Vakar smēlām jūru, cik jaudājām, šodien mencas raud

Menca (Gadus morhua) galvenokārt izplatīta Kurzemes dienviddaļā – Dienvidkurzemes novadā, īpaši Liepājā un Nīcā, pavasarī un rudenī. Mencu krājums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc šobrīd pilnībā ir aizliegta mencu specializētā zveja, savukārt piezvejā tā atļauta stingri noteiktos limitos, kuriem tiek rūpīgi sekots līdzi.

1938.gadā mencu nozvejas patiesi bijušas gigantiskas – Latvijas zvejnieku kopējie lomi bijuši 33 710 centneru, no kuriem Liepājas zvejas rajonā noķerti 25 349 centneri. Mūsu gadsimta pēdējā desmitgadē visaugstākais rādītājs sasniegts 2014. gadā – 126 tonnas, bet no 2018. līdz 2020. gadam – tikai pa vienai tonnai.

Kritiskais krājums: kādēļ tā?

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups par jau ieilgušajām nedienām ar mencām izsakās pragmatiski:

“Austrumbaltijas mencas kritisko krājuma stāvokli nosaka bioloģiskās izmaiņas pēdējās desmitgadēs. Mencu augšana, nobarotība (garuma un svara attiecība) un izmērs, kādā mencas sāk nārstot, ir būtiski samazinājies. Šo bioloģisko parametru izmaiņas skaidri liecina par krājuma neveselīgo stāvokli un ierobežoto spēju atjaunoties. Dabiskai mirstībai saglabājoties ļoti augstā līmenī, krājumā būtiski ir samazinājies arī lielo zivju īpatsvars. Mūsdienās vairums Austrumbaltijas mencu sāk nārstot, nesasniedzot pat 20 centimetru garumu. Gadsimta sākumā šis izmērs bija 35–40 centimetri.

Kopumā mencu lēno augšanu, slikto nobarotību un augsto dabisko mirstību nosaka ekosistēmas izmaiņas: 1) zemais skābekļa saturs ūdenī negatīvi ietekmē mencu metabolismu, kā arī piegrunts barības objektu pieejamību; skābekļa zemais saturs negatīvi ietekmē arī nārsta sekmes; 2) samazināta barības objektu pieejamība galvenajos mencu izplatības rajonos; reņģe un brētliņa galvenokārt ir izplatīta Baltijas jūras centrālajā un ziemeļu daļā, kamēr menca – vairāk uz dienvidiem; 3) parazītu negatīvā ietekme uz mencām; mencu aknās pēdējos gados konstatē aizvien vairāk parazītu, kas neļauj mencai uzkrāt barības rezerves. Parazītu izplatību veicina pelēko roņu skaita pieaugums, kas ir starpsaimnieki minētajam parazītam.”

Ko iesaka zinātniskais padoms? Tas, līdzīgi kā pirms gada, ieteicis pilnībā aizliegt Austrumbaltijas mencas zveju. Tomēr, lai to realizētu, nāktos aizliegt faktiski visas citas zvejas Baltijas jūrā, jo menca ir piezveja visās citās zvejās. Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās noteikt specializētās mencas zvejas liegumu 2024. gadā, pieļaujot tikai mencu piezveju tādā pašā apjomā kā pirms gada – 595 tonnas. Latvijas nozvejas kvota šogad Baltijas jūrā Austrumbaltijas mencas krājumā ir 51 tonna.

Vai sālītu mencu var ēst ar skābiem kāpostiem?

Valodniece Janīna Kursīte “Virtuves vārdenē” (2012) citē teicējus: ““Mācījāmies Alsungas vidusskolā, ņēmām līdzi no mājām, no Pāvilostas, kaltētas mencas, grauzām pa ceļam, suiti par mums brīnījās” (Guna Grimsta, Kurzeme) un “Varbūt menca bija galvenais ēdiens Liepājas tumšo ielu iedzīvotājiem, bet arī pārtikušāki to cienīja” (Valters, Kurzeme).

Vācu okupācijas laiku pavārgrāmata “Taupīga saimniece” (1942) mums iesaka sālītu mencu un skābu kāpostu sautējumu: “Mencas nomērcē, atdala asakas, sadala sīkākos gabaliņos, sautē kopā ar kāpostiem un ripiņās sagrieztiem sīpoliem. Sautējumu pārlej ar ūdeni, lai kāposti tikko apņemti. Apmaisot sautē. Kad kāposti un mencu gabaliņi mīksti, sautējumu tumē ar aukstā ūdenī atšķaidītiem kviešu miltiem. Galdā pasniedz ar sausiem kartupeļiem.”

Mūsdienās pilsētas vētru un dzintara krastā firmas ēdiens ir “Liepājas menciņi”, kas allažiņ garšo gan tūristiem, gan pašmāju gardēžiem. Būtiska ir arī atmosfēra – vai promenādes gaisotnē vai priežu ieskautajā Bernātu “Dzintariņā”, tāpat Liepājas vecpilsētas krodziņos – tā ir tik rosinoša kopā pasēdēšana, jo garīgums un ēdmaņa iet roku rokā, viena otru papildot.

“Iekšzemes produktu ēdieni” (1933) mums liek priekšā recepti, kur mencas baudāmas kopā ar skābiem gurķiem: “Speķi sagriež mazos, četrkantīgos gabaliņos un kopā ar sagrieztu sīpolu sacep katliņā caurspīdīgu, tad pievieno porciju gabaliņos sagrieztas (no asakām atbrīvotas) mencas un 3–4 daļās sagrieztus kartupeļus, visu pārlej ar karstu ūdeni vai buljonu, tā ka mencas ir apņemtas. Sautē zem vāka apmēram 26 minūtes. Kad kartupeļi mīksti, pievieno četrkantīgos gabaliņos sagrieztus skābus gurķus, tumē mērci ar ūdenī iejauktiem miltiem un beidzot pievieno skābu krējumu. Pasniedz karstu pusdienās un vakariņās.”

Kā jau vairākkārt atgādināts – mūsdienās ar mencām uzmanīgi! Saudzēsim šīs vērtīgās zivis! Ja Centrāltirgus Zivju paviljonā arī atradīsiet kādu mencu, cerēsim, ka tā nozvejota likumīgi un zivs jūrā baudījusi visas labturības iespējas.

 

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali

Sludinājumi