Normundam Raubiškam un viņa dzimtai Lielvārdē ir dziļas saknes, kuras iesniedzas vismaz četrsimt gadu tālā pagātnē. Līdz pat Lāču Jurim, kurš ir kā atskaites punkts sazarotajai radu saimei. Stāsts par viņu un viņa piedzīvojumiem ir iespaidojuši arī Andreju Pumpuru, kurš to iedzīvinājis slavenajā eposā «Lāčplēsis».

Lieldienu brīvdienās, kā jau ierasts, daudzi dosies viesos vai pie dabas. Vieni šos svētkus atzīmē ar olu kaujām un kārtīgu izšūpošanos, bet citi, lietojot grādīgos dzērienus. Šādi svinot, pie auto stūres noteikti sēsties nevajadzētu, it īpaši, ja autovadītāja tiesības jau atņemtas par analoģisku pārkāpumu. Citādi brauciens var noslēgties ne vien tiesas zālē, bet arī cietumā.

Diez vai ir tā, ka svētku nav par daudz. Visa kā var kļūt par daudz, ja ir par daudz. Liela gudrība ir saprast vai vismaz mēģināt noķert svētku jēgu. Tas nenozīmē, ka jākļūst svētulīgam, jāvīpsnā, ja mana līksme nav tik vienāda ar cita prieku. Drīzāk jāmācās priecāties par savu un cita prieku.

Kā zaķis, kurš olas nedēj, kļuvis par Lieldienu simbolu? Atkal jau atgriežamies senos laikos – zaķi un truši vairojas ātri, tāpēc ir auglības simbols.