Nozīmīga ir katra cilvēka klātbūtne un liecība, tāpat kā pagājība mīl atkārtošanu, kā savu zināšanu māti, kuras spēkos neaizmirt un nesagrozīt kopējo ainu, kas cauri vīta ar ne mazāk svarīgām kopsakarībām, kurām nepiestāv nenozīmīgu detaļu loma. Jā, pirms 34 gadiem 21. aprīlī Rīgā, Daugavas stadionā, kopā sapulcējās vairāk nekā 8000 Vislatvijas dažādu līmeņu deputāti. Tā bija Latvijas Tautas frontes (LTF) gudrība, kas neiztika bez šaha spēles cienīgiem stratēģiskiem un taktiskiem gājieniem. Neskatoties uz LTF iekšienes kašķiem, tās kodols erudītu juristu vadībā saprata, ka neatkarības atjaunošanas līdzekļiem jābūt tiesiskiem, bet juridiskā bāze bija vien Latvijas PSR likumdošana un tās varas institūcijas.

Varas vairākumu veidoja lieliski LTF panākumi trijās vēlēšanās. 1989. gada martā tika ievēlēta PSRS augstākā lēmējvara – Tautas deputātu kongress: no 52 Latvijas deputātiem absolūtais vairākums – 40 – bija LTF cilvēki! PSRS Tautas deputātu kongress pēc baltiešu spiediena pieņēma divus būtiskus lēmumus – atcēla kompartijas vadošo statusu un pasludināja par spēkā neesošu Molotova – Ribentropa paktu, kas bija pamats Baltijas valstu okupācijai. Tā bija tiesiska atslēga, kas varēja kalpot citu brīvības durvju atslēgšanai. 1989. gada decembrī notika vietējo padomju jeb pašvaldību vēlēšanas, kuru rezultāti pārsteidza pašu LTF – absolūta uzvara ar iegūtajiem 80% varas krēsliem! Pat Rīgā, kur tikai trešdaļa bija latvieši, ar vienas balss pārsvaru vairākumu izcīnīja LTF deputāti! Jau pēc trim mēnešiem – jaunās Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās atkal uzvara LTF atbalstītiem deputātiem – pārsvars vairāk nekā divkāršs! Vienīgās bažas bija par to, vai pietiks balsu Neatkarības deklarācijas pieņemšanai, jo tai bija nepieciešams 2/3 vairākums: attiecīgi 134 balsis, bet LTF rīcībā bija 131 balss. Bet, kā zināms, 4. maijā par brīvību nobalsoja 138 deputāti. Bet pirms tam bija 21. aprīlis!

Lietuvieši jau 11. martā bija pasludinājuši pilnīgu neatkarību bez jel kādām atrunām, pārejas periodiem. Visi sastinga: ko teiks Maskava? Gorbačovs zvēroja dusmās, arī Rietumi kratīja galvas: nu kā tā var? Francijas prezidents Fransuā Miterāns kuluāros pat aizrunājās tik tālu, ka «(..) es sapratīšu, ja Gorbačovs būs spiests lietot spēku». Droši vien visa tā iespaidā LTF, lai vēl vairāk pierādītu, ka neatkarība nav ekstrēmistu saujiņas, bet visas tautas griba, izspēlēja gudru kārti: sasauca Vislatvijas tautas deputātu sapulci, kuru pārstāvēja visu līmeņu (PSRS kongresa, ciemu, rajonu jeb pašvaldību un visbeidzot Augstākās Padomes) deputāti. Kur vēl leģitīmāku tautas pārstāvniecību iedomāties? Protams, tas Maskavas reakcionāru niknumu tikai vairoja. Bet, neskatoties ne uz ko, sapulcējāmies vairāk nekā 8000 deputātu, kuri gandrīz visi nobalsoja par neatkarību, kas bija labs tautas mandāts Augstākajai Padomei izdarīt to pašu 4. maijā! Ar nelielu lepnumu varu teikt, ka arī es tur biju kā pašvaldības deputāts. Atmiņā palicis savādais pavasaris un ļaužu vienprātība: starp balsotājiem par neatkarību bija raiba publika – gan LTF biedri, gan vēl kompartijā esošie, gan tie, kurus jau lamāja par sarkanajiem baroniem, gan neitrālie, kas par tādiem vairs nespēja būt.

Neticama pavasara diena: pat Ogres rajona ziemeļu, ziemeļaustrumu tīrumi, kuros parasti darbi kavējās, bija jau apsējušies tāpat kā citi rajona lauki. Rīgā viss ziedēja reizē: ievas, ceriņi, kastaņas, ābeles, plūmes – gaiss burtiski reiba no dabas un gaidāmās brīvības skurbuma. Organizācija bija nostrādājusi spīdoši, visi sapulces deputāti varēja parakstīties bez rindā stāvēšanas, katram ciemam, ciematam, pilsētai bija ierādītas vietas stadiona tribīnēs. Dziesmu svētku cienīga diena! Spilgtas Latvijas autoritāšu runas, kurās klausījāmies, elpu aizturējuši. Neaizmirstamie Tautas dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi: «Zilonis, iekāpis skudru pūznī, taurē, ka skudru majoritātes apspiež zilonisko mazākumu, un mums jāsāk cieņpilnas sarunas ar ziloni, citādi zilonis piedraud: ja skudras čurās viņam uz kājas, viņš darīs to pašu ar skudrām.» Kā vēsture rāda, skudras uzvarēja ziloni. Ja man būtu teikšana, 21. aprīli pasludinātu par Neatkarības atjaunošanas tautisko sākuma dienu!