Pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā Latvijā notiks tikai 2026. gada 1. septembrī. Bet līdz tam vēl turpināsies segregācija un krievu bērnu diskriminācija, liedzot viņiem pilnvērtīgu izglītību valsts valodā. Nākamgad tā dēvētā bilingvālā apmācība turpināsies trešajās, sestajās un devītajās klasēs. Tas nozīmē, ka trešdaļa izglītības satura bērniem joprojām tiks pasniegts krievijas valsts valodā. Tā notiks arī Jaunogres vidusskolā, kas, reorganizējot skolu tīklu, no septembra pārtop pamatskolā. Kā lasāms Ogres novada Izglītības pārvaldes mājaslapā: «Jaunogres vidusskola ir vienīgā mazākumtautību izglītības iestāde Ogres novadā, kurā mācās 596 skolēni, izveidoti 25 klašu komplekti. Skolas darba pamatfunkcijas nodrošina 54 pedagogi un 23 tehniskie darbinieki.» Direktors - Aleksandrs Horuženko.

Skolai šis ir nozīmīgu pārmaiņu laiks. Taču skolas vadības maiņa šo pārmaiņu gaitā nav plānota. Kopš 2017. gada skolu vada Aleksandrs Horuženko, un nedz pašvaldība plāno viņa nomaiņu (vismaz publiski par to netiek runāts), nedz arī viņš pats grasās atkāpties no amata. Lai gan dibināts iemesls tam būtu atrodams ne tikai viņa sociālo tīklu ierakstos, kas laika gaitā ir krietni izrediģēti, bet arī LPSR VDK dokumentu arhīvā jeb tā dēvētajos čekas maisos zem šķirkļa «Г un Х». Tur atrodas vervēšanas kandidāta kartīte uz Horuženko Aleksandra Vladimiroviča vārda. Savervēts 1989. gada oktobrī. Pēdējais ieraksts kartītē liecina, ka viņa statuss VDK pagarināts līdz 1991. gada 13. decembrim. Iepriekš jautājums par Horuženko lojalitāti Latvijas Republikai tika aktualizēts pašvaldību vēlēšanu gaitā 2021. gadā. Viņš startēja no «Saskaņas» saraksta kā piektais numurs un toreiz Centrālo vēlēšanu komisiju kandidāta iesniegumā vispārpieņemtajā kārtībā informēja, ka nav sadarbojies ar okupācijas varas specdienestiem: «Deputātu kandidāts ir norādījis, ka: nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.» Līdz kandidāta sniegto ziņu patiesuma izvērtēšanai, kā tas notika, piemēram, ar nu jau notiesāto Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu, toreiz netika. Nebija nepieciešamības, jo «Saskaņa» novada domē netika ievēlēta.

Horuženko faktu sauc par pīli

«Ogres Vēstis Visiem» sazinājās arī ar pašu Horuženko, lai sniegtu viņam iespēju skaidrot atrašanos čekas maisos. Horuženko apgalvo, ka pirms četriem gadiem jau bijis spiests taisnoties un, ja nepieciešams, varot to darīt atkal: «Tie ir meli. Pīle.» Viņš nekad neesot sadarbojies ar padomju specdienestiem. Kad tā čekas kartīte pirms vēlēšanām atklājusies, viņš vērsies ar pieprasījumu Satversmes aizsardzības birojā, un birojs saskaņā ar Horuženko teikto esot atsūtījis atbildes vēstuli, ka datu par viņa sadarbību ar padomju dienestiem neesot. Horuženko apsolīja arī redakcijai atsūtīt šo dokumentu. Pagaidām tādu neesam saņēmuši. Un te arī būtiski piebilst, ka juridiskas sekas attiecībā uz sadarbības faktu saskaņā ar likumu rada tiesas nolēmums, nevis kādas iestādes vēstule: «Pamatojoties uz VDK likuma 7.2 panta piekto daļu, arhīva tīmekļvietnē publicētajos VDK dokumentos esošā informācija ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.»

Čekas kartīte uz Horuženko vārda nav nedz izdomājums, nedz arī pīle. Tā tur atrodas, un tas ir neapstrīdams fakts. Cita lieta, ka par aģentu īstenotām aktivitātēm kartītes neko nestāsta bez attiecīgā aģenta personas lietas. Bet aģentu lietu Latvijā nav, jo tās visas pagājušā gadsimta 80. gadu beigās vai 90. gada sākumā tika izvestas uz Krieviju, tāpat kā aģentu sniegtā informācija VDK operatīvo uzskaišu lietās. Tomēr, tā kā Horuženko ir skolas direktors un mūsdienās strādā ne vien ar krievu, bet arī ukraiņu bēgļu bērniem, arī šāds nepilnīgs fakts – personas kartītes esamība čekas maisos – ir publiskas iztirzāšanas vērts.

«С Днем Победы!», biedri...

2016. gada nogalē, kad Ogres novada dome lēma par Horuženko iecelšanu amatā, izvērtās plašākas diskusijas par kandidāta piemērotību, ienākot izglītības sistēmā no uzņēmējdarbības vides. Skolas kolektīvs virzīja citu kandidatūru. Tomēr tieši pieredze uzņēmējdarbībā bija pozitīvs faktors, lai deputāti lemtu par labu Horuženko. Akceptu deva arī Izglītības un zinātnes ministrija. Par aģenta kartīti tolaik netika runāts, jo VDK arhīvi plašākai sabiedrībai tika atklāti vien 2018. gada nogalē pēc daudzus gadus ilgušām politiskām debatēm. Novada Izglītības pārvalde par Aleksandra Horuženko atrašanos čekas maisos ir informēta. Pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs skaidro, ka šādi riski tiekot vērtēti un kā iestādes vadītājs viņš cieši sadarbojoties ar Valsts drošības dienestu. Pārvalde arī regulāri sniedzot VDD nepieciešamo risku informāciju, savukārt risku izvērtēšana jau esot VDD ziņā: «Viņi ir lietas kursā par esošo situāciju. VDD izglītības jomu vērtēja jau drīz pēc kara sākuma.» Bet detalizēti par konkrētu personu viņš neesot tiesīgs runāt.

Pieminot sarunā kara sākumu, Grigorjevs ar to domāja krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā. Taču pirmais iebrukums Ukrainā šī kara gaitā notika jau 2014. gadā, okupējot un anektējot Krimu. Tas ir svarīgi, jo periodā kopš kara sākuma Latvijas krieviem bija iespēja nostāties Ukrainas un Latvijas pusē. Ne visi to darīja un pat pēc atkārtotā – pilna mēroga iebrukuma – turpināja izplatīt kremļa naratīvus, kur NATO un ASV virza pasauli uz III pasaules karu, krievija ir «atbrīvotāja», Latvijā izplatās nacisma sērga un tādā garā. «С Днем Победы!», biedri...

Internets neko neaizmirst

Dienu pēc mūsu sarunas no Horuženko profila feisbukā tika izravētas vairākas bildes. Taču internets neko neaizmirst. Un arī tā VDK vervēšanas kandidāta kartīte uz viņa vārda informatīvos nolūkos ir brīvi pieejama aplūkošanai un izpētei. Ar skolu direktoriem Latvijā tiek noslēgti beztermiņa līgumi. Kā norāda Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, ja direktora darbā nav konstatēti pārkāpumi vai būtiski riski, kas nav savienojami ar atrašanos izglītības iestādes vadītāja amatā, pārtraukt darba tiesiskās attiecības nav pamata. Arī sadarbība ar VDK automātiski nenozīmējot liegumu strādāt. Savukārt personas publiskās izpausmes sociālo tīklu vidē, kamēr tās neapdraud Latvijas valsts pamatus, – tā esot domas un vārda brīvība, ar ko Latvija atšķiras no agresorvalsts krievijas. Neizdarība vai apzināta rīcība, bet pie Jaunogres vidusskolas plīvo tikai divi karogi - Latvijas un Eiropas Savienības. Lai gan skolā mācās arī ukraiņu bērni, Ukrainas karoga te nav.

Izglītības un zinātnes ministrijas komentārs

- Šobrīd normatīvajos aktos nav aizlieguma personām, kas atrodas VDK datu bāzē, ieņemt skolas direktora amatu. Taču Izglītības likuma 30.pants nosaka, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei. Ja ir pamatotas aizdomas, ka izglītības iestādes vadītājs nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei, tad ikvienam ir tiesības vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā vai Valsts drošības dienestā, minot konkrētus faktus, kas attiecas uz personas pašreizējo darbību. Noteikti jāvēršas arī pašvaldībā, jo izglītības iestāžu dibinātājs ir pašvaldība.

_______________________________________________________

Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”

#SIF_MAF2024