Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda, ka viņa ieskatā pilnībā atteikties no malkas individuālajā apkurē nav iespējams, īpaši attālākos Latvijas reģionos, kur tā faktiski ir vienīgais apkures veids, kamēr tirgū nav aprobētas lieljaudas atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas centralizētajā siltumapgādē, ar nosacījumu, ja tā konkrētajā apvidū vispār ir pieejama.
CSP dati liecina, ka 2020. gadā mājsaimniecību siltumapgādē Latvijā – aptuveni 41% veidoja meža biomasas kurināmais, turklāt gadu gaitā šis rādītājs saglabājies salīdzinoši stabils. Uz šķeldu lielā mērā balstās arī Latvijas siltuma ražotāji. Atšķirībā no citām ES valstīm, īpaši Dienvidu valstīm, Latvijā kurināmo šķeldu šobrīd prioritāri iegūst kā mežizstrādes blakus produktu vai, piemēram, attīrot no krūmiem ceļmalas grāvjus. Attiecīgi Latvijas koksnes izmantošanas ierobežojumiem nav piemērojamas citām ES valstīm līdzīgas prasības. Tiesa gan, pērn pavasarī, ņemot vērā nepieciešamību mazināt gaisa piesārņojumu un arī energoefektivitātes prasības, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norisinājās diskusijas, atzīstot, ka Latvijā kopumā būtu nepieciešams mazināt malkas apkures risinājumus, tos aizstājot ar bezemisiju tehnoloģijām (siltumsūknis, elektroenerģija, saules kolektori) vai malkas apkuri aizstājot ar citām energoefektīvām apkures tehnoloģijām. Vienlaikus jebkādus pienākumus, ierobežojumus vai aizliegumus būtu jāattiecina uz lielākas jaudas sadedzināšanas iekārtām, bet individuālās apkures jautājumi jārisina ar atbalsta programmām un/vai tehnisko palīdzību.
Šādiem risinājumiem ir pieejamas Klimata un enerģētikas ministrijas atbalsta programmas mājsaimniecībām. EKII programma sniedz iespēju līdz 2029. gada 31. decembrim saņemt valsts atbalstu, lai uzstādītu savā dzīvojamā mājā videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas – saules paneļus, saules kolektorus, siltumsūkņus, granulu katlus un citas iekārtas. K. Melnis norāda, ka Latvija turpinās uzturēt prasību neierobežot mūsu valstī koksnes izmantošanu apkures vajadzībām, kas, kā jau iepriekš minēts, ir viens no visplašāk pieejamajiem un ilgtspējīgiem resursiem Latvijā.
Šobrīd Eiropas Komisijas priekšlikums, kas paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, par laimi, ir apturēts. Bet, pat ja tā nebūtu, diezin vai tas piespiestu mūsu valsts iedzīvotājus atteikties no malkas krāšņu izmantošanas individuālajā apkurē, gluži vienkārši tāpēc, ka daļai iedzīvotāju nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni, neraugoties uz atbalsta programmu.
Latvijā, tostarp Ogres novadā, ir vairāki simti tūkstošu mājsaimniecību, kas apkurei izmanto malku, tāpēc mūsu valsts interesēs ir saglabāt, ka arī primārā biomasa ir normāls enerģijas avots. Latvijas apstākļos atteikšanās no malkas apkures šobrīd šķiet utopija, protams, cits jautājums, ko iedzīvotāji savās krāsnīs nereti kurina, vai tiešām tā vienmēr ir tikai un vienīgi malka vai briketes – melnie dūmi no daža skursteņa liecina par ko citu, un, iespējams, arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc dabas draugi aizvien skaļāk iestājas par malkas krāšņu aizliegumu.
UZZIŅA
Mājokļu īpatsvars atbilstoši apkures veidam Ogres novadā 2020. gadā (%):
-
siltumenerģija – 50,91%;
-
kurināmā koksne – 38,02%;
-
malka – 28,29%;
-
elektroenerģija – 13,93%;
-
koksnes briketes – 11,07%;
-
dabasgāze – 9,05%;
-
koksnes granulas – 3,58%;
-
siltumsūknis – 2,71%;
-
saules kolektors – 0,55%;
-
koksnes atlikumi – 0,50%;
-
sašķidrinātā naftas gāze – 0,03%;
-
naftas 0,01%.
Piezīme: kopējais īpatsvars nav vienāds ar 100 procentiem, jo daļā mājokļu ir vairāk nekā viens apkures veids.
Informācijas avots: CSP
