu stropu. Tā pieredzējušais ebrejs pieradināja vietējos iedzīvotājus ik dienu doties uz veikalu pēc maizes, ūdenskliņģeriem, ķimeņu radziņiem un vēl šādiem tādiem neierastiem gardumiem. Kad cilvēki jau bija labi iepazinuši taciņu uz «Baložiem», bodnieks plauktu saturu spēcīgi paplašināja. 1937. gada 27. maija «Valdības Vēstnesī» lasām: «Rīgas apgabaltiesas tirdzniecības reģistrācijas nodaļa uz tirdzn. reģ. not. 39. punkta pamata paziņo, ka Rīgas apgabaltiesas tirdzn. reģ. nr. 4108, pamatojoties uz tirdzniecības reģ .tiesneša 1937. gada 12. maija lēmumu, ierakstīts vienpersonīgs tirgotājs Haims Cibulis ar firmu «Haims Cibulis». Dzīvo Meņģeles pagasta «Baložos». Uzņēmums pastāv Meņģeles pagasta «Baložos».» Vēl ir piebilsts, ka uzņēmējam sastādīts pirmslaulības līgums. No teiktā var secināt, ka tirgotājs tobrīd arī dzīvoja Meņģelē, tajā pašā mājā, kur bija veikals.

Ar laiku Haima veikalā varēja nopirkt gandrīz vai visu. Bet dzīvē, kā zināms, baltās līnijas mijas ar melnajām. No tā neizdevās izbēgt arī Haima Cibuļa bodei.

Kad maizes ceptuve darbojās pilnā sparā, kad meņģelieši nodrošināja precei labu noietu, ieradās kontrolieri. Tajos gados bija izdots speciāls likums, kas noteica, cik un kādi graudi izmantojami maizes miltiem. Kaut kas Haimam šajā lietā nav bijis kārtībā, tāpēc veikalnieks izpelnījies sodu 25 latu apmērā. Pārkāpums formulēts kā «maizes labības tirgus likuma kārtošanas pārkāpums».

Bet ar to Cibuļa nelaimes nebeidzās. Sods, 25 lati, vēl bija samaksājams, bet sliktāk rādījās ar Rīgas viesnīcā nozagto naudas maku, kurā atradās viens tūkstotis latu. Policija uzņēmēja naudas zagli tā arī neatrada. Pie tā visa klāt problēmas nemitīgi radīja daži meņģelieši, kuri nez kāpēc uzskatīja, ka uzņēmējam nauda birst no gaisa, tāpēc viņa pienākums ir dot preci par velti. Tā vai ik pārdienu veikalā «Baložos» ienāca kaimiņu mājas iedzīvotājs un vienlaicīgi pazīstams Meņģeles dzērājs un kašķu meklētājs Jānis U. Haimam ne reizi vien bija nācies šo vīrieti izlikt aiz durvīm, kad viņš mācās virsū ar alkohola pudeles prasīšanu, gribēdams to dabūt par velti. Jānis U. diedelēja dzeramo, rupji lamādams gan kalponi Dudarovu, gan Cibuļa sievu Dobu, ja abas gadījās veikalā.

Kādā 1939. gada augusta dienā Jānis U. atkal ieradās tirgotavā. Šoreiz viņš neprasīja preci, bet paģērēja naudu. Tobrīd pie letes strādāja Doba. Saprazdama, ka situācija kļūst draudoša, viņa sauca palīgā vīru. Kad Haims ieskrējis tirdzniecības telpā, Jānis U. paķēris no plaukta pudeli un metis ar to veikalniekam. Par laimi, nav trāpījis. Pudele sašķīdusi pret sienu. Cibulis sagrābis demolētāju un izgrūdis ārā. Uzbrucējs nav atkāpies, bet lasījis uz ceļa akmeņus un metis ēkas logos. Plīsuši stikli, ielidojušie akmeņi trāpījuši arī plauktos esošajām pudelēm un burkām, gāzušās glāzes, karafes, šķīvji... Veikala īpašnieks izsaucis kārtībnieku Baumani, kam beidzot izdevies satrakojušos dzērāju sagūstīt. Tika sastādīts protokols, un lietu izskatīja Ķeipenes miertiesā. Jānim U. piesprieda 2 mēnešus cietumā.

Kādā citā reizē Cibuļa kungam draudējušas pat dzīvības briesmas, pie kam no radiniekiem. Haims sev par nelaimi bija atbalstījis divu savu brāļu, Leizera un Leibas, pārvākšanos uz Meņģeli. Pēc kāda laika šī vieta iepatikusies arī veikalnieka brālēnam H. (vārds nav zināms). Kā pelnījuši iztiku Leizers un Leiba, nav zināms, bet H. bija kurpnieks, pie kam iecienīts pagastā. Atdot vietējo cilvēku cieņu ienācējam kategoriski nepiekrita meņģelietis Pēteris Č. Arī viņš bija kurpnieks, kas līdz ebreja H. ienākšanai nagloja atlekušās zoles zābakiem un kurpēm visai pagasta saimei. Kādā 1939. gada aprīļa dienā Haima veikalā reizē sagadījušies abi kurpnieki. Pēteris Č. brūķējis muti, ka citiem ausis vītušas, dzirdot lamu vārdus, kas tika veltīti konkurentam. Bodnieks mēģinājis abus samierināt, bet Pēteris piedraudējis «pienaglot pie sienas» arī viņu, jo atvilcis šurp konkurentu. Vienā brīdī H. vairs nav izturējis un meties Pēterim Č. virsū. Pēteris pagrābis no letes lielo nazi un vicinājis to pie deguna gan Haimam, gan viņa brālēnam, bļaudams, ka abus uzšķērdīs kā vardes. Veikalnieks paslēpies aiz letes, un tajā brīdī telpā ienākuši abi viņa brāļi, kas niknām sejām metušies kautiņā un, tavu brīnumu, arī brukuši virsū brālim Haimam. Bodes īpašnieks meklējis glābiņu aiz plauktiem, jo pa visu tirgotavu lidojušas pudeles, šķīvji, pannas un kapļi. Leizers un Leiba tikuši klāt Haimam, novilkuši viņam svārkus (žaketi) un mēģinājuši atņemt naudas maku ar tūkstoš latiem. Klieguši, ka tie viņiem pienākoties, ka brālis abus apkrāpis. Kautiņš gājis vaļā uz diviem gaņģiem – abi kurpnieki un visi trīs brāļi. Pēteris Č. brīdi pa brīdim lidinājis kādu priekšmetu arī veikalnieka virzienā, atgādinādams, ka tieši viņa dēļ tagad vietējam kurpniekam ir maz klientu. Rezultātā Haimam Cibulim ir pārsista galva, izdauzīti zelta zobi un izdemolēts veikals. Uzbrucēji sasituši arī kalponi A. Dudarovu un tirgotāja sievu Dobu, kad sievietes, padzirdējušas traci, steigušā skatīties, kas notiek.

Kas izsaucis policiju, nav zināms, bet kautiņu izbeigt izdevās vienīgi tad, kad ieradās kārtībnieks. Diemžēl neesmu atradusi datus par to, vai bija tiesa un kādu sodu piesprieda. Varbūt arī nebija, jo viss notika radinieku starpā, ja neskaita kurpnieku Pēteri Č.

Vispār jau man šķita, ka ebreji savā starpā satiek labi, bet laikam tā nav vis.

Nezinu, kas notika ar Meņģeles nopietnākā tirdzniecības punkta dibinātāju Haimu Cibuli. Ceru, ka Otrā pasaules kara laikā viņš nenonāca Rumbulas mežā. Varbūt emigrēja. Bet tirgotava «Baložos» ir arvien. Īpašnieki mainījušies vairākas reizes, bet ebreja Haima iestrādātā funkcija ir palikusi. Tur arvien ir veikals.