Jau pavisam drīz – 20. martā pulksten 5.08 – iestāsies arī astronomiskais pavasaris. Tas ir laiks, kad dienas sāk kļūt garākas par naktīm. Dzimst gaisma un mostas daba. Iestājoties astronomiskajam pavasarim, saule lēks pulksten 6.24 un rietēs pulksten 18.38, un jau no šā brīža ar katru dienu saullēkti ir aizvien agrāki un rieti vēlāki. Zinātniski skaidrots, astronomiskais pavasaris ir periods, kas tiek noteikts, balstoties uz Zemes orbītas pozīciju attiecībā pret Sauli. Savukārt meteoroloģisko pavasari nosaka, balstoties uz temperatūras cikliem, un tas sākas 1. martā un ilgst līdz 31. maijam. Šāda veida sezonu iedalījums ir izstrādāts, lai meteoroloģijā vieglāk veiktu novērojumus un prognozes, kā arī lai salīdzinātu sezonālās un mēneša statistikas datus.

Pavasara tuvums jūtams arī skaistākajā Ogres parkā. Tā saimniece Benita Špakovska teic, ka darāmā netrūkst – jāsagrābj pērnās lapas, ko pagājušajā rudenī nepaguva aizvest, un vējš tagad lapu kaudzītes no piekalnītes iznēsā pa ielejām. Darbi gan sokas lēnām, jo domas par iespējamo sniegu vēl nepamet – ir taču tikai marta vidus! Savukārt, ja sniegu tomēr vairs nesagaidīsim, B. Špakovsku bažīgu dara, ka līdz ar agro pavasari bez sniega, ledus un augsnes kušanas augiem var pietrūkt mitruma, kad tie sprauksies no zemes pretim pavasara saulītei un daba pilnībā modīsies. Cilvēki, izslāpuši pēc pavasara, brīvdienās jau tagad brauc pastaigās uz parku, bet vēl mazliet, mazliet jāpaciešas – līdz zemi pārklās baltie vizbuļi. Tad ar pilnu pārliecību varēs teikt – pavasaris ir klāt!

«Ar prieku un labestību saņemam no dabas to, ko tā mums dod un mēs viens otram. Gaišākas domas noteikti raisās. Ir jānoskaņojas agram rīta cēlienam, lai varētu saulīti sagaidīt. Tā ir spēcinoša enerģija visam gada ciklam, ko var sagaidīt tikai šādos īpašos rītos, kāds būs 20. marts,» saka B. Špakovska.

Pavasara sagaidīšanai gatavojas arī Tomes folkloras kopa «Graudi» un tās vadītāja Dace Priedoliņa. «Mēs to saucam par Lielo dienu jeb pavasara vienādībām. Lielajā dienā jāpieceļas agri, agri, no rīta pirms saullēkta, jādodas pie tuvākās ūdenstilpes un jānomazgā seja – ūdens noskalo visu lieko un dara skaistu, turklāt ne tikai seju, bet arī dvēseli,» saka D. Priedoliņa un piebilst, ka cilvēks to var darīt arī vienatnē un, pat ja tuvumā nav upītes, saullēkts jāsagaida vietā, kur tas būs vislabāk redzams.

«Graudi» arī šogad, tāpat kā jau daudzus gadus iepriekš, 20. martā sešos no rīta ikvienu interesentu aicina satikties pie Zarukalnu mājām Tomē, pie Naktsspēļu upītes, kas tek tieši pretim saulei, lai kopīgi sagaidītu Lielo dienu. «Mēs dosimies dabā, klausīsimies putnus, upītes ūdens skaņas un savienosimies ar to, spēlējot dažādus instrumentus. Noperamies tur arī ar pūpolu zariem un pēc kurzemnieku tradīcijas kādā krūmājā pie meža malas sviežam šautru – klūdziņu, aptītu ar sarkanu dziju, tādējādi aizmezdami ziemas smagumu un visu, kas jānomet, gaidot pavasari. Šajā dienā no rīta vajadzētu apēst arī deviņas dzērvenes, tās dara brīnumus,» smaidot saka D. Priedoliņa un piebilst, ka Lielajā dienā tiek kārtas arī šūpoles, lai izšūpotos pavasarim – iekustinātu ķermeni, attīrītu auru. Šūpojoties jāapdzied tie, kas šūpolēs, un viņiem jāatdzied pretim. «Mēs krāsojam arī un sitamies ar olām, jo ola ir Lielās dienas, veseluma simbols. Senlatviešiem Lielā diena tad arī bija īstās Lieldienas, un pēc tam tad ir kristiešu Lieldienas, kas radušās vēlākā laikā. Līdz ar to mēs svinam divas Lieldienas – Lielo dienu un kristīgās Lieldienas. 1. aprīlī, Otrajās Lieldienās, Tomē rādīsim šo rituālu ģimenēm ar bērniem, jo ne visi var piecelties sešos no rīta, lai sagaidītu Lielo dienu pēc senlatviešu tradīcijām,» saka D. Priedoliņa, aicinot ikvienu sagaidīt pavasari, kura tuvums jau ir jūtams.

Ticējumi

Uzskatīts, ka pavasara ekvinokcijas dienā robeža starp materiālo un pārpasaulīgo pasauli ir ļoti plāna, tāpēc cilvēkam ir iespēja dzīvē pievilināt veiksmi, harmoniju un mīlestību. Pirmajās 12 dienās pēc ekvinokcijas var ieprogrammēt visu gadu. Notiek atjaunināšanās. Tā ir šā laika devīze. Dienā, kad atjaunojas daba, – jāatjauno arī sevi.

Tātad. Ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt, sagaidot Lielo dienu 20. martā.

Vajadzētu:

– sakopt māju, izmest nevajadzīgās mantas;

– ienest mājās pūpolzaru, lai tas simboliski dzītu projām no mājas visu negatīvo;

– novietot mājā dažus vītolu zariņus, lai pasargātu mājiniekus no ļauniem gariem, bēdām un skumjām, ar vītolu viegli iepērt slimu cilvēku, lai viņš izveseļotos, un veselu cilvēku, lai viņš nesaslimtu;

– izlīgt ar kādu, ar kuru gadījies sastrīdēties, izteikt vēlējumus mīlestībā, jo vēlējumiem šajā dienā liels spēks;

– mīlētājiem noteikti vajadzētu redzēt vienam otru šajā dienā un būt kopā, lai jūtas ilgi nepazustu.

Nedrīkst:

– dusmoties vai strīdēties;

– atstāt netīrumus un nekārtību mājās;

– krāt naudu nebaltai dienai;

– stādīt vītolu – tā var sagādāt sev daudz nepatikšanu;

– iet gulēt pārāk vēlu – citādi būs nepatikšanas.