Pagājušajā nedēļā Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijā tika skatīta iniciatīva par Ikšķiles atdalīšanos no Ogres novada. Taču līdz tik radikālam lēmumam, visticamākais, nenonāks. Saeimas apakškomisijas deputāti otrdien pēc atdalīšanās iniciatoru un novada vadības uzklausīšanas tik vien kā aicināja «sarunāties un meklēt kompromisus». Savukārt Saeimas Juridiskais birojs atgādināja, ka Ikšķiles novada pievienošana Ogres novadam jau administratīvi teritoriālās reformas gaitā izvērtēta Satversmes tiesā un tiesa atzina, ka pievienošana ir likumīga un atbilst reformas mērķiem. Tātad atkal vērt vaļā reformu Ikšķiles gadījumā nav lietderīgi.
Bet kā pašlaik – ceturtajā gadā pēc reformas – sokas Ikšķilei un kādas ir nākotnes gaidas? Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvaldes vadītāja Aiva Ormane ir pārliecināta – viss būs labi. Pārvalde strādā kā labi ieeļļots mehānisms. Pēc teritoriālās reformas – darbs turpinās, lai sakoptu vidi, uzturētu ceļus, īstenotu projektus. Ir pietiekams atbalsts no Ogres novada pašvaldības, regulāri, gan ar pašvaldības pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem, gan citām instancēm, notiek sapulces, kuru laikā tiek pārrunātas ikdienas aktualitātes. Aiva Ormane, kura beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomikas maģistra grādu, Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvaldi vada jau četrus gadus. Ar daudziem iedzīvotājiem un uzņēmējiem tikusies jau saistībā ar savu iepriekšējo darbu, gan strādājot Ogres novada pašvaldībā kā Finanšu departamenta vadītāja un risku vadītāja, gan iepriekš, strādājot «SEB bankā» par šīs bankas Salaspils un Ogres filiāles pārvaldnieci. Aiva atzīst, ka viņai ir ļoti labi, atbalstoši kolēģi, kuri ir vienmēr gatavi iesaistīties, palīdzēt. Protams, kā jau visur, arī pārvaldei ir savas problēmas, bet tās risināmas darba kārtībā.
Ikdienas darbi turpinās
Ikšķilē un Tīnūžu pagastā iedzīvotāju skaits aizvien pieaug un attiecīgi nepieciešams paplašināt infrastruktūru. Līdzīgi kā visā Latvijā, aktuālākais jautājums ir ielu un ceļu uzturēšana. Ziemā tā ir sniega tīrīšana, pavasarī ielu greiderēšana, vasarā – putekļi.
Pašvaldības budžeta iespējas ir tādas, kā ir, un, kā atzīst pagasta pārvaldes vadītāja, pateicoties gan SIA «Ikšķiles māja», gan uzņēmumam, kas šobrīd atbild par ielu un ceļu uzturēšanu, uz kopējā Latvijas fona Ikšķile izskatās labi. Protams, vienmēr var vēl labāk. «Nereti atskan pārmetumi, ka agrāk bija labāk, taču nekas nav mainījies, arī agrāk uzturēšanas darbus nodrošināja SIA «Ikšķiles māja», un, ja, piemēram, laikapstākļu dēļ nav iespējams nogreiderēt kādu ceļu vai salabot bedrītes, tad tiešām pie vainas ir laikapstākļi. Visā Latvijā iedzīvotāji vēlas, lai pašvaldība cīnās pret dabu,» saka A. Ormane, piebilstot, ka nereti piemirstam arī Covid-19 periodu un karu Ukrainā, kas atstājis ļoti lielu ietekmi, radot sadārdzinājumu it visā, un diemžēl tas, ja tā var teikt, sakrita ar reģionālo reformu.
Jautāta, ar kādām problēmām pārvaldē visbiežāk vēršas iedzīvotāji, Aiva atzīst, ka šis spektrs ir ļoti plašs – sākot no jautājumiem par izglītību, beidzot ar iepriekš minētajiem ceļiem, dažādiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. «Man šķiet, ka viss iet savu gaitu un lielu raižu nav. Ir jāpriecājas, ka virs mums ir mierīgas debesis, un sava enerģija jāvelta citām lietām. Protams, gribētos lielāku finansējumu ielu un ceļu uzturēšanā, kas iedzīvotājiem ir būtiska sadaļa,» saka A. Ormane un turpina:
«Pēdējos gados Ikšķiles un Tīnūžu apkārtnē veidojas tādi kā nelieli ciematiņi – māju grupas – un uz dzīvi apmetas jauni cilvēki, kuri vēlas, lai infrastruktūra būtu uzreiz sakārtota. Rodas jaunas ielas, bet esošajām, paplašinoties privātīpašumu teritorijām, ir lielāka noslodze. Reizēm cilvēki iegādājas nekustamos īpašumus, kuriem nav izbūvēts piebraucamais ceļš. Tie, kas šos īpašumus realizē, dažkārt mēdz būt pret pircējiem negodprātīgi – jūs tik pērkat, gan pašvaldība izbūvēs ceļu... Lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, pašvaldībā vajadzētu vērsties, pirms iegādāties nekustamo īpašumu, un noskaidrot, kā ir ar piebraucamajiem ceļiem. Savukārt vecākajā apbūves daļā bijuši jautājumi par gulošo policistu izvietošanu, bet nereti iedzīvotāji paši ir tie, kas rada apdraudējumu sev un citiem – te, pa mazajā ieliņām, jau neviens neatbrauc no Rīgas, lai driftotu.»
Nogādājiet bērnu skolā!
Pārvaldes vadītāja norāda arī, ka nereti ģimenes, pārceļoties no Rīgas, apmetas skaistā attālā vietā, teju vai mežā vidū, uzbūvē māju un tikai pēc tam atceras, ka bērnam kaut kā jātiek uz skolu – tad nu vēršas pašvaldībā ar pieprasījumu – nogādājiet bērnu skolā! «Mums katru mācību gadu ir izaicinājums izveidot skolēnu pārvadājumu maršrutus, jo bērni jānogādā dažādos virzienos. Ir ļoti sarežģīta loģistika – vadājam bērnus krustu šķērsu, lai visi varētu nokļūt viņu izvēlētajā mācību iestādē. Faktiski bērni jāizvadā uz apkārtējām Ikšķiles, Tīnūžu un Ogres skolām,» stāsta A. Ormane un piebilst: «Ikšķiles vidusskola pēc bērnu skaita ir otra lielākā mācību iestāde, savukārt pirmsskolas izglītības iestāde «Urdaviņa» ir pati lielākā novadā, tomēr visiem bērniņiem vietas nepietiek, bet ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar privātajiem bērnudārziem, mājdārziņiem un bērnu pieskatītājiem, ko bērni apmeklē, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu. Arī Tīnūžu sākumskolā ir maksimālais bērnu skaits, un, ja tas vēl palielināsies, būs jāmeklē risinājumus, par attīstību domājot tieši Tīnūžu virzienā. Mums ir arī Saulesdārzs, Turkalne, arī tur ir bērni, kuri jāaizved līdz skolai. Atbilstoši likumam bērni jānogādā viņu dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, bet mēs cenšamies, lai visi būtu apmierināti. Kad runājam ar vecākiem, viņi nereti saka – man neinteresē citi bērni, mani interesē tikai manējais, bet ar lielo autobusu nevar iebraukt pa katru celiņu. Šobrīd ļoti strauji attīstās tieši Tīnūžu puse, kur notiek ļoti aktīva privātmāju būvniecība. Mums skolēnu pārvadāšanai ir divi autobusi.» A. Ormane piebilst, ka pagasta pārvalde ir startējusi projektu konkursā «Elektrotransporta un uzlādes stacijas iegāde Ogres novada pašvaldības skolēnu mobilitātes veicināšanai», un tas nozīmē, ka pa Ikšķiles un Tīnūžu ceļiem skolēnus jau pavisam drīz pārvadās arī elektroautobuss, bet Ikšķilē, lai veicinātu zaļo dzīves veidu, tiks uzbūvēta vēl viena elektrouzlādes stacija.
Lielākais projekts – multifunkcionāla ēka
Ar jebkuriem jautājumiem vai ierosinājumiem par pašvaldības darbu gan Ikšķilē, gan Tīnūžos iedzīvotāji var vērsties Vienotajos klientu apkalpošanas centros. Pavasaros aktuāls jautājums ir Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana, lai varētu saņemt pārmaksātos nodokļus, un iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības to iesniegšanā.
Tiekoties ar iedzīvotājiem, viena no vēlmēm jaunajām ģimenēm, lai Ikšķilē būtu grāmatnīca ar kancelejas preču piedāvājumu, jo bērnu skaits ir liels. Šis jautājums gan ir uzņēmēju ziņā. Taču otra vēlme – klīniskā laboratorija – jau pavisam drīz varētu piepildīties.
Lielākais projekts, ko šogad plānots realizēt, ir multifunkcionālās ēkas rekonstrukcija Ikšķilē, Skolas ielā 4, ko jau drīzumā jānodod ekspluatācijā. Turp pārcelsies Ikšķiles bibliotēka un doktorāts. Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi un nepieciešamību, šīs telpas plānots papildināt ar rentgenu un klīnisko laboratoriju. Ar ģimenes ārstiem iedzīvotāji ir nodrošināti, pieejama arī zobārstniecība. Tiks meklēta arī iespēja piedāvāt fizioterapeita pakalpojumus. «Par bibliotēku pirmais jautājums – vai tā būs tāda pati kā Ogrē, un man gribas atbildēt, ka noteikti būs vēl labāka nekā Ogrē, jo mums katrs piektais Ikšķiles un Tīnūžu pagasta iedzīvotājs ir bibliotēkas klients, un mēs ļoti ceram uz šo aktivitāti, un ceram, ka pārbūvēto ēku apdzīvos arī jaunieši, būs vēl viena vide un iespēja, kur kopā pavadīt laiku un īstenot radošas idejas un projektus. Vecās bibliotēkas telpas plānots nodot Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas rīcībā. Šajā ēkā centīsimies rast iespēju sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izveidot arī tehniskās jaunrades nodarbību telpu,» skaidro A. Ormane, piebilstot, ka noslēguma fāzē ir arī alternatīvās apkures sistēmas – šķeldas katlumājas – izbūve, un tas nozīmē, ka būs iespēja sabalansēt iedzīvotājiem apkures izmaksas.
Elkšņu pagrieziens jāsaglabā!
A. Ormane stāsta, ka Ikšķilē un Tīnūžos aktīvi tiek domāts par infrastruktūras attīstību. 15. aprīlī uzsākta reģionālā valsts autoceļa Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) pārbūve posmā no Tīnūžiem līdz šosejai Rīga–Ērgļi (P4). Tās ietvaros tiks veikta jauna autoceļa seguma izbūve, ceļa pieslēgumu un nobrauktuvju, autobusa pieturvietu pārbūve, ceļa aprīkojuma (ceļa zīmes, barjeras, signālstabiņi, marķējumi) izveide. Līgums ar CBF SIA «Binders» tika noslēgts šā gada februārī, darbus paredzēts veikt līdz šā gada beigām.
Pārvaldes vadītāja norāda, ka ļoti tiek gaidīta arī autoceļa Rīga–Daugavpils (A 6) rekonstrukcija. Ir izstrādāts tehniskais projekts Daugavpils šosejas abu brauktuvju pārbūvei Ikšķiles posmā, kas ir «Latvijas Valsts ceļu» pārziņā. Minētajā posmā paredzēts veikt visu uzbraukšanas un nobraukšanas rampu pārbūvi, Daugavas prospekta gājēju tuneļu pārbūvi vides pieejamības nodrošināšanai, kā arī esošo autobusa pieturvietu pārvietošana. Būvdarbi plānoti 2025. gadā. Projekta ietvaros iecerēts gar A6 šoseju izbūvēt arī trokšņa sienu. A. Ormane uzsver, ka šis pārbūves projekts ir ļoti būtisks, jo apkārt ir daudzdzīvokļu mājas un satiksme uz autoceļa ļoti intensīva.
Otrs būtisks jautājums ir jaunu ielu izbūve, jo Ikšķiles pilsētā un Tīnūžu pagastā arvien plašāka kļūst privātmāju apbūve. Lai nodrošinātu ērtākas pārvietošanās iespējas, nepieciešams paplašināt infrastruktūru.
Kas attiecas uz Elkšņu pagriezienu no autoceļa Rīga–Daugavpils, «Latvijas Valsts ceļu» pārstāvji pauduši viedokli, ka vajadzētu slēgt kreiso pagriezienu. Pārvaldes vadītāja uzskata, ka racionālāk būtu šajā vietā uzstādīt fotoradaru ar ātruma samazinājumu, izvietot luksoforu vai izbūvēt apļveida kustību. «Ikšķiles pilsētai nepietiek ar vienu nobrauktuvi un izbrauktuvi, turklāt rotācijas aplis, kas ir zem Rīgas–Daugavpils šosejas, ja ir slēgts dzelzceļš, bieži vien ir neizbraucams arī operatīvajiem dienestiem. Protams, ja paši braucēji brauktu godīgi ar atļauto ātrumu, tad šis pagrieziens nebūtu bīstamāks par citiem. Šis jautājums ir aktuāls, un jārod kopējs risinājums,» uzskata A. Ormane.
Ikšķiliešiem ļoti būtisks projekts, ko plānots īstenot jau šogad, ir arī esošo apgaismes objektu rekonstrukcija Siltumnīcas efekta gāzu emisijas projekta ietvaros. Tas nozīmē, ka ne vien vairs nebūs elektrības pārrāvumu novecojušās ielu apgaismojuma elektrosistēmas dēļ, bet apgaismojums būs arī ekonomiskāks. Pārvaldes vadītāja piebilst, ka, attīstoties Saulesdārzam un Turkalnei, kur pieaug iedzīvotāju, tostarp bērnu, skaits, ir jādomā arī par jauna ielu apgaismojuma posma izbūvi. Tiklīdz būs pieejams finansējums, tas būs darbs numur viens, ko paredzēts īstenot. A. Ormane uzsver, ka ideju un ieceru ir ļoti daudz, taču, kā jau visur, noteicošais faktors ir pieejamie finanšu līdzekļi.
Būt aktīvākiem darbos
Ikšķilē ir arī aktīva kultūras dzīve, īpaši vasaras sezonā Ikšķiles estrādē, tāpēc viena no iecerēm ir jumta izbūve virs tās. Šobrīd tiek gatavots nolikums metu konkursam par Ikšķiles estrādes jumta izbūvi. «Ceram uz labiem klimatiskiem apstākļiem un jau 1. maijā plānojam ieskandināt Ikšķiles estrādi. Arī autostāvvietas šobrīd vairs nav problēma. Ir producenti, kuri par mašīnu novietošanu vienojas ar līdzās esošās pļavas saimniekiem, savukārt pašvaldībai ir tam pretī esošais Garnizona parks, un pasākuma organizatori vienojas par auto novietošanu arī šajā parkā. Pēdējā laikā par auto novietošanu pasākumu laikā un satiksmes plūsmu sūdzību nav bijis,» skaidro A. Ormane, piebilstot, ka kultūras un sporta dzīve ir ļoti aktīva, ir daudz spilgtu gan bērnu, gan pieaugušo pašdarbības kolektīvu un abi Tautas nami – gan Ikšķilē, gan Tīnūžos – ir noslogoti no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tautas namus dienas laikā izmanto arī skolas. «Kas attiecas uz izstāžu zālēm, izlīdzamies ar Tautas namiem, bet, atklājot multifunkcionālo ēku, viena telpa varētu tikt pielāgota izstāžu vajadzībām. Pašvaldībai ir arī laba sadarbība ar Ikšķiles Evaņģēliski luterisko baznīcu, kur notiek kopīgi koncerti. Laba sadarbība ir arī ar Ikšķiles Kultūras biedrību, ko vada ģimenes ārste Ogrē Lelde Sāmīte un kas organizē dažādus nozīmīgus kultūras pasākumus,» stāsta A. Ormane.
Pilnībā noslogotas ir arī sporta zāles. Projekts par Lupīnu ielas stadiona izbūvi pagaidām ir apturēts, bet to īstenos, tiklīdz būs iespēja piesaistīt finansējumu. Tāpat Ikšķilē un Tīnūžos ir pieejamas citas iespējas sportot – Tīnūžos ir daudz pludmales volejbola entuziastu, kas attīsta šo jomu, Ikšķilē pie skeitparka atjaunoti basketbola grozi, līdzās skeitparkam izbūvēts pump truck ekstrēmā sporta veida atbalstītājiem.
«Izsludinām arī iepirkumu un būsim pirmie Latvijā, kas ar uzņēmēju starpniecību uzstādīs SUP pašapkalpošanās nomas automātu, tādējādi radot papildu atpūtas iespēju,» stāsta A. Ormane. Jautāta, ko gribētu novēlēt ikšķiliešiem un tīnūžniekiem, pārvaldes vadītāja teic – būt aktīvākiem darbos, nevis vārdos. «Novēlu dzīvot šodienai un domāt par rītdienu, nevajadzētu tik ļoti ieciklēties uz pagātni. Domājam, kā to vidi viens otram varam radīt patīkamāku. Patiesi ir Raiņa vārdi – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Dzīve tik ļoti strauji virzās uz priekšu, ir jāiet līdzi laikam un nevajag gremdēties nostalģiskās atmiņās. To vislabāk apliecina jaunās ģimenes, kas izvēlas dzīvot Ikšķilē vai Tīnūžos. Ir patīkami no viņiem dzirdēt labus vārdus. Ko vēl var novēlēt? Lai mums visiem ir mierīgas un zilas debesis virs galvas, lai esam vienoti, savstarpēji saprotoši un atbalstoši. Tas šobrīd laikam ir pats galvenais,» saka Aiva Ormane.
