Dzintars Žvīgurs Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldi vada jau divus gadu. Viņš atzīst, lai kaut ko uzlabotu, nākas mazliet paciest arī kādas neērtības. Lielvārdē ir noslēgušies vai tuvojas noslēgumam vairāki vērienīgi, pēdējo gadu laikā īstenoti projekti. Daži no tiem pilsētu pārvērtuši par lielu būvlaukumu, radot zināmu neapmierinātību.

«Jā, varbūt bieži vien tas, kā mēdz teikt, uzsit asinis vai rada dusmas, bet, kad ir gala rezultāts, esam priecīgi par sakārtoto infrastruktūru. Vislielāko neapmierinātību raisīja epopeja, kas bija saistīta ar projekta «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Lielvārdē» īstenošanu trijās kārtās, kā arī paralēli notiekošo piecu Lielvārdes ielu (Rembates, Stacijas, Andreja Pumpura, Meža un Uzvaras ielas) pārbūve. Taču rezultātā izbūvētas astoņas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, jauni ārējie kanalizācijas inženiertīkli ar kopējo garumu 23 166,31 metrs, kā arī kanalizācijas spiedvadi ar kopējo garumu 2628,28 metri. Šobrīd darbi pabeigti arī trijās ielās un tās nodotas ekspluatācijā. Faktiski pabeigtas arī atlikušās divas ielas, būvniekiem atliek vien novērst nelielus defektus,» skaidro Dz. Žvīgurs. Pozitīvāks piemērs ir «Latvijas Valsts ceļu» īstenotā, pērnā gada nogalē noslēgtā autoceļa «Rīga–Daugavpils» pārbūve Lielvārdes pilsētas posmā, kur veikta ceļa seguma nomaiņa, izbūvēta jauna gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, pārbūvētas autobusa pieturvietas, apgaismojums, atjaunots 1938. gadā izbūvētais tilts pār Rumbiņu. Kas attiecas uz Kaibalu, tur visi ceļi nav asfaltēti, taču tiek greiderēti un atputekļoti pieejamā finansējuma robežās.

Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs atzīst, ka daudzviet Lielvārdē problēmu rada gājēju ietvju neesamība. Pirms daudziem gadu desmitiem būvētās ielas nebija paredzētas tik intensīvai satiksmei, kāda tā ir šobrīd, un, lai pasargātu gājējus un riteņbraucējus no apdraudējuma, vietās, kur tas iespējams, tiek domāts par gājēju celiņu izbūvi. Viena no problēmām ir tā, ka, lai varētu ko izbūvēt, pašvaldībai jāpieņem lēmums par zemes atsavināšanu, kā tas ir, piemēram, no autoceļa «Rīga–Daugavpils» līdz Andreja Pumpura muzejam, kur vienā posmā ceļam piegulošās zemes pieder juridiskai personai. Tomēr gājēju celiņš taps, vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka Lielvārdē, Edgara Kauliņa alejā, ir izbūvēta jauna šķeldas katlumāja, lai iedzīvotājiem būtu alternatīva gāzei un apkures sezonā varētu izvēlēties lētāko kurināmo. Pa ceļu, kur nav ietves un iedzīvotāji pārvietojas kājām, intensīvāk brauks smagās mašīnas, tāpēc ir jārisina jautājums, lai gājēju un riteņbraucēju pārvietošanās būtu droša.

Top divi bērnudārzi

Šobrīd noslēguma fāzei tuvojas divi lieli projekti – pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība. «Viens jauns bērnudārzs būs pretim Lielvārdes pamatskolai, kur būvniecība jau ir noslēguma fāzē. Pirmsskolas izglītības iestādes ēka paredzēta 1834 kvadrātmetru platībā, nodrošinot vietu 120 bērniem. Uz jaunajām telpām pārcelsies pirmsskolas izglītības iestāde, kas šobrīd darbojas Lielvārdes pamatskolas ēkā. Bērnudārza vajadzībām tiek atjaunota arī kādreizējās Kaibalas pamatskolas vecā, vēsturiskā ēka, kur jau iepriekš bija darbojies bērnudārzs, kas pēc negatīva Būvniecības valsts kontroles biroja atzinuma saņemšanas tika aizvērts. Tomēr pašvaldība pieņēma lēmumu ēku atjaunot un veikt energoefektivitātes pasākumus, virtuves mezgla un ēdamzāles atjaunošanu. Tiks nodrošināta vides pieejamība, izbūvēts jauns rotaļlaukuma komplekss,» stāsta Dz. Žvīgurs, piebilstot, ka tiek īstenoti arī ne tik vērienīgi projekti, piemēram, savulaik pie autoceļa «Rīga–Daugavpils» bija uzstādīta viedzīme ar norādi uz kolhozu «Lāčplēsis», kas savu mūžu bija nokalpojusi, morāli un fiziski novecojusi. Pērn, sagaidot pilsētas svētkus, viedzīme ir atjaunota, to iespējams izgaismot, mainot krāsas, piemēram, pielāgojot valsts svētkiem.

Policijas darbs Lielvārdē

Pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja darbu saraksts ir garš, un tie ir dažādi. Dzintars atzīst, ka tieši tāpēc vēlējies strādāt pašvaldībā, jo katra diena ir savādāka. Daļu aizņem administratīvais darbs, gan pildot likuma un normatīvo aktu prasības, gan, piemēram, saskaņojot topogrāfijas vai apgrūtinājumu plānus, lemjot par tirdzniecības atļauju izsniegšanu un daudz ko citu. Ir arī jāuzklausa dažādas iedzīvotāju sūdzības, piemēram, par bīstamiem kokiem. Pašvaldībā ir attiecīga komisija un speciālisti šīs sūdzības kritiski izvērtē.

«Ja vienam konkrētais koks šķiet bīstams, cits vaimanā, kāpēc nozāģēts tik skaists koks, bet tam kokam ir caurs vidus! Paši esam ņēmuši zāģi rokās un gājuši zāģēt krūmus un kādus mazos kokus, jā, ikdiena nav vienveidīga. Uzskaitīt visus darbus, kuriem galu neredz, būtu diezgan sarežģīti,» saka pārvaldes vadītājs, kuram oficiāli pieņemšanas diena ir otrdiena no pulksten piecpadsmitiem līdz pulksten astoņpadsmitiem, iepriekš pierakstoties, taču iedzīvotāji mēdz atnākt arī ārpus pieņemšanas laika.

«Ir cilvēki, kuriem vajag vienkārši izrunāties, reizēm izpaust sakāpinātās emocijas, viņam vajag, lai kāds uzklausa, un ar to arī pietiek, bet arī tāds ir pārvaldes vadītāja darbs. Protams, ir arī konstruktīvas sarunas un pamatoti iesniegumi. Sūdzības ir dažāda rakstura, ir arī absurdas, bet principā tās atkarīgas no teritorijas apsaimniekošanas un no sezonālā gada laika,» skaidro Dz. Žvīgurs, piebilstot, ka, piemēram, pārvaldē vērsušies iedzīvotāji un pauduši neizpratni, kāpēc Lielvārdē likvidēta Pašvaldības policija. Pārvaldes vadītājs skaidro, ka Lielvārdē par drošību sūdzēties nevar un policija nekur nav pazudusi, tikai mainījusi lokācijas vietu. Kopš reģionālās reformas īstenošanas Ogres novadā izveidota vienota Pašvaldības policija. Iepriekš likumsargi bāzējās telpās Lielvārdē, Raiņa ielā 5, kur atrodas arī medicīnas pakalpojumi, tagad šīs telpas nodotas Lielvārdes jauniešu centram, bet likumsargi pārcēlušies uz telpām Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes ēkā, kur iepriekš atradās Valsts policijas postenis. Likumsargi ik pa brīdim dodas izsaukumā, bet ar laiku būs noteiktas pieņemšanas dienas, kad policisti atradīsies uz vietas, lai cilvēks varētu atnākt aprunāties vai uzrakstīt iesniegumu, ja kādu iemeslu dēļ to izdarīt digitāli nav iespējams.

Trūkst apbedījuma vietu

Risināmo jautājumu lokā ir arī apbedījumu vietu trūkums Lāčplēša un Lielvārdes kapos. «Reljefa īpatnības dēļ Lielvārdes kapos situācija ir sarežģīta. Lāčplēša kapos paplašināšanas iespējas ir, bet nav īstenojamas uzreiz, jo, iespējams, būs jāpārskata teritorijas plānojums. Lielvārdē ir trīs kapi, trešajos kapos, kuriem nav nosaukuma, bet kuri tautā saukti kā Ozolleju kapi, ir brīvas apbedījumu vietas, taču iedzīvotāji šos kapus uztver kā pareizticīgo kapus un luterāņi, kā arī katoļi tos izvēlas nelabprāt. Esam pieraduši pie tradicionālajām vērtībām – cilvēka guldīšanas zemē zārkā, kas aizņem samērā lielu platību – lai cilvēku apglabātu noslēgtā zārkā, jābūt noteiktai kvadratūrai, dziļumam, lai veiktu virsapbedījumus, jāpaiet noteiktam laikam. Risinājumi ir, bet tie lielā mērā atkarīgi no pašiem iedzīvotājiem – ja cilvēki izvēlas savus tuviniekus kremēt, tad šīs prasības attiecībā uz nepieciešamo platību aizgājēja piemiņas vietai ir mazākas. Laiki mainās, mainās paražas,» saka Dz. Žvīgurs, piebilstot, ka, ja nav pieņemama kremēšana, Ogres novads ir liels un var izvēlēties glabāt tuvinieku kādā citā novada kapsētā, kur ir brīvas vietas. Arī tas šobrīd daudziem šķiet nepieņemami, jo ir jāmēro tāls ceļš, lai apkoptu tuvinieku kapu kopiņas, bet nereti rodas situācijas, kad nemaz nav, kas kopj tuvinieku kapus. Nevar paredzēt, kurp kuru var aizvest dzīves līkloči. «Tas ir jautājums, par kuru vajadzētu sākt aizdomāties. Neviens, protams, virs zemes neapglabāts nav palicis. Domājam, bet tā nav ātri atrisināma problēma. Kā jau minēju, Latvijā aizvien populārāka kļūst kremēšana, un man ir doma par urnu sienas izveidošanu, kā tas ir jau citviet pasaulē, bet tā pagaidām ir tikai mana ideja,» norāda Dz. Žvīgurs.

Nekustamā īpašuma tirgus aktīvs

Jādomā ne vien par mirušajiem, bet arī par dzīvajiem. Pārvaldes vadītājs atzīst, ka aizvien vairāk ir izjūtams dzīvojamā fonda trūkums – ne vien, lai sniegtu sociālo palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, bet arī, lai varētu piesaistīt jaunus un kvalificētus speciālistus, piemēram, pedagogus. Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs norāda, ka Lielvārde ir visnotaļ pievilcīga vieta dzīvošanai. Zinot, cik attīstīta šeit ir kultūras un sporta dzīve, tā ir vieta, kur Dzintars arī pats noteikti gribētu dzīvot, ja vien dzīvesvieta jau nebūtu izveidota Ogrē. Viņš ar prieku novērojis, ka tā domā arī daudzi citi, kuri Lielvārdi izvēlas par savām mājām.

«Lielvārde ir ļoti piemērota tiem, kuri vēlas mazliet mierīgāku vidi nekā Rīga. Nekustamā īpašuma tirgus ir aktīvs, un Lielvārdē tā situācija šobrīd ir tāda, ka pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. Pieaudzis pieprasījums arī pēc dzīvokļiem kādreiz tik nemīlētajā Avotu ielas masīvā, kas atrodas patālu no pilsētas centra, bet kur tagad ir gan skola, gan top jauns un moderns bērnudārzs. Būvniecība notiek arī apbūves gabalos. Gandarījums, ka potenciālu Lielvārdē saskata arī uzņēmēji, kuri cita starpā ir izrādījuši interesi arī par jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību, un jau tiek būvētas jaunas mājas Ausekļa ielā,» atzīst Dz. Žvīgurs. Kopā Lielvārdē ir 52 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, trīs no tām ir Kaibalā. Tie ir pāris kilometri līdz Lielvārdes centram, un līdzās ir Daugava, arī šajā pusē notiek būvniecība. Sešās no mājām ir četri līdz pieci dzīvokļi. 90 procenti māju ir pieslēgtas centralizētajai apkurei.

Lielvārdē pietiekami plaši pieejami arī pamata medicīnas pakalpojumi. Pašvaldības ēkā Raiņa ielā 5 pieņem ģimenes ārsti, ir zobārstniecība, aptiekas, arī rentgens. Raiņa ielā 9a darbojas Daiņa Širova klīnika. Dz. Žvīgurs atzīst, ka par medicīnas pakalpojumu trūkumu divu gadu laikā viņš nav saņēmis nevienu sūdzību. Jautāts par darba iespējām, pārvaldes vadītājs skaidro, ka daudzi iedzīvotāji darbu atraduši turpat, Lielvārdē, – strādā iestādēs, veikalos, arī pastā, kas joprojām pieejams. Lielvārdē ir arī «Ādažu gaļas nams», divas kafejnīcas, daudzi strādā lauksaimniecībā. Protams, ir cilvēki, kuri uz darbu dodas ārpus Lielvārdes, jo satiksme ir gana laba gan Ogres, gan Aizkraukles virzienā. Gan pieaugušajiem, gan bērniem ir arī plašas iespējas brīvā laika pavadīšanā – viņi var iesaistīties gan kultūras dzīvē, gan sportā, jo abas šīs jomas Lielvārdē ir lielā cieņā. Ja Ogrē sports numur viens ir basketbols, tad Lielvārdē tas ir florbols, kas ir augstā līmenī. Kur izklaidēties ir arī pašiem mazākajiem – viņiem pieejami bērnu rotaļlaukumi. Tiesa gan, daļai no tiem nepieciešams remonts, kas arī ir paredzēts pašvaldības darbu plānā.

Profesionāls pagastvecis

Dzintars Žvīgurs, kurš iepriekš astoņus gadus vadīja Mazozolu pagasta pārvaldi, atzīst, ka, pārnākot strādāt uz Lielvārdi, kontrasts, protams, ir liels – darba apjoms, uzdevumu dažādība un problemātika nenoliedzami atšķiras. «Arī Mazozolos bija daudz darāmā un diena bija piepildīta. Ja Lielvārdē uz konkrētu vietu var nokļūt kājām, Mazozolos nereti bija jānobrauc 15–20 kilometru. Tolaik, šķiet, biju jaunākais pārvaldes vadītājs Latvijā – kad sāku strādāt, man bija 27 gadi,» atceras Dzintars.

Pirms tam viņš bija strādājis valsts iestādē – Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālajā aparātā, kur, kā pats atzīst, birokrātijas šķitis nedaudz par daudz. Pašvaldības viņa skatījumā ir daudz autonomākas un elastīgākas. «Ir daudz jautājumu, ko varam izlemt paši, un tas man šķita saistoši, ka, strādājot pašvaldībā, savu novadu varētu padarīt labāku, piemēram, savas kompetences ietvaros iesaistoties iekšējo un saistošo noteikumu izstrādes procesā. Tas ir darbs, kas man patīk. Mazozoli ir tālākais Ogres novada pagasts ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu. Cilvēki bija pieraduši, ka pagastvecis ir vietējais, kurš pārzina cilvēkus, mājas, un te atbrauc neko nezinošs cilvēks no Ogres... Manā skatījumā – pārvaldes vadītājs, tas ir darbs. Tu nevienu nepazīsti, neesi nevienam parādā, nevienam neko neesi apsolījis. Tu izdari darbu tā, kā tam vajadzētu būt, un brauc mājās. Līdzīgi ir arī Lielvārdē – izdari darbu pēc labākās sirdsapziņas un brauc mājās. Svarīgākais, vai esi gatavs iedziļināties problēmās un tās risināt,» saka Dz. Žvīgurs, kurš, starp citu, ir profesionāls pagastvecis – izpratni par pašvaldības darbu un tās darbību reglamentējošajiem tiesību aktiem Dzintars ieguva, studējot tolaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes studiju programmā «Ekonomika», apakšprogrammā «Reģionālā attīstība un pārvalde», un, kā pats atzīst, studējis jomā, kas viņu patiesi interesē.

Jautāts, kur atgūst spēkus pēc darba dienas, Dzintars teic, ka tas ir ceļš, kas pavadīts uz darbu un no darba, kad var pārdomāt gan dienā veicamo, gan paveikto. Ceļš uz Mazozoliem bija krietni ilgāks, līdz Lielvārdei tās ir nepilnas 20 minūtes, un atslodzi mentālajam darbam Dzintars rod, mājās veicot dažādus fiziskus darbus, kas tobrīd nepieciešami. Protams, tā ir arī kultūras pasākumu apmeklēšana.

26. un 27. jūlijā Lielvārdē notika pilsētas svētki ar moto: «Gaismā ir mūsu spēks». Jautāts, ko varētu novēlēt sev un Lielvārdes pilsētas un pagasta iedzīvotājiem, Dzintars Žvīgurs teic: «Sev varu novēlēt pacietību, bet iedzīvotājiem būt lepniem par to, kur viņi dzīvo, ka Lielvārdi viņi var saukt par savām mājām, par to, ka Ogres novadu viņi var saukt par savu novadu. Es gribētu novēlēt arī viņiem būt pacietīgiem. Novēlu cienīt savus kaimiņus un vienam otru, arī tās kultūrvēsturiskās vērtības, kas ir Lielvārdē.»

Uzziņa:

Saskaņā ar pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2021. gadā Lielvārdes pilsētā un pagastā reģistrēti 7074 iedzīvotāji, 2022. gadā – 7192, bet 2023. gadā Lielvārdē – 6205 iedzīvotāji, tajā skaitā līdz darbspējas vecumam 1010, darbspējas vecumā 3997, pēc darbspējas vecuma 1198. Lielvārdes pagastā: 967, tajā skaitā līdz darbspējas vecumam 188, darbspējas vecumā 625, pēc darbspējas vecuma 154.