Seriāli, slāvu trīsstāvīgie un latvju bāleliņi

Pēdējā laikā daudz runā par veidiem, kā mazināt krievu valodas klātbūtni ikdienā. Slāvu mēle ir visur klātesoša. Ja aizveram vienas durvis, tā spraucas iekšā pa sētas duravām. Ne bez mūsu pašu līdzdalības, kaut vai prasot pārdevējam un krāvējam obligāti zināt krievu valodu.

Arī nelietojot krievu literāro valodu, krieviskajā vidē un slāvu mentalitātē peldamies kā mušas zaptes burkā. Caur ķermeņa valodu, caur krievu lamuvārdu lietošanu, caur bravurīgu vulgaritāti. Piemēram – TET oriģinālsaturs pievērsies pašmāju seriālu ražošanai. Nesen noskatījos «Nelūgto viesu» pirmās sezonas filmas. Seriāla producente Lelde Kovaļova, scenārija autors un režisors Vlads Kovaļovs.

Sižets bija ņipri savīts, tomēr uzkrītoša bija kāda nianse. Reti kurš dialogs iztika bez krievu «maķ-peremaķ» izteicieniem, melnu muti ņēmās kā veci, tā jauni latviešu aktieri. Aktiermākslas meža dīvainītis Andris Daugaviņš izjusti pirda, lamājās prastiem slāvu trīsstāvīgajiem un demonstrēja plašu krievdzimtenes žestu klāstu, kur vidējā pirksta rādīšana bija kā maigs mīlestības žests. Pārējie latvju bāleliņi un bālmeitiņas arī izbaudīja jēlvārdu maģisko burvīgumu. Sanāca ļoti organiski, nu kā no tautas dzīves noskatīts. Tikai jautājums – no kuras tautas dzīves? Grūti spriest, vai tā modes lieta, vai varbūt taisnība krievu teicienam – kļūsti prastāks, un tauta lips tev apkārt.

Neesmu tik naivs, lai domātu, ka mūsu ārtelpā neskan krievu lamuvārdi, ka trīsdesmit brīvestības gados esam savu publisko telpu attīrījuši no «maķ-peremaķ». Tos dzirdam gan stacijas uzgaidāmajā zālē, gan Centrāltirgū un būvlaukumos. Bet vismaz manā ģimenē tos nenesam mājās, jo mūsu māja nav izgāztuve. Tagad pārņem sajūta, ka pagalma atejas saturu kāds pasmēlis spainī, ienesis manā istabā un izgāzis uz grīdas. Lai būtu kā pie cilvēkiem. Noskatījos arī pēdējo sēriju, kurā dokumentēta seriāla uzņemšanas gaita. Vai manu dieniņ! Filmēšanas laukumā gāja vēl trakāk – lai sasaistītu divus teikumus, radošais un tehniskais personāls «un» vietā lietoja «maķ-peremaķ» visās nokrāsās. Sapratu, ka tāda ir seriāla veidotāju organiskā būtība, tādā vidē viņi dzīvo saskaņā ar savu daiļo slāvu dvēseli. Beigās vēl noklausījos latviešu aktieru izjustos pateicības vārdus režisoram, vēlmi strādāt viņa vadībā vēl un vēl, līdz iegrimu pārdomās. Bēdīgi, bet arī caur seriāliem mēs tiekam vilkti atpakaļ krieviskajā sadzīves zampā, nemanot aplīpam ar prastumu un paši par to priecājamies. Bēdīgi, ka šis radošais tandēms ir kļuvis par tādu kā toņa noteicēju pašmāju seriālu ražotnē TET oriģinālsaturs.

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali

Sludinājumi