Taborkalns. Ņūtona teorijas apstiprinājums Latvijā

 

Ir ceļojumi, kuros var apvienot patīkamo ar lietderīgo, īpaši tad, ja vēlies ne tikai laiski baudīt, bet arī uzzināt ko jaunu. Diez vai būs kāds cilvēks, kurš varēs apgalvot, ka ir informēts par visu katrā Latvijas vietā notikušo. Tāpēc saprātīga un lietderīga ir daudzos tūrisma objektos pieejamā papildu informācija – apmeklētājs ne tikai uzkāpj skatu tornī, bet arī uzzina, kāpēc šī ir īpaša vieta. Viena no tādām ir augstākais paugurs Sēlijas pauguraines ziemeļu galā. Un tā ir saistīta ar pasaulē aizvien cildināto angļu dabaszinātnieku Īzaku Ņūtonu!

Kur tas ir un kas tas ir?

Tas ir Taborkalns, kaut gan vietas nosaukumam ir vairākas variācijas – arī Dāburkalns, Dabora kalns, bet senā sēļu izloksnē Doābura Koalnc. Nosaukuma pamatā ir mājvārds un mājas saimnieka uzvārds Dāburs. Laika gaitā šī vietvārda nosaukums pielāgots tam, kā cilvēki gribējuši un pratuši izrunāt. Šis paugurs paceļas 157,8 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir aptuveni divas reizes zemāks par Gaiziņkalnu, bet, lai ar kaut ko lepotos, nevajag salīdzināt. Ja tomēr gribas dižoties, tad Taborkalns, ja vien spētu runāt, varētu lepni paziņot, ka radies pēdējā Ledus laikmeta beigās, kad pirms vairāk nekā 14 000 gadu divi ledāji sabadījās ar pierēm un radās valnis. Taborkalns var lepoties arī ar to, ka tur kopš 19. gadsimta atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts. Kas tas tāds?

Sociālajos medijos klejo jociņi par to, cik reižu dienā skolu absolventi izmanto vai, pareizāk sakot, neizmanto eksakto zinātņu formulas, teiksim, izvelk kvadrātsakni. Tomēr zināšanas nevienu nav nogalinājušas, vai ne tā? Un zināšanas par to, kas ir Strūves ģeodēziskais loks, ļauj lepoties gan ar Latvijas kā valsts vietu pasaules kartē, gan ar konkrētu apdzīvotu vietu unikalitāti.

Par ko pateikties Strūvem un Tenneram?

Ģeodēzisti Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un Karls Frīdrihs Tenners vairākas desmitgades veica sava laika garākos un precīzākos ģeodēziskos uzmērījumus 2822 kilometru garumā. Latvija ir vienīgā no 10 valstīm, kurā mērījumus veica šie abi izcilie ģeodēzisti. 2005. gadā Strūves loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma un izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopumā iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti 10 pasaules valstīs. Latvijas teritorijā tika uzmērīti 16 ģeodēziskā loka punkti, no kuriem divi – Jēkabpilī un Sestukalnā – iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā (visi Latvijā uzmērītie punkti vēl nav atrasti).

Dāburkalns tika uzmērīts 1824. un 1826. gadā, papildu mērījumi veikti 1828. gadā. Pēdējie izpētes darbi veikti 2015. gada 14. septembrī, kad tika atsegta liela akmens plāksne, kuras centru veido aptuveni piecu centimetru diametra aplis ar krustu. 2017. gadā Strūves ģeodēziskā loka punkts «Daborkalns» iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, nosakot aizsardzības zonu 50 metru rādiusā ap to. Tas ir valsts nozīmes industriālais piemineklis. Strūves ģeodēziskais (arī meridiāna) loks ir unikāla 19. gadsimta ģeodēzisko uzmērījumu sistēma Zemes izmēru un formas noteikšanai un viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām, un nozīmīgākie trigonometriskie mērījumi Vidzemē, uz kuru pamata tika sastādīta Vidzemes karte. Strūves loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras un uz Zemes virsmas atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, kuri šķērso Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas teritorijas.

Kāpēc tas ir īpaši?

Kaut tālab, lai saprastu Strūves un viņa līdzgaitnieka Tennera mērījumu nozīmi – tie apstiprināja angļu fiziķa, matemātiķa, astronoma, teologa, alķīmiķa Īzaka Ņūtona teoriju, ka Zeme ir saplacināta polu virzienā, nevis tai ir apaļa lodes forma. Pirms Strūves loka mērījumu veikšanas zinātnieki centās noteikt Zemes izmērus un ģeometrisko formu, bet Strūves loks kā uzmērījumu sistēma bija pirmais pētījums, kuram loka mērīšanai tika izveidots speciāls aprīkojums. Šie mērījumi vēlāk tika izmantoti ģeodēzisko tīklu un topogrāfisko karšu veidošanā un ļāva precīzi attēlot to, kas redzams dabā. Veiktie mērījumi bija pirmie lielākie un nozīmīgākie trigonometriskie mērījumi Vidzemē, uz kuru pamata tika sastādīta Vidzemes karte.

Pārfrāzējot saukli par to, ko ārsti mums nestāsta, varētu izsaukties arī par to, ko ceļojumu gidi nestāsta. Taisnību sakot, to var saprast. Lielākoties cilvēkiem gribas atpūsties un baudīt, nevis klausīties sarežģītu informāciju. Tomēr tiem ļaudīm, kas vēlas piedalīties tematiskos ceļojumos Latvijā, varētu ieteikt sameklēt visus zināmos Strūves ģeodēziskā loka punktus. Šim mērķim noderēs pārvaldības plāns 2018.–2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem Latvijā. Jā, tāds ir!

Kā jau teikts, šie bija pirmie precīzie mērījumi tik lielā meridiāna segmentā un nozīmīgi zemes zinātņu attīstībā. Kā rakstīts pārvaldības plānā, šis ir bijis neparasts piemērs sadarbībai starp dažādu valstu zinātniekiem un vairāku monarhu sadarbībai zinātnisku mērķu vārdā. Turklāt Strūves ģeodēziskais loks ir izcils tehnoloģisks piemērs. Ģeodēziskā tīkla uzmērīšanai lietoja tā laika labākos leņķu mērāmos instrumentus. Strūve personīgi veica pētījumus par instrumentu un triangulācijas mērījumu kļūdām, uzlaboja bāzes mērīšanas aparāta konstrukciju un izmantoja jaunu atkārtotu paņēmienu metodi horizontālo leņķu mērīšanai, ko vēlāk ģeodēzisti plaši izmantoja praksē līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Visbeidzot šie mērījumi ir saistīti ar cilvēku vēlmi izzināt pasauli, tās formu un izmērus. Zinātkāre ir bijusi dzinulis pētīt un pārbaudīt. Turklāt mērījumu precizitāte bija neticami augsta – četru milimetru kļūda uz kilometru.

Kur meklējami citi Strūves loka punkti?

To, kā Strūve un viņa kolēģi darbojās, var tikai iedomāties. Tāpat kā var iedomāties, kā priecājās zinātnieki, 2015. gadā šajā vietā uziedami vēsturisko akmens plāksni. Kaut arī Taborkalns atrodas šķietami nekurienes vidū, tieši tas ir ieguvums. Apkārt – miers un klusums, urbanizācijas nesamaitāta daba. Uzkāpjot skatu tornī, acīm paveras Sēlijas ainava.

Ne visi Strūves ģeodēziskā loka punkti atrodas tik nomaļus, ka cilvēkus tikpat kā nesastapt. Latvijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi ģeodēziskā loka punkti – «Jacobstadt» (Jēkabpils) un «Sestu-kalns» (Ziestu kalns). Punkts «Jacobstadt» atrodas Jēkabpils teritorijā, 1,2 hektārus lielajā Strūves parkā, kurš izveidots 19. gadsimtā. Interesentiem tas ir viegli pieejams un atrodams. Starp citu, lai veiktu uzmērījumus, Strūve esot uz Krustpili atvedis Tērbatas observatorijas astronomiskos instrumentus, bet pils tornis izrādījies nepiemērots tik daudzu astronomisko instrumentu izvietošanai. Strūve savācis mantiņas un devies uz Daugavas pretējo pusi – Jēkabpili. Punkts «Sestu-kalns» atrodas 216,5 metrus augstajā Ziestu kalnā.

Bez šiem trim minētajiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti arī punkti «Arbidāni», «Bristene» ar lauka observatoriju, «Nesaules kalns», «Ranka». Vēl pieci punkti nav iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un neatrodas citu valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekļu teritorijās, bet tik un tā ir jāsaglabā. Un ir vietas, kur pagaidām nav izdevies atrast reiz izveidotās atzīmes par Strūves veiktajiem mērījumiem.

Vairāki Strūves ģeodēziskā loka punkti atrodas arhitektūras, arheoloģijas un industriālajos pieminekļos. Piemēram, punkts «Oppekaln» jeb Opekalns atrodas Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīcā, punkts «Kreutzburg» jeb Krustpils – Krustpils pils vārtu tornī, punkts «Kortenhof» jeb Kārtene atrodas aptuveni 14 kilometru uz ziemeļiem no Gulbenes, Beļavas pilskalna teritorijā, kas ir augstākais paugurs Gulbenes valnī. Punkts «Pilkaln» jeb Pilskalne atrodas Sēlijā, Strobuku pilskalna aizsardzības zonā, Pilskalnes ciemā.

Strūves ģeodēziskā loka punkti tika izveidoti arī Rankas pagastā, Nesaules kalnā, Seces pagastā, kur «Bristānu kalns» ir viens no pieciem ģeodēziskā loka punktiem Latvijā, kuru ierīkoja Tenners. Šajā punktā atradās observatorija – neliela koka būve, ko uzcēla 19. gadsimta sākumā.

Citi punkti atradušies Sēlpils pagastā, Grundzāles pagastā, Skujenes pagastā, Gaiziņkalnā, Daudzeses pagastā, Ormaņkalnā. Varbūt tūristiem izdosies atrast tās Strūves un viņa kolēģu veidotās atzīmes, ko pagaidām nav izdevies uziet nevienam citam.

_______________________________________________________

Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”

#SIF_MAF2024

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali

Sludinājumi