Pašlaik Taurupes pagastā Ziedoņa fonda «Viegli» paspārnē top projekts Purvīša dzimtas māju «Vecjaužu» rekonstrukcijai un pārveidei nozīmīgā kultūrvietā – radošuma centrā. Tam būs nepieciešami vairāki gadi, bet jau pašlaik sākta Purvīša mantojuma apzināšana. Šonedēļ aicinājums «Meklēt un atrast Purvīti» izplatīts plašā sabiedrībā, arī bibliotēkās un muzejos. Fonds iecerējis izveidot digitālu meistara darbu katalogu. «Vecjaužu» muzejmājas krājuma glabātāja Velga Vītola-Kļava stāsta, ka daudzi ieceres atbalstītāji jau atsaukušies. Kādam Purvītis pašam ir mājās – glezna uzdāvināta krustmātei, kura bijusi operdziedātāja. Citam ir ziņas par Purvīša atrašanos kādās kolekcijās, un ne visi privāti kolekcionāri vēlas publiskot šādus faktus. Lai darbi nokļūtu katalogā, tie vispirms jāatrod, jāpārbauda. Priekšā liels darbs. Un tas ir zināms kultūras paradokss, ka šāds katalogs jau nepastāv. Purvītis taču ir viens no, ja ne visvairāk pētītais latviešu mākslinieks. Viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pirmais rektors un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktors. Arī valsts un pašvaldību muzeju kolekcijās ir atsevišķi Purvīša darbi, taču trūkst kopainas. Labi, ka Ogres novadā ir Purvīša muzejmāja, un labi, ka ir ļaudis, kas šo robu nacionālā kultūras mantojuma apzināšanā cenšas aizpildīt.

Purvīša muzeja aicinājums

«Purvīša muzejs vēl top. Daudzi vēstures un mākslas pētnieki monogrāfijās par Vilhelmu Purvīti, zinātniski pētnieciskos rakstos par ainavista daiļradi un darbiem ir izdarījuši milzīgu un vērtīgu darbu. Esam ļoti pateicīgi ik katram no viņiem, analizējot paveikto no 19. gadsimta beigām līdz pat 21. gadsimta sākumam. Purvīša muzejam ar šo bagātību ir jāiet tālāki ceļi, meklējot un atrodot jaunus pētniecībā balstītus faktus un stāstus. Īpašu uzmanību piesaistīja, jau izpētītā kontekstā, datu dažādība informācijā par Meistara radīto mākslas darbu skaitu – no 1000 līdz 3000. Neskaidrība arī par Latvijas muzejos un privātkolekcijās atrodamajiem oriģināliem, kuru skaits svārstās no 200 līdz 300 oriģinālu. Kā arī sadrumstalotā un nepilnīgā informācija par Vilhelma Purvīša darbiem ārzemju muzejos un pazudušajām gleznām Vācijā pēc Otrā pasaules kara fināla traģēdijām. Lai apkopotu visu pieejamo Vilhelma Purvīša mantojumu, tiek veidots «Purvīša mantojuma digitālais katalogs».

Purvītis latviešu tautai ir īpaši mīļš, jo ikreiz, kad ieraugām skaistu dabas ainavu, pie sevis nosakām: «Purvītis!» Aicinām Latvijas sabiedrību iesaistīties akcijā «Meklēt un atrast Purvīti!», lai pēc iespējas ātrāk mēs visi kopā varētu baudīt savu kultūras mantojumu. Mūs interesē apzināt ne tikai Purvīša gleznas, bet arī citus daiļrades artefaktus, rokrakstus, attēlus, stāstus, grāmatas. Mūsu misija ir godināt un dalīties ar Meistara lielumu un padarītajiem darbiem ar visu sabiedrību.»

UZZIŅA

90. gadu sākumā Vilhelma Purvīša dzimtās mājas «Vecjaužus» Ogres novada Taurupes pagastā iegādājās Nīderlandes pilsone Margarēta Lestradēna. 2021. gadā Margarēta nolēma nodot šo īpašumu atpakaļ Latvijas sabiedrībai. Viņa ilgi domāja, kam šo dāvanu sniegt, līdz, tuvāk iepazīstot fonda «Viegli» komandu, nolēma, ka Vilhelma Purvīša dzimtās mājas uzticēs cilvēkiem no kultūras NVO – Imanta Ziedoņa fondam «Viegli».