Cik pašsaprotami, ka manas paaudzes ļaudīm Jura Kulakova aiziešana šķiet kaut kas personisks. Cilvēki mirst visu laiku, jo vairāk gadu, jo biežāk gadās. Un attiecībā uz Kulakovu teikt «negaidīti» vai «pēkšņi» nešķiet īsti piemērots apzīmējums. Bet vienalga – šī nāve ir īpaša.