Nepabeigto būvju īpašniekiem draud lielāki maksājumi

Tuvojoties 2026. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā jaunie Ogres novada saistošie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokli, daudzi īpašnieki sāk apzināties, kā tas ietekmēs viņu nepabeigtās būves. Dažiem tā ir gadiem atlikta mājas nodošana ekspluatācijā, citiem – negaidīti juridiski un finansiāli sarežģījumi. Kā šie jaunie noteikumi skars cilvēkus, kuriem dažādu iemeslu dēļ būvniecība ir ieilgusi? Dalāmies ar pieredzes stāstiem par reālām situācijām, ar kurām jau tagad saskaras īpašnieki Ogres novadā.

Jaunajos noteikumos paredzēts, ka ēkām, kuru būvniecība nav pabeigta noteiktajā termiņā, tiks piemērota paaugstināta nodokļa likme – 3% no lielākās kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka nepabeigtu būvju īpašniekiem var nākties maksāt ievērojami lielāku nodokli, ja ēka netiks nodota ekspluatācijā laikus.

Sākotnēji tika noteikts, ka visas būves, kuru būvniecība sākta pirms 2014. gada, jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 30. septembrim. Tomēr, ņemot vērā lielo nenodoto ēku skaitu Ogres novadā, pašvaldība pagarināja šo termiņu līdz 2026. gada 1. janvārim. Tā kā ēkas nodošana ekspluatācijā ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas prasa arī ievērojamus finanšu ieguldījumus, Ogres novada pašvaldība aicina iedzīvotājus nekavēties ar nepieciešamo dokumentu sakārtošanu. Piemēram, pasūtot būves kadastrālo uzmērīšanu Valsts zemes dienestā, tās izgatavošana var ilgt pat 8–9 mēnešus.

Mantojums kļuva par apgrūtinājumu

Vīrietis, kurš vēlējās palikt anonīms, piekrita dalīties savā pieredzē, kas saistīta ar ēkas nodošanu ekspluatācijā un mantojumu. Viņš ar brāli nonācis sarežģītā situācijā saistībā ar tēva atstāto mantojumu. Viņu tēvs devās mūžībā pirms dažiem gadiem, atstājot viņiem māju, kas būvēta pagājušā gadsimta beigās, bet līdz šim nav nodota ekspluatācijā. Lai gan šķietami šāds mantojums varētu būt vērtīgs nākotnei, realitātē abi dēli saskārušies ar nopietnām problēmām.

Tā kā katram jau ir savs mājoklis, viņi nolēma tēva īpašumu pārdot. Tomēr, lai to izdarītu, nepieciešams oficiāli nodot ēku ekspluatācijā. Šo procesu apgrūtina nianses, par kurām viņu vecāki, iespējams, līdz galam nebija aizdomājušies. Mājai uzcelta piebūve, kas atrodas pārāk tuvu kaimiņu žogam. Tā kā tāda nebija paredzēta sākotnējā projektā, bez kaimiņu piekrišanas nodošana ekspluatācijā nav iespējama. Diemžēl kaimiņi šo piekrišanu nesniedz, jo tādējādi tiktu samazinātas viņu iespējas rīkoties ar brīvo zemesgabalu, kas atrodas pie ēkas, pēc savas gribas.

Papildus tam piebūvei ir pamatīgi un izturīgi pamati, kas padara tās nojaukšanu par sarežģītu un finansiāli ietilpīgu procesu. Kā atklāj neapskaužamā situācijā nonākušais vīrietis, šobrīd šķiet, ka būtu vieglāk un lētāk māju nojaukt, nevis kārtot neatbilstības saistībā ar būvprojektu un nelegālo piebūvi.

Atlika pēdējo brīdi uz pēdējo brīdi

Otrs vīrietis, kuru uzrunājām, tāpat kā pirmais, vēlējās saglabāt anonimitāti. Viņš piekrita dalīties savā stāstā par dzīvi mājā, kas joprojām nav nodota ekspluatācijā, un atklāj, ka lielākais šķērslis, kas gadu desmitiem nav ļāvis šo procesu pabeigt, ir finanšu trūkums.

Viņa vecākiem pagājušā gadsimta 80. gados tika piešķirts zemesgabals. Tajos laikos jauna mājokļa būvniecība nebija viegls uzdevums – materiālu trūka, darbi virzījās lēni. Sākotnēji ģimene uzcēla nelielu saimniecības ēku, kurā dzīvoja, kamēr tika celta galvenā māja. Viņiem ļoti palīdzējuši kaimiņi, piemēram, ar ūdens apgādi.

Pēc dažiem gadiem māja bijusi gatava, un tajā varēja dzīvot, taču daži būtiski darbi, piemēram, apkures sistēmas izveide, netika pabeigti. Kā viņš atminas, naudas vienmēr bijis par maz, viss vienmēr ticis atlikts uz vēlāku laiku. Taču dzīve ritējusi uz priekšu – bērni auguši, paši kļuvuši par vecākiem, un mājas sakārtošana aizvien palikusi otrajā plānā. Vecāki izšķīrušies, mainījuši dzīvesvietas, māsa devusies savā dzīvē, un mājās palicis viņš ar savu ģimeni. Taču tad viņš saskāries ar nopietnām veselības likstām, kas vīrietim ilgstoši liedza strādāt, un tas vēl vairāk pagarināja procesu.

Tagad bērni jau devušies savās gaitās, viņš mājā dzīvo viens no algas līdz algai, dažkārt nākas pat aizņemties, un viņš apzinās, ka mājas pabeigšana ir vairāku tūkstošu eiro jautājums. Lai gan finansiāli situācija ir sarežģīta, viņš ir iecerējis beidzot sakārtot to, kas gadiem atlikts. Ja jaunie noteikumi nozīmēs lielākus izdevumus, viņš būs spiests maksāt, bet viņš cer, ka pēc iespējas drīzāk izdosies salikt visu «pa plauktiņiem».

Šie gadījumi vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir ievērot būvniecības normatīvus jau ēkas celtniecības procesā. Nereti šķietami nevainīgi pārkāpumi, piemēram, nelikumīga piebūve, var radīt lielus sarežģījumus nākotnē – gan attiecībā uz īpašuma nodošanu ekspluatācijā, gan tā pārdošanu.

Mājas nodošana ekspluatācijā – ar ko sākt?

Lai nodotu ekspluatācijā dzīvojamo māju, nepieciešams sagatavot virkni dokumentu, tostarp:

  • būvprojekta izmainītās daļas, ja tādas ir, ko būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt;

  • atzinumus no inženiertīklu turētājiem, kuru tīkliem ir pieslēgti ēkas īpašnieka ārējie inženiertīkli;

  • apliecinājums par decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrāciju u. c.

Kā vēsta Ogres novada pašvaldība, Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Minētais termiņš attiecas arī uz būvēm, kuru būvniecība uzsākta pirms 2014. gada, kā arī uz uzsāktajām pārbūvēm. Tādējādi, ja būve vai būves pārbūve šajā termiņā vēl nav nodota ekspluatācijā, būvatļauja ir jāpagarina.

Lai pagarinātu būvatļauju, īpašniekam Ogres novada pašvaldībā jāiesniedz iesniegums, klāt pievienojot:

  • ēkas novietnes (ja ir mainījies ēkas novietojums) un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu (ja būvprojektā paredzēti ārējo inženiertīklu būvdarbi vai ir mainījies šo tīklu novietojums) izpildmērījuma plānu;

  • Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veiktu ēkas datu reģistrāciju vai būves kadastrālo uzmērīšanas lietu;

  • uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju.

Noderīgi zināt, ka, arī pagarinot būvatļauju, pēc 2026. gada 1. janvāra nekustamā īpašuma nodokļa likme tiks paaugstināta uz 3%. Tāpēc Ogres novada pašvaldība aicina uzsākt ēku nodošanu ekspluatācijā nekavējoties.

Būvvaldes uzsāktā digitalizācija palīdz identificēt būves, kas nav nodotas ekspluatācijā. Ja tiek konstatēta šāda ēka, īpašniekam uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta informatīva vēstule. Taču bieži vien šīs vēstules nenonāk līdz adresātam, jo īpašnieks tās neizņem. Tāpēc turpmāk tās tiks sūtītas kā parastas vēstules uz īpašnieka deklarēto adresi, bet tiem, kam izveidota e-adrese, informācija būs pieejama tur. Iedzīvotāji tiek aicināti negaidīt pašvaldības paziņojumu, bet pašiem laikus interesēties par savu īpašumu statusu.

Sludinājumi

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali