Ceturtais Starptautiskās Makšķerēšanas sporta federācijas (FIPPSed) un Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas šajā disciplīnā organizētais pasaules čempionāts sievietēm šogad norisinājās jūlija vidū Jēkabpils novada Baļotes ezerā. Latvijas sieviešu izlases komanda sacentās ar karpu makšķerniecēm no desmit valstīm, tostarp tādām šā sporta veida lielvalstīm kā Anglija, Francija, Itālija, Rumānija, Ukraina un citām, izcīnot zeltu. Tās ir pirmās zelta medaļas, kas komandu ieskaitē jebkad bijušas Latvijai pēdējo 17 gadu laikā makšķerēšanas sacensībās.
Lielākā karpa – 18,57 kilogrami!
Karpu makšķerēšanas sportā izlasi veidoja trīs sportistu pāri, kuru individuālos rezultātus summējot, tapa komandas koprezultāts. Vēl divas sportistes bija rezervē, ja nu kādai komandas dalībniecei rastos problēmas, kas liegtu turpināt sacensības. Izņemot Darju, pārējās septiņas komandas biedres lielākoties ir rīdzinieces vai no citām Latvijas vietām, un viņas vieno kaislība pret makšķerēšanu.
Karpu makšķerēšana Eiropā ir populārākais no makšķerēšanas sporta veidiem, un tas turpina strauji attīstīties. Turpat Baļotes ezerā vienlaikus notika arī pirmais vēsturē pasaules čempionāts karpu makšķerēšanā jauniešiem vecumā līdz 22 gadiem, bet no Ogres novada neviens jaunietis šajā čempionātā nestartēja.
Gan sieviešu, gan jauniešu sacensības norisinājās 72 stundas bez pārtraukuma, sportistiem aktīvi makšķerējot dienu un nakti. Darja stāsta, ka šo trīs diennakšu laikā viņai kopumā sanācis pagulēt vien aptuveni sešas stundas. Aktīvākā cope dažkārt notika tieši diennakts tumšajā laikā, un pārim – Darjai Ramzai un Lindai Laskovskai pusnaktī pieķērās un sportistēm veiksmīgi izdevās izvilkt krastā šā čempionāta lielāko karpu, kas svēra 18,57 kilogramus. Attiecīgi abas Latvijas makšķernieces saņēma balvu par čempionāta lielāko zivi jeb big fish. Jāpiebilst, ka pilnīgi visas čempionātā noķertās zivis pēc svēršanas un rezultāta protokolēšanas tiek atbrīvotas un palaistas atpakaļ ezerā.
Latvietēm labi panākumi bija arī atsevišķā individuālajā ieskaitē – sudraba un bronzas medaļas attiecīgi izcīnīja dueti Inga Pīlādze/Loreta Birzule un Darja Ramza/Laura Spēlmane/Linda Laskovska – bronzas medaļnieces ir trīs, jo sacensību gaitā pārī bija notikusi maiņa. Darja atzīst, ka tas ir ļoti augsts rezultāts, jo karpu makšķerēšanas čempionātā viņa piedalījās pirmo reizi. Kādos pāros, kurš ar kuru startēs, izlēma treneri, kuri arī ir no karpu makšķernieku saimes. Latvijas izlasei čempionātā bija trīs galvenie treneri, kuri atradās katrā no trim sektoriem, palīdzot ar padomu, neļauj aizmigt, nogurt, uzmundrinot. Jautāta,kā tieši var satrenēties karpu makšķerēšanā, Darja teic, ka treniņos var gūt iemaņas makšķerēšanā dažādos laikapstākļos, piemēram, saprast, kā zivis uzvedas, ja ir liels karstums vai, gluži pretēji, ja līst lietus un ir ļoti vējains. Visas šīs zināšanas vēlāk var noderēt sacensībās. Zivis ļoti izjūt visas laika apstākļu maiņas. Gadījies arī tā, ka, aizbraucot makšķerēt, neizdodas noķert nevienu zivi. Treneri arī ar savu personīgo pieredzi un zināšanām sacensībās ir liels atbalsts. Prieks un gandarījums par rezultātu, protams, ir milzīgs un vārdos neaprakstāms. Darja uzsver, ka čempionu titula iegūšana – tas bija komandas darbs: «Gribu pateikt paldies treneriem, kuri ar mums darbojās pasaules čempionātā, paldies komandas biedrēm, jo mēs visas cītīgi strādājām. Paldies manam vīram un ģimenei, kuri visi bija līdzās un atbalstīja.»
Makšķerēšana – ģimenes vaļasprieks
Savulaik liepājniece, Darja sevi par ogrēnieti sauc jau 15 gadus. Šurp pārcēlusies kopā ar dzīvesbiedru Kasparu un sākusi strādāt Ogres «Rimi», kur tagad pilda vadītājas vietnieces pienākumus. Jautāta, kā sākās aizraušanās ar makšķerēšanu, Darja stāsta, ka vīrs iepriekš reizēm makšķerējis ar spiningu un viņa arī vēlējusies iemācīties makšķerēt. Tā sākuši makšķerēt abi kopā un makšķerēšana kļuvusi ne vien par ģimenes aizraušanos, bet faktiski par dzīvesveidu – tagad abi ar Kasparu gan atsevišķi, gan kopā piedalās dažādās makšķernieku sacensībās, startējot komandā «Ramza team».
«Sāku nodarboties ar pludiņmakšķerēšanu, un gribējās arī to lielo zivi. Tā sākām aizrauties ar karpu makšķerēšanu. Vīrs bija mans pirmais treneris. Šajā čempionātā vīrs nestartēja, jo tas bija paredzēts tikai sievietēm un jauniešiem līdz 22 gadiem. Mums ir divas meitas, kurām jau ir 16 un 12 gadu. Viņām arī patīk šī nodarbe, un meitas makšķerē kopā ar mums. Ja vecākā meita vēlēsies, pēc diviem gadiem arī viņa varēs piedalīties makšķerēšanas sacensībās, kur var startēt no 18 gadu vecuma. Bet jebkurā gadījumā tā ir lieliska laika pavadīšana visai ģimenei kopā brīvā dabā,» saka Darja, piebilstot, ka noķertās zivis uz pannas nenonāk – tās tiek atlaistas, jo galvenais ir azarts un makšķerēšanas prieks, nevis loms, ko aiznest mājās. Turklāt zivis tiek atlaistas, lai arī citiem būtu ko noķert. Starp citu, zinātāji atpazina, ka lielā zivs, ko Darja ar pārinieci noķēra čempionātā, reiz jau bijusi noķerta kādās citās sacensībās pirms mēneša un tolaik svērusi 20 kilogramu.
Jautāta, vai zivis, kas reiz bijušas noķertas un pēc tam palaistas, nekļūst piesardzīgas, ieraugot āķi, makšķerniece smaida – karpas ir ļoti ēdelīgas, tās uzskata par ūdens cūkām – karpas vienmēr meklē ko ēdamu, lai uzbarotos ziemai. Protams, var pieķerties arī citas zivis – zandarti, līdakas, brekši, bet arī tie lielākoties tiek atlaisti, lai gan Darja atzīst – zivis viņai garšo.
Ikdienā Ramzu ģimene dodas makšķerēt un arī trenēties uz Baļutas ezeru, uz Valli pie Birzgales, Alberta dīķiem, bet pats sākums bijis Daugavā Ogrē. «Daugavā ir karpas, bet tās noķert ir daudz grūtāk nekā maksas dīķos. Protams, arī tur jāiegulda darbs un pacietība. Mēs makšķerējam visādos laika apstākļos – ir bijis gan karstums, gan lietus, gan arī sniegs. Mums galvenais ir pats makšķerēšanas process – mēs to vienkārši izbaudām,» par ģimenes aizraušanos saka Darja, piebilstot, ka arī ziemā braukts bļitkot uz Lobes ezeru.
Ne vien vaļasprieks, bet arī sports
Makšķerēšana ir ne vien viena no iespējām visai ģimenei kopā pavadīt brīvo laiku dabā, bet šī nodarbe sniedz arī zināmu adrenalīna devu, un Ramzu ģimenei tā kļuvusi par sporta veidu – daudz laika tiek pavadīts, gatavojoties sacensībām, trenējoties sacensību režīmā. Gatavošanās pasaules čempionātam sākās jau pavasarī – pie ūdeņiem tiek pavadītas gandrīz katras brīvdienas. Makšķerēšana sporta režīmā atšķiras no parastas makšķerēšanas – gatavošanās sacensībām un arī pašas sacensības ir smags darbs gan fiziski, gan morāli.
«Sacensībās tā zivtiņa jādabū jebkādā veidā. Cilvēki domā, kas tad tur – iemet tik makšķeri, sēdi un gaidi. Nē, tā tas nenotiek. Visu laiku ir darbība – jādomā par distanci, kurā makšķerēt, jāgatavo ēsma, jādomā par pavadām, ko iemest. Var arī aprauties makšķere, tā jāsasien. Sacensībās visas 72 stundas ir nemitīgi jāstrādā. Ēsma, ar kuru pamatā makšķerēju, saucas boilas, kas var būt no dažādām vielām – ar zivju garšu, saldu garšu, dažāda izmēra. Jāsaprot, kuru ēsmu zivtiņa paņems, kurai tā labāk patiks,» stāsta makšķerniece. Sacensībās galvenais vērtēšanas kritērijs – zivju svars, jo lielāks svars, jo labāk. Čempionātā katrs pāris makšķerēja savā noteiktā zonā, katra pāra pārraudzībā bija četras makšķeres. Sākumā katra valsts izlozēja zonu, kas sastādīta trīs sektoros – labs, vidējs un ne tik labs, ko savukārt izlozēja komandas dalībnieku pāri. Sacensību laikā mainīt sektoru nebija iespējams. Darja teic, ka arī ne tik labā sektorā ir čakli jāstrādā un būtībā rezultāts lielā mērā atkarīgs no ieguldītā darba. Jautāta, vai kāds uzrauga, lai, piemēram, sacensību dalībnieki neatnes karpu no veikala, ko pievienot kopējam svaram, makšķerniece smaidot teic, ka ir tiesneši, kas to uzrauga, un visu modri vēro arī konkurentu spiegi, tāpēc šāda šmaukšanās praktiski nav iespējama – visur ir acis, un visi redz, ko un kā katrs dara. Turklāt sacensību laikā sektorā vispār neko ienest nedrīkst. Drīkst ienest tikai vienu reizi sacensību sākumā un vēl vienu reizi atļauts ienest zivju barību, ja tā beidzas. Makšķerēšana notiek no krasta, ūdenī atļauts iebrist līdz ceļiem, lai iesmeltu zivtiņu, ko otra sacensību biedre velk ar makšķeri. Svēršana notiek divas reizes dienā, ja pilni maisi, var lūgt veikt papildu svēršanu. Pēc tam zivis tiek atlaistas atpakaļ ūdenī un teorētiski pastāv iespēja vienu un to pašu zivi sacensību laikā noķert vairākkārt. Ārpus sacensībām Darjai lielākā noķertā zivs svērusi 14 kilogramu, bet par čempionātā noķerto lietāko sacensību zivi viņa balvā saņēma diplomu un zivs figūru.
Jau atkal ar makšķeri rokā
Jautāta, ko par viņas aizraušanos teic kolēģi, makšķerniece smaida, ka darbā saņēmusi apsveikumus un laba vēlējumus turpmākajam. Tiem, kuri paši vēlas izmēģināt laimi makšķerēšanā, Darja iesaka daudz neprātot – iegādāties makšķeri un doties pie Daugavas. «Tieši tik vienkārši. Galvenais, lai būtu vēlme to darīt. Pēc pasaules čempionāta mazliet atpūtos, bet nu ar vīru esam devušies uz Kintaju, Klaipēdas apriņķi Lietuvā, kur ir liels ezers un notiek komercsacensības karpu makšķerēšanā. Tās ir vieglākā režīmā nekā pasaules čempionātā, bet balvas ir vērā ņemamas – par piecām lielākajām noķertām zivīm var iegūt balvu divu tūkstošu eiro apmērā,» stāsta Darja, piebilstot, ka šajās sacensībās pārsvarā startē vīriešu komandas, bet ir iespēja startēt arī jauktās komandās, un viņa sacensībās piedalās vienā komandā ar vīru.
Nākamā gada pasaules čempionāts karpu makšķerēšanā sievietēm un jauniešiem notiks Itālijā, Umbrija reģionā, ezerā Pietrafitta. Vai tajā piedalīsies, Darja vēl nezina, to rādīs laiks, bet jautāta, ko gribētu novēlēt sev turpmāk, viņa smaidot lakoniski teic – turpināt kā iepriekš, un lai zivis viņas makšķerei neaizpeld garām.