Sākotnēji dokumentu izstrādāt bija plānojusi pašvaldība, taču ar piesaistīto valsts finansējumu nepietika, un plāna izstrādi pārņēma Dabas aizsardzības pārvalde, kurai tas arī jādara pēc būtības. Un tagad, piesaistot biologu tik iecienīto kukaini – lapkoku praulgrauzi – un veidojot tam sugas aizsardzības plānu, sešām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tiks veidoti arī jauni dabas aizsardzības plāni: aizsargājamo ainavu apvidum «Ziemeļgauja», dabas liegumiem «Sitas un Pededzes paliene», «Mugurves pļavas», «Kaļķupes ieleja», «Raķupes ieleja» un dabas parkam «Ogres ieleja».
Dabas parks «Ogres ieleja» atrodas Ogres upes krastos Ogres un Madonas novados. Atšķirībā no citām aizsargājamām teritorijām «Ogres ielejā» ir sadrumstalotas īpašumtiesības. Daudz mazu zemes īpašumu – attiecīgi daudz interešu, kam jāpieiet ar cieņu un pietāti, lai upmalā labi justos ne tikai praulgrauzis ar biologiem, bet arī parasti ļaudis. Pārvalde skaidro, ka ielejas aizsardzības plāna izstrādē tiks vērtēti un plānoti dabas parkā nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi turpmākajiem 12 gadiem. Plāna uzdevums ir saskaņot dabas vērtību saglabāšanas, tūrisma un teritorijas ilgtspējīgas attīstības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un iedzīvotāju intereses.
Divas sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes jau ir notikušas. Apspriešanā Ērgļos piedalījās arī dabas raidījumu veidotājs Māris Olte. Viņš stāsta, ka nekādas radikālas izmaiņas, salīdzinot ar pašreizējo dabas aizsardzības plānu, te netiek plānotas. Taču, ja vietējie savos «snaudošajos īpašumos» vēlas darīt ko vairāk par čiekuru lasīšanu, tad šobrīd ir vērts pieteikt savas vēlmes Dabas aizsardzības pārvaldei. «Ogres ielejā» tūristu kļūst vairāk, cilvēki dodas pārgājienos – viņus interesē ērtas pastaigu takas, laivu piestātnes, ceļa norādes, piknikošana un citas patīkamas nodarbes pie dabas. Kas attiecas uz nozīmīgu mežizstrādi – tāda, visticamākais, dabas parkā nebūs iespējama. Tāpēc jau tas ir dabas parks, nevis izcirtums. Māris Olte gan stāsta, ka pirms pāris gadiem Ērgļu pusē ielejā tika atļauta viena izlases cirte. Tas bijis tiešām dīvaini, jo savvaļas ķiplokus – lakšus pat salātu tiesai tur noplēst nedrīkst, bet iedzīt padsmit tonnas smagu forvarderi atļāva. Jaunajā ielejas aizsardzības plānā šādas vaļības diezin vai tiks pieļautas. Praulgrauzim nepatiks.
Dabas aizsardzības pārvalde priekšlikumus par dabas parka turpmāko attīstību aicina iesniegt līdz 31. martam, vai nu rakstot pa vecai modei papīra vēstuli uz adresi: Dabas aizsardzības pārvaldei, Baznīcas ielā 7, Siguldā, LV-2150, vai uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
UZZIŅA
Dabas parks «Ogres ieleja» dibināts 2004. gadā un iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju «Natura 2000» tīklā. Tā platība ir 7521 hektārs, kas ietver Ogres upes ieleju un tai piegulošās teritorijas. Tur sastopamas Latvijā ļoti retās parkveida pļavas un savdabīgie ozolu, gobu un ošu meži upju krastos, kā arī vairāki citi Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi un retas augu un dzīvnieku sugas, tostarp «Ogres ielejai» raksturīgā daudzgadīgā mēnesene un augstais gaiļpiesis.
