Olimpiskās spēles dod papildu motivāciju

Evelīna Ķēniņa jau kopš pirmsskolas laikiem nodarbojas ar vieglatlētiku. Zināmā mērā viņas ceļu uz sportu nobruģēja ģimene, jo vecākais brālis spēlēja futbolu, bet māsa jau trenējās vieglatlētikā. Tagad Evelīnai ir 13 gadu, rudenī viņa uzsāks mācības Ogres Centra pamatskolas 8. klasē un plāno turpināt aktīvi sportot. Meitene atzīst, ka nevar to izskaidrot, bet vieglatlētika viņai joprojām ļoti patīk, tādēļ trenējas ar aizrautību. Patlaban viņa koncentrējas uz divām skriešanas disciplīnām – 400 metru distanci un 300 metriem ar barjerām. Evelīna uzsver, ka barjerskriešana prasa daudz darba ieguldīt skrējiena tehnikā – kā pareizi pārskriet pāri barjerām, un tas nav nemaz tik viegli, kā citiem dažreiz no malas izskatās.

Evelīnas Ķēniņas pirmais treneris bija Edgars Kļaviņš, bet šogad viņa pirmo sezonu trenējas Zigurda Kinča vadībā. Meitene stāsta, ka sākotnēji vairāk koncentrējusies uz tāllēkšanu: «Edgars Kļaviņš man mācīja tāllēkšanu, un rezultāti bija ļoti labi. Tāpat pie viņa apguvu arī vienkāršus skriešanas pamatus, izturību, ātrumu.» Evelīna arī bieži skatījusies vieglatlētu sacensības nesen aizvadītajās Olimpiskajās spēlēs, cenšoties saskatīt un atrast arī kaut ko sev noderīgu. «Mēs ar treneri ļoti daudz runājām, īpaši par manām disciplīnām – 400 metriem,» saka Evelīna Ķēniņa. «Jāņem vērā, ka aiznākamajā gadā 300 metru barjeras nomainīs 400 metru barjerotā distance. Tādēļ mēs cītīgi sekojām līdzi un runājām, cik sarežģīti ir skriet vairākas dienas pēc kārtas, kā arī par to, cik smagi trenējušās sportistes, lai apgūtu un izkoptu skriešanas tehniku un varētu startēt Olimpiskajās spēlēs.»

Evelīna uzskata, ka Olimpiskās spēles viņu motivē strādāt treniņos vēl cītīgāk. Viņas pirmais mērķis ir iekļūt Latvijas izlases sastāvā un braukt uz Baltijas čempionātu. Viņa uzskata – ja to izdosies īstenot, tad noteikti nākotnē parādītos iespēja tikt arī uz Olimpiskajām spēlēm. Bet patlaban viņa izbauda treniņu procesu, ir apmierināta ar esošajiem apstākļiem un ir priecīga, ka radusi labu saikni ar jauno treneri un kolektīvu.

Sports prasa lielu plānošanu

Vēl viena perspektīva vieglatlēte, kas trenējas Ogres novada Sporta centrā, ir Ance Stukāne. Līdzīgi kā Evelīna, arī Ance rudenī uzsāks mācības Ogres Centra pamatskolas 8. klasē un pamazām gatavojas arī aktīvai treniņu sezonai vieglatlētikā, bet šobrīd vēl izbauda divu nedēļu ilgu pauzi. Ance vieglatlētikā nonāca pēc tam, kad jau gāja tautas dejās un Mūzikas skolā, bet vecāki kādā brīdī nolēma, ka vajadzētu iekļaut nodarbju lokā arī sportu. Viņas vecākais brālis jau agrāk trenējās vieglatlētikas grupiņā pie Zigurda Kinča, tāpēc arī Ances izvēle bija pamēģināt savus spēkus šajā sporta veidā.

Mūzikas skolu Ance Stukāne jau ir pabeigusi, bet joprojām turpina dejot tautas dejas, jo ļoti vēlas nākotnē tikt uz Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem un uzstāties tur. Ance nenoliedz, ka mācību laikā kopā ar skolotājiem un treneri nākas ļoti precīzi izplānot grafiku, lai varētu paspēt uz visām nodarbībām, taču līdz šim vienmēr tas ir izdevies. Parasti Ancei mācību gadā treniņi sanāk trīs reizes nedēļā, bet vasarā viņa cenšas tikt uz katru nodarbību, un tās jau ir piecas treniņu dienas nedēļā. Olimpiskajām spēlēm Ance lielu uzmanību nepievērsa, noskatījusies tikai finālu skrējienus un pašu svarīgāko. Viņai uzreiz kļuva skaidrs, ka ir jāiegulda ļoti daudz darba, lai varētu turp tikt. Meitene plāno turpināt trenēties un sasniegt savu maksimāli iespējamo līmeni un saglabā cerības, ka nākotnē varētu startēt arī šādās grandiozās sacensībās. Bet Ances tuvākie plāni ir tiekties pēc iespējamām godalgām pašreizējā līmenī – Latvijas un Baltijas čempionātos.

Svarīga savstarpējā sadarbība

Abu meiteņu treneris Zigurds Kincis uzskata, ka Ogrē ir ļoti daudz labu vieglatlētu, jo šeit atrodas teicamas sporta bāzes, kas ļauj aizvadīt kvalitatīvus treniņus, kopš pagājušā gada – arī ziemā. Viņš domā, ka šie faktori noteikti stimulēs jaunu talantu parādīšanos. Tāpat Zigurds Kincis uzsver veiksmīgas treneru sadarbības nozīmīgumu. Viņam personīgi tāda ir izveidojusies ar citu vieglatlētikas treneri – Edgaru Kļaviņu. «Pirms diviem gadiem vienojāmies, ka viņš ņem trenēt jaunu grupiņu ar maziem bērniem, bet pieredzējušākā grupa pāriet manā pārraudzībā,» saka Zigurds Kincis. «Neviens netiek vētīts pēc talantīguma, es pārņemu visu viņa izveidoto jauno sportistu kolektīvu. Pirms diviem gadiem atnāca pirmā grupa, pagājušajā gadā – otra. Šogad plānots pārtraukums, jo nākamie vēl nav sasnieguši vajadzīgo vecumu, bet pēc gada būs jauns papildinājums. Mēs esam vienojušies, ka pārņemšana notiek U14 vai U16 kategorijā.»

Zigurds Kincis atzīst, ka viņš līdz tam pārsvarā bija strādājis ar lielākiem sportistiem, vismaz pusaudžiem vai jau pieaugušajiem, tādēļ sākumā darbs ar jaunākiem bērniem šķitis kā liels izaicinājums. Taču tagad viņš uzskata, ka šāds vārds varbūt pat skan pārāk skaļi un viss ir labākajā kārtībā. «Es sevi pilnībā ieguldu vieglatlētikā, esmu vairākas grupas izaudzinājis par augsta līmeņa sportistiem, tāpēc zināju, ka nebūs problēmas arī ar jaunajiem atlētiem,» treneris pārliecināti teic. «Audzēkņu noteikti nav pārāk daudz, un ikviens jauns darbiņš, kas saistīts ar vieglatlētiku, man dod papildu enerģijas lādiņu. Katram arī jādara tas, kas patīk un padodas. Edgars Kļaviņš ir izcils treneris darbā ar mazajiem bērniem, un viņam noteikti jāturpina iesāktais. Savukārt man izdevies pierādīt sevi lielo sportistu trenēšanā, tāpēc jāvirzās tālāk šajā jomā. Kad ikviens dara to, kas viņam vislabāk sanāk, rodas iespēja gūt vislabākos rezultātus.»

Zigurds Kincis atgādina vēl vienu visiem zināmu patiesību – lai būtu pamats cerībām uz panākumiem, sportistam un trenerim jābūt kopējam redzējumam. «Man nepieciešama vēlme darboties ar konkrētajiem atlētiem, savukārt viņiem jāgrib strādāt manā vadībā,» uzsver Zigurds Kincis. «Protams, visiem sportistiem jāatrod savs treneris, jo ne katrs bērns pie visiem treneriem attīstīsies un varēs savu talantu realizēt vienlīdz labi. Taču, ja ir sapratne un abpusēja vēlme sadarboties, audzēkņu attīstība notiek pareizā virzienā.»