Programma vēsta par intriģējošiem notikumiem teju veselas diennakts garumā: no septiņiem rītā līdz vēlam vakaram un cauru naksniņu līdz teiksmainam miglotam rīta svīdumam. Tā īsti nesatumst – Jāņu iesāktā balto nakšu burvība turpinās. Bet tagad ir agrs rīts, jābrauc, jāskatās, jāredz, jābūt iekšā – tālab jāmēģina visu atainot tagadnes formā, kaut arī jebkurš garām skrienošais mirklis jau pagātne. Pašā agrumā jauki izvēlētajā pļavā pie pagasta pārvaldes rosās ziedu, kompozīciju mākslinieki. Nosaukt, kas no viņiem galvenais, būtu risks, jo darbs top kopā. Galvenais ir iznākums. Burvīgs, saskanīgu ziedu pušķu celiņš aizved līdz centrālajai ziedu mākslas kompozīcijai, ko bez acīgas aplūkošanas grūti tulkot. Kā redzes atjautības uzdevumā – uzmini nu! Jā, kad man kāds pačukst priekšā, topu gudrāks un paskaidroju citiem zinātkārajiem: re, tas lielais, līkumainais ziedlapu tēls ir zelta saksofons, re, tā ar to jauko karodziņu kātiņa smailē ir ceturtdaļnots, re, kur vēl sīkas notiņas, bet mākslas darba dzīlēs burvīgi spēlē kaut kāda dievišķa mūzika, kas sevi apliecinās spoži teju veselas diennakts garumā, ilgumā – dvēseles dziļumā.

Jāsteidz uz Madlienas bibliotēku, kur novadnieces Ingrīdas Sūnas tekstilmākslas izstāde. Bibliotekāre Daina Liepa (sen un tuvu pazīstama) sagaida laipni. Ar aizturētu elpu skatāmies, Daina lūdz uzmanīgāk pavērot, no kādiem ikdienā nepamanītiem sīkiem, sīkiem nieciņu simtiem, tūkstošiem top lielas, gaumīgas gleznas. Daina izkārto tikšanos ar pašu mākslinieci Ingrīdu Sūnu. Vienkārša, laipna un pretimnākoša. Koncentrēti pastāsta arī par miniatūrajiem materiāliem, kuri ieaužas savdabīga tekstila gleznās. Sevišķu iespaidu atstāj viss, arī no dabas materiāliem smalki veidotais dekors. Par to nav jāstāsta, tas ir jāredz: izstāde atvērta un aicina ne tikai madlieniešus: dedzīgi iesaku! Laiks skrien.

Esam svētku atklāšanas vietā, kas pazīstama ar zīmīgu nosaukumu «Pie trim eglēm». Egles simbolizē trīs zvaigznes Brīvības pieminekļa smailē! Tajā pašā vietā, kur ziedu kompozīcijās iekrāsota mūzika, pulcējas ļaudis, pūtēju orķestris «Madliena» ar savu trausli eleganto diriģenti Katrīnu Martu Stoku priekšgalā, bet pāri visiem izceļas mūziķa sarkanīgajā formā imponējošais staltais svētku organizators – Kultūras nama vadītājs Andis Bičevskis. Arī eleganti tērptā pagasta pārvaldes vadītāja Inga Elme. Jāatkārtojas jau nez kuru reizi, bet piemirst nedrīkst: sirdi tīkami pacilā Mareka Liepas allaž gaumīgā fona mūzika, orķestrītis ar saksofona tīkamām improvizācijām, mikrofona, arī apskaņojuma sevišķā tīrība, kas ne katram dodas rokā tik viegli… Mūziķi pilnā sastāvā. Anda kodolīga, vienkārša uzruna, ko tikpat vienkārši, cilvēciski papildina pagastmājas Inga. Pūtēju orķestrim piemīt kaut kāds grūti nodefinējams fenomens, par ko paaudžu paaudzēs teic «tauru skaņās, kad viļņojas gaiss», sirdi no krūtīm laukā vien velk. Tādēļ ar aplausiem neskopojamies un svētkos esam iegājuši ar visām «maņām»…

Programma piesātināta, jālūko pa zīmīgam mirklim ķert no visa kā. Pēc svētku atklāšanas sporta laukumā pie Madlienas vidusskolas tuvāk iepazīstos ar Rolandu Kalniņu, kas vēlāk izrādīsies lielisks strītbola sacīkšu organizētājs. Nē, nē, to apzīmējumu «lielisks» viņš izpelnījies jau krietni pirms šī notikuma, jo arī programma vēsta – «Madlienas strītbola turnīra 2. posms pie skolas un stadionā». Tātad posms jau bijis, un posmi turpinās. Rolands labi zināms, tālab pajokoju: «Ahā, tu tak pagastmājas Daigas palaidņa puika!» Pret tādu «gratulējumu» jaunietim nebija nekādu iebildumu, un savu solījumu par sacīkšu rezultātiem viņš izpildīja godam! Tātad! Pēcpusdienā apbalvošana! Pirmo vietu godam izcīnījusi komanda «Ūdens» – Raivo Bunde, Miks Kļaviņš, Artūrs Bāze, Ēriks Vilde. Otrās vietas ieguvējiem īsti asprātīgs paramilitārs apzīmējums «Pilna aptvere» – Guntis Jākabsons, Toms Stradiņš, Nils Ozoliņš, Gvido Zaļmežs. Uz goda pjedestāla bronzas pakāpiena «Ropaži» – Kristaps Dzenis, Mārtiņš Prūsis, Rolands Šakins, Elvis Riekstiņš. Iemetu aci laukumā: redzams, ka puiši nav iesācēji, spēlē ar galvu, saprotas no pusvārda, nekādu strīdu! Rolands pateicas spēlētājiem, līdzjutējiem – it īpaši Madlienas veikalam «Elvi» (Toms Zablockis). Savukārt mans lielais paldies tev, Roland: bez palīgiem kā bez rokām!

Sports, māksla, atpūta, izklaide iet roku rokā. Izdomāts, padomāts, izdarīts daudz. Svētku laukumā pie Kultūras nama lielā «Nītaureņu» telts ar milzu nodarbēm mazajiem un lielākajiem, kur, neviena nekomandēti, ar svarīgām izteiksmēm sejā visi kaut ko konstruē, projektē, būvē: iespējams, savas sapņu pilis vai būdiņas. Ar lepnumu apstājos pie «Ķeipenes piparkūku» stenda, kur atkal bezgala laipni, runātīgi un asprātīgi rosās Līga Andriksone – pārstāve no dzimtas uzņēmuma, kas kotējas augstu – ne tikai tuvākā apkārtnē, bet arī tālākā, piemēram, lielveikalā «Rimi». Labsirdīgi pasmejamies, ka Madliena bez «Ķeipenes piparkūkām» nav Madliena…

Tieši dienas vidū pūtēju orķestru koncerts pie Madlienas dievnama. Pirms tam multimediāls ceļojums laikā «Madlienas Visuma bērni» kinoteātrī «O divi», pēc tā grupas «Galaktika» koncerts estrādē «Ozolzīle». Par koncertu pie dievnama ar Kultūras nama darbinieci Sarmīti Āboliņu patriecam labsirdīgi, labvēlīgi. Vai nav jauki iekārtots: no mūziķu tauru skaņām – pašā Dieva ausī! Katram zināms, ka mūzika ir Dieva valoda… Saule sāk kveldēt, tālab klausītāji, skatītāji manās ēnā, bet mūziķi izturīga tauta: spēlē gan tveicē, gan lietū, gan vējos. Bet bija labi: Dievs, daba, darbs pasaudzēja. Pirmais uzstājas vietējais pūtēju orķestris «Madliena». Kā allaž – viegli un muzikāli eleganti, kur uzsvaru uz skanējumu te maigi notur it kā spalgās trompetes, te klarnetes, saksofoni, flautas, te tvirtu sulīgumu piešķir «resnais gals» ar basiem, eifonijiem, tromboniem, bet ritmu itin profesionāli notur bundzinieks ar visiem saviem sitamajiem instrumentiem. Reizēm tīkami pavērot, kā diriģentes Katrīnas Martas Stokas smailā zizlīša galam tik precīzi paklausa ik instruments, ik uzsvars, ik pieklusinājums, ik takts, uztakts. Skaisti, meistarīgi! Pēc madlieniešiem ne mazāk pacilājoši uzstājas Madonas pūtēju orķestris sava diriģenta Andreja Cepīša vadībā: ar izdomu, atraktīvi!

Beidzot vilinošais svētku gājiens, kuram radoši gatavojušies visi: iestādes, uzņēmumi, indivīdi, grupas un, atvainojiet, kaut kā neiet pie sirds jaundarinājums «kopiena» jau no pirmatnējās kopienas laikiem… Pie pašām Kultūras nama durvīm piebraukusi uzņēmuma «Forsteri» goda kariete tiem, kam gājiena ceļš par grūtu. Starp citu – lieliski padomāts! Soļu pacilātībai gatavi pūtēji. Vēl mirklis, un ar pirmo marša takti gājiens sākas! Arī man savs treniņa prieciņš: labāka kadra dēļ kādus pāris kilometrus noskrienu itin raitā riksī… Atkal padomāts: Pašvaldības policija drošības labad centrā uz brīdi aptur satiksmi, caurbraucēji saprotoši smaida, līksmi māj ar rokām! No Kultūras nama, izmetot plašu loku cauri centram, gājiens tuvojas svētku kulminācijas vietai – estrādei «Ozolzīle»! Visas sēdvietas skatītāju aizpildītas. Klusums pirms mūzu vētras. Nopriecājos par skatuves arhitektonisko veidojumu: pamatīgais kupols skatuves aizmugurē brīnišķīgi savāc katru skaņu, kopumu un raida klausītāju virzienā: mikrofons teju zaudē nozīmi.

Pacilāts, muzikāli aizraujošs apvienotais pūtēju orķestru koncerts. Atklāj Madonas pūtēji ar diriģenta Andreja Cepīša aranžētām tautas dziesmu melodijām – «Seši mazi bundzinieki», «Caur sidraba birzi gāju», «Kur tu teci?». Spēlē orķestris «Pociems» – diriģents Viesturs Ozols – Dīna Džonsa (Dean Jones) «The Big Splash»! Pēc madlieniešu Džeimsa Riča (James Rich) «Yakety Sax» atskaņošanas – publika īpaši atdzīvojas Jura Kulakova populārajā «Gandrīz tautas dziesma» izpildījumā, ko spēlē madonieši, kas līdzīgi iešūpo arī ar Frīdmena, Henkoka «Dejo visu nakti»! Man šis skaņdarbs šķita – koncerta nagla. Visu repertuāru pārstāstīt nav jēgas: nav nozīmes runāt par to, kas jādzird. Tad spēlē apvienotais pūtēju orķestris. Vienā vārdā  – iespaidīgi! Pa kārtai diriģē visi trīs orķestru diriģenti. Negribas kādu izcelt. Koncerta fināls izdodas lieliski. Ar to viss vēl nebeidzas. Svētku organizācijas dvēsele Madlienas Kultūras nama vadītājs Andis ar ziediem un piemiņas veltēm pateicas visiem, visiem. Saraksts ir garš! Bet vislielāko atzinību pelnījis pats Andis. Paldies, Andi! Svētki turpinās, seko elektroniskās mūzikas koncerts dievnamā, pēc tam balle, ko atklāj pūtēji, tad muzikanti, kurus pazīstam visi, – Juris, Normunds, Kaspars, Aigars – visi madlienieši no grupas «Madlienas zēni». Līdz rītam spēlē Juris Neretnieks ar savu grupu «Kolibri».