Tur ir 100 metru garš grantēta ceļa posms (!), kas kļuvis jauniešu dzīvībām bīstams, un katra diena viņu Santjago sapņu ceļā uz profesionālo izglītību var būt pēdējā. Ikviens, kurš šķērso šā ceļa pirmo metru, var iet bojā no dubļainiem zābakiem, bet Tehnikuma apkopēja turpat arodskolas vējtverī aiziet ar sirdi. Šī drāma, kā vēsta Ogres mēra Helmaņa nesaudzīgais kritiķis – valsts radio darbinieks Edgars Kupčs –, ilgst jau gadu desmitiem, un, lai sižets būtu bagātīgāks, piemet klāt vēl kaut kādas ar 100 metru grantēto ceļu nesaistītas tiesvedības. Īsumā tā man šī drāma izskatās – naudas prasītāji ir sastrīdējušies ar naudas maka turētājiem un tagad mēģina uzpūst līdzīgu ziloni kā no Ogres muzeja reorganizācijas. Bet nevelk. Grantēti un nesalīdzināmi sliktākā stāvoklī esoši ceļi ir ikvienā pašvaldībā, pat Rīgā. Naudas visam nepietiek katrā pašvaldībā un visvairāk – Rīgā. Un arī tiesāšanās notiek katrā pašvaldībā – pat Rīgā. Un tā kā Rīgā veidojas vidējā aritmētiskā Latvijas sabiedriskā doma, iecere no 100 metru piemirkuša grants ceļa Ogrē uztaisīt nacionāla mēroga skandālu neizdevās. Cita lieta – tas, kā pašvaldībā komunicēja šo konfliktu, arī nav uzskatāms par izcilu sabiedrisko attiecību etalonu. Gan jau varēja elegantāk. Pacienāt domē nācējus ar tēju no slavenā Ogres porcelāna un iejūtīgi apskaidrot, ka atbilstoši labajai praksei publiskās naudas tērēšana nav saistāma ar to, cik skaļi nauda tiek pieprasīta.