Skolai ir tāda īpatnība, ka tā ir izvietota četrās adresēs: Suntažos divās ēkās (skola un bērnudārzs), Lauberē – pirmsskolas iestāde, Ogrē, kur mācās bērni ar ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Skolas telpas savām nodarbībām izmanto arī Ogres Mūzikas un mākslas skola. Nākamgad Suntažu pamatskolas ēku gaida rekonstrukcija – koncentrējot mācību telpas jaunajā piebūvē, tādējādi tiks atslogota pils ēka, kuru turpmāk varētu vairāk izmantot pasākumiem un tūrismam.

Lai gan šovasar mācības beidza pēdējā 12. klase (pirmais izlaidums bija 1956. gadā), skolas direktoram Mārtiņam Lejam nezūd cerība, ka kādreiz te atkal būs 10.–12. klase. Diemžēl gan demogrāfijas tendenču, gan pamatskolas beidzēju izvēļu dēļ gan Suntažos, gan arī Ķegumā vidusskolas posmu piepildīt nav izdevies, kālab tās pārtapušas par pamatskolām. «Ja manā skolas laikā vairāk nekā puse devīto izvēlējās palikt mācīties vidusskolā, tad tagad arvien vairāk izvēlas apgūt profesiju. Daudzi šā gada devītie plānoja turpināt izglītoties kādā no profesionālajām skolām, arī Ogres Tehnikumā, un tas ir pareizi tad, ja netiek domāts par akadēmisko izglītību kādā no augstskolām,» teic Mārtiņš Leja, kura dzimtā puse ir Lauberes pagasts. Savulaik, kad viņam nācās izvēlēties, kur turpināt izglītību pēc pamatskolas beigšanas – Madlienā vai Suntažos, viņš izvēlējās Madlienu. No tā laika atmiņā sporta sacensības, kurās vislielākā stīvēšanās bija ar suntažniekiem.

Astoto gadu vada skolu

Vaicāts, vai Suntažu vidusskolā nonāca uzreiz pēc augstskolas, Mārtiņš Leja atbild, ka tādas domas nebija. Pedagoģiskās prakses laikā apņemšanās no skolas turēties pa gabalu pat vēl vairāk nostiprinājās. Taču – nekad nesaki nekad. Pagāja divi gadi pēc Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolvēšanas, un viņš kļuva par Lauberes bērnu nama vadītāju. No vienas puses, tas viņam bija liels pārbaudījums, jo tur vienuviet dzīvoja ne tie vieglākie bērni, kuriem turklāt bija dažādas atkarības. Bija pat tik smags gadījums, ka viens puisis no pārdozēšanas nomira. Diemžēl tas tāpēc, ka vienmēr atradās pieaugušie, kuri neuzskatīja ne par ko peļamu nopirkt nepilngadīgajam alkoholu vai pat sagādāt narkotikas. Taču, no otras puses, tas arī deva rūdījumu. Bērnu nama audzēkņi mācījās Suntažu skolā, un skolas direktore, kad beidza darba gaitas, uzrunāja viņu, mudinot startēt konkursā uz vidusskolas direktora amata vietu. Mārtiņš Leja uz to pieteicās un tika atzīts par labāko pretendentu.

Nu jau astoto gadu viņš ir Suntažu skolas direktors. Kādu laiku vadīja arī sporta stundas, taču tagad no tā atteicies, ja nu tikai aizvieto kādu kolēģi, ja nepieciešams. Tas tāpēc, ka direktora darbs saistīts ar dažādiem pienākumiem, ko nevar pakārtot stundu sarakstam.

Viņš nenoliedz, ka ir brīži, kad uzmācas doma mest plinti krūmos un mainīt amatu. Šobrīd gan ir apņemšanās sagaidīt mirkli, kad paša meita šeit sāks skolas gaitas, un, kas zina, varbūt tad izlems ko mainīt savā karjerā. Taču vislielākās šaubas par izvēlēto ceļu uzmācās kovida laikā. Tas bija milzīgs pārbaudījums visiem izglītības jomā strādājošajiem: attālinātā mācību procesa organizēšana, pēc tam skolēnu atgriešanās skolas sienās ar visu drošības protokolu ievērošanu, testēšanu un maskām. Turklāt tolaik iekrita arī skolas akreditācija. Tieši tad nācās pārņemt arī Suntažu internātskolas skolēnus un tur piedāvātās programmas.

Atbalsta personālu vajag vairāk

Kopumā skolā tiek piedāvātas četras programmas – pamatizglītības un trīs – bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp garīga rakstura traucējumiem. Ja šādu bērnu kādā vecuma posmā (vienu līdz divu gadu robežās) ir vairāki, tad tiek veidota atsevišķa klase ar savu stundu sarakstu, taču atsevišķos priekšmetos (sports, vizuālā māksla) viņi mācās kopā ar citiem, arī skolas pasākumos visi ir kopā. Pagājušajā mācību gadā tāda apvienotā klase tika izveidota 1. un 2. klases bērniem. Kopumā skolā ir 12 skolēnu, kuri mācās kādu no speciālajām programmām. Ar gadiem šādu bērnu ir arvien vairāk, un to konstatē jau pirmsskolā. Tam ir arī pluss, jo agrīnā prevencija ļauj pieslēgt atbalsta mehānismus pēc iespējas agrāk, tādējādi gūt labākus rezultātus bērna garīgajā attīstībā.

Skolas direktors uzsver, ka nevienam bērnam netiek atteikts šeit mācīties – ja nepieciešams, tiek meklēts veids, kā viņam sniegt atbalstu, un sadarbībā ar Ogres novada Izglītības pārvaldi – tas arī tiek atrasts. «Nevar rīkoties pēc principa – mums šis bērns ir neērts, jo sagādā liekas raizes un rūpes, tāpēc neuzņemsim pie sevis vai arī panāksim, ka viņš no mums aiziet. Diemžēl šādas tendences ir vērojamas, un tad nu veidojas modelis – vienā skolā speciālo bērnu tikpat kā nav, citā – to ir daudz. Vajadzētu būt tā, ka šādi bērni ir vienmērīgi izkliedēti pa visām skolām, jo jāņem vērā arī speciālo pedagogu un atbalsta personāla pieejamību.»

Tie, kuriem ir smaga garīga atpalicība, apmeklē filiāli Ogrē. Mārtiņš Leja akcentē, ka tā ir piemērota mācību vieta tiem bērniem, kurus vecāki negrib atstāt internātā (Ogres novadā tāds modelis ir Valdemāra pamatskolā Jumpravā), bet gan ik dienu vest uz mājām. Ik gadu šajā klasē ir vidēji septiņi skolēni, un ar viņiem strādā divi pedagogi, kā to paredz noteikumi. Labākais speciālās izglītības modelis, viņaprāt, ir Mārupes vidusskolā redzētais, kur ir arī ļoti labs atbalsta personāls.

Suntažu skolā ir viens pedagoga palīgs uz pilnu slodzi, kurš pamatā darbojas sākumskolas posmā, taču ar to ir par maz, tāpēc nākamajā mācību gadā plānots piesaistīt vēl otru, skaidro skolas direktors, piebilstot, ka tas dotu iespēju palīdzēt arī 7.–9. klašu skolēniem, kam ir problēmas, piemēram, matemātikā. Diemžēl mazā skolā nav iespējams nodrošināt slodzi ne logopēdam, ne psihologam. Suntažos psihologs ir vienu reizi nedēļā, un tajā dienā veidojas gara rinda ar tiem, kam vajadzīga konsultācija vai atzinums jāsagatavo. Bet logopēds, kurš būtu ar mieru uz šejieni atbraukt, ir gandrīz ar uguni jāmeklē. Par laimi, sociālais pedagogs gan skolai ir savs un uz pilnu slodzi, un tas ir liels atspaids skolas direktoram gan darbā ar skolēniem, gan vecākiem.

Cīņa ar mazākuma negācijām

Šī paaudze, kas šobrīd iet skolā, ir dzimusi ar viedierīcēm rokās un ir grūtāk motivējama mācīties, atzīst Mārtiņš Leja. Ne visi, protams, taču ir daļa tādu, kas neko negrib darīt, kuriem ar uzvedību ir problēmas, kuri traucē darbu stundā vai ilgstoši neapmeklē skolu. Nākas ar viņiem runāt, runāt ar vecākiem, ir reizes, kad jāpiesaista policija vai citi atbildīgie dienesti. Šie skolēni prasa no skolotājiem un direktora lielus spēkus, atņemot laiku, ko varētu veltīt tiem, kuri grib mācīties un kuri jāgatavo olimpiādēm un konkursiem. «Visā tajā cīņā ar mazākuma negācijām

dažkārt esmu palaidis garām to, ka kāds skolēns, izrādās, ir uzvarējis konkursā. Un tas mani šajā darbā patiesi nomāc. Arī vecāku bezspēcība, jo, lūk, viņi ar bērnu netiek galā, bet tajā pašā laikā uzskata, ka skolai tas ir jāprot un jāpanāk. Ja bērns neciena savus vecākus un viņam nav iemācīts izturēties pret citiem ar cieņu, kāpēc gan lai viņš klausītu svešus cilvēkus? Ja viņa valoda sastāv no trīsstāvīgajiem krievu lamu vārdiem, kurus viņš nekaunas lietot stundas laika, un pasūtīt skolotāju viņam šķiet pieņemama lieta, jo apzinās, ka par to nekas nebūs. Vai viņš iekāptu autobusā un šoferim atļautos ko tādu teikt? Nē taču, jo apzinās, ka tad viņu izsēdinās. Skolēnam, lūk, ir tiesības, kas nav skolotājam. Kādu produktivitāti var gribēt, ja skolēns stundu burtiski dezorganizē?» nopūšas Mārtiņš Leja, atzīstot, ka šis viņa darba aspekts nereti ir tas, kas liek apsvērt darba maiņu. Ir skolotāji, kas tā arī dara, un tāpēc nav jābrīnās, ka vakances nesarūk.

Stabili demogrāfijas rādītāji

Runājot par demogrāfijas tendencēm, Mārtiņš Leja uzsver, ka Suntažos tuvākajos gados nav paredzama tās lejupslīde, un tas nozīmē, ka 1. klasēs skolēnu skaits varētu turēties robežās no 15 līdz 20. Tāds daudzums ir visās klasēs, kas laukos ir labs rādītājs. Sava ietekme uz kvantitatīvajiem rādītājiem ir ģimeņu «staigāšanai» – ja tajās ir vairāki bērni, tad pārcelšanās uz citu dzīvesvietu uzreiz iecērt robu skolēnu skaitā. Vēl mīnuss ir tas, ka pagastā nav brīva dzīvojamā fonda – līdzko kāds dzīvoklis tiek izlikts pārdošanā, tas ātri vien tiek nopirkts. Savā ziņā tas ir apliecinājums tam, ka cilvēkiem ir interese par dzīvi šajā pusē, un nav tā, ka visi raugās Rīgas vai Pierīgas virzienā.

Vaicāts par ukraiņu bēgļu bērniem, direktors norāda, ka pirms kāda laika viņu bija vairāk, proti, gandrīz katrā klasē pa kādam. Nu lielākā daļa ir aizbraukuši atpakaļ uz dzimteni vai devušies uz citu Eiropas Savienības valsti. Patlaban 2. klasi pabeidza viens skolnieks, kurš latviski jau diezgan labi saprot. Iespējams, ka vēl kāds nāks klāt. Tas arī ir liels izaicinājums, jo ar saziņu ir sarežģīti – ne visi bērni, ne visi skolotāji runā krieviski.

Lai gan pedagogu sastāvs noveco, skolā ienāk arī jauni spēki, tostarp skolas absolventi. Piemēram, jaunā angļu valodas skolotāja ir mācījusies šajā skolā. Mārtiņam Lejam prieks, ka pirmsskolā ir gados jauns kolektīvs un ik pa laikam kāda auklīte izvēlas studēt pirmsskolas pedagogu programmā, kas ļauj diplomu iegūt divarpus gados, tostarp nepilna laika studijās, kas dod iespēju darbu apvienot ar mācībām. Latvijas Universitātes filiāles ir dažādās vietās, piemēram, Cēsīs, kas ir suntažnieku iecienīta pedagoģijas studiju vieta.

Ne visiem iznāk pilna slodze

Tuvojas jaunais mācību gads – un, ja kopumā pedagogu štats ir nokomplektēts, tomēr ir arī vakance, kas nav joprojām aizpildīta, proti, tiek meklēts datorikas skolotājs, kuram tiktu piedāvāts arī direktora vietnieka postenis IT jomā. Ja parasti pa vasaru kāds uz vakanci piesakās, tad šobrīd neviens pat nav interesējies par piedāvājumu, kas finansiāli ir pat labs – pilna slodze noteikti tiktu nodrošināta.

Jāņem vērā, ka līdz ar skolas statusa maiņu – ir skolotāji, kuriem slodze vairs neiznāk. Tas, protams, neattiecas uz matemātikas un valodu skolotājiem, taču uz citu priekšmetu – gan. Šā iemesla dēļ jau pērn, kad vidusskolā palika tikai 12. klase, daļa pedagogu sāka piestrādāt kur citur, piemēram, valsts ģimnāzijās Ogrē vai Siguldā.

Par laimi, izdevies atrast otrās svešvalodas pasniedzēju – vācu valodas pratēju no savu skolotāju vidus, un 4. klase jau gadu mācījās vienu stundu nedēļā. Viņš neslēpj, ka gribētos skolēniem piedāvāt ko eksotiskāku, kā spāņu/portugāļu valodu, kas tiek runāta daudz plašākā areālā nekā vācu valoda. Šis jautājums ir gana sarežģīts, jo nav jau to svešvalodas skolotāju. Arī vācu valodu māca skolotāja nopietnos gados, un skolas direktors ir priecīgs, ka viņa neatteicās to darīt. Krievu valodu tie, kuri sāka to apgūt, pabeigs. Līdz šim atteikums to mācīties saņemts no vieniem vecākiem, kuriem bērns iet 7. klasē. Šobrīd tiek meklēts risinājums, kā to nodrošināt. Viens no modeļiem – ja salasās vairāki bērni no dažādām skolām, tad piedāvāt mācības tiešsaistē pēc stundām. Varbūt ar laiku to var izveidot kā pulciņu. Problēma ir arī mācību līdzekļi. Tie visi ir jāpērk, grāmatas ir dārgas, it īpaši jau svešvalodās.

Par «Skolas 2030» projektu arī Mārtiņam Lejam kopumā nav tas pozitīvākais skatījums – pārejot no vecās uz jauno programmu, tās negāja kopā, veidojās robi, sākot jau no pirmsskolas. Piemēram, nebija skaidrs, vai sešgadniekam jāprot lasīt. It kā jā, it kā nē. Galu galā izrādījās, ka ir jāprot. Nav noslēpums, ka 1. klases skolotājam nākas krietni pasvīst pie lasītprasmes.

Liela saimniecība

Ne tikai izglītības procesa organizēšana, bet arī lielā skolas kompleksa apsaimniekošana prasa daudz laika un enerģijas. Vēl jo vairāk šovasar, kad direktora vietnieks saimnieciskajā darbā izlēma no skolas aiziet. Tagad tas viss ir uz direktora pleciem. Par laimi, Ogrē, Suntažu ielā 2 (cik zīmīga adrese!), telpas ir svaigi izremontētas – par tām galva nav jālauza. Savukārt Lauberes pirmsskolas izglītības iestādē, kurā ir divas grupiņas, jāuztur kārtībā visa bijusī skolas ēka un apkārtne. Un kur tad vēl lielā saimniecība Suntažos. Skolas ēka ir iespaidīga – daļa telpu ir pils ēkā, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, daļa – 1984. gadā uzceltajā korpusā.

Skolas reorganizācijai ir arī pluss, jo tā saņems Eiropas Savienības finansējumu infrastruktūras sakārtošanai (vidusskolām ārpus novada administratīvā centra, kas pārtop par pamatskolām). Projekts paredz koncentrēt kabinetus jaunajā korpusā. Pirmajā stāvā tiks atjaunots vestibils un gaitenis, divi dabaszinību kabineti, kā arī no otrā stāva tiks pārvietots direktora un lietveža kabinets. Otrajā stāvā tiks izveidoti un paplašināti sociālo zinātņu un humanitāro mācību priekšmetu kabinetu bloki, arī matemātikas kabinets. Trešajā stāvā būs liels un mūsdienīgs dizaina, tehnoloģiju un datorikas kabinets, atjaunotas labierīcības un sākumskolas klases. Tāpat trešajā stāvā tiks izveidota plaša bibliotēka un lasītava. Projektā plānota arī mēbeļu un mācību telpu aprīkojuma iegāde daļai mācību telpu. Skolai ir arī plāni attiecībā uz pili, kur atrodas pagasta un skolas muzejs (pils tornis ir iecienīta apmeklētāju vieta, jo no tā paveras skaists skats uz Suntažiem). Līdz ar mācībām paredzēto telpu koncentrēšanu jaunajā daļā vēsturisko ēku varētu vairāk izmantot dažādu pasākumu rīkošanai un tūrismam.

Jāatgādina, ka projekta kopējās izmaksas ir 4 044 913,84 eiro, tostarp Atveseļošanās fonda finansējums – 3 342 904 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 702 009,84 eiro. Suntažu vidusskolas atjaunošanai piešķirti 30% no finansējuma, Ķeguma vidusskolai – 34% un E. Kauliņa Lielvārdes vidusskolai – 36%. Kopējais projekta īstenošanas ilgums ir 24 mēneši. Šogad paredzēts veikt projektēšanu, bet pārbūve tiks sākta ne vēlāk kā nākamā gada vasarā.

_______________________________________________________

Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”

#SIF_MAF2024